“Esam lepni, ka varam sniegt arī savu artavu Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2030.gadam (NEKP 2030) mērķu sasniegšanā. Šobrīd mūsu reģions kopā ar ekspertiem projekta C-Track-50 ietvaros izstrādā 10 reģiona pašvaldībām ilgtspējīgas enerģētikas un klimata politikas rīcības plānus 2050. gadam ar mērķi samazināt enerģijas patēriņu un samazināt klimata pārmaiņas,” tā nozīmīgā šai tēmai veltītā forumā “Enerģētikas un klimata plāns 2030 – ceļā uz ilgtspējīgu valsti” atzina Rīgas plānošanas reģiona Administrācijas vadītājs Edgars Rantiņš.
E. Rantiņa prezentācija
Kopumā forumā, starp kura rīkotājiem bija arī Rīgas plānošanas reģions, piedalījās vairāk nekā 200 dalībnieku. To atklāja Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis. Viņš norādīja, ka Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2030.gadam iezīmē ceļu uz lielāku konkurētspēju. Latvijas ekonomikai ir jāmainās un valsts ir radījusi plānu, kā to izdarīt. Jaunais klimata un enerģētikas plāns neparedz tikai pienākumus, bet arī iespējas, lai uzlabotu dzīves kvalitāti. Plāns būtībā pasaka, kādā veidā varēsim kļūt vēl “zaļāki” un konkurētspējīgāki.
Videouzrunā klātesošajiem Ministru prezidents Krišjānis Kariņš aicināja foruma apmeklētājus, ka Latvija gadiem ilgi ir turējusies pretī klimata politikai, jo tā tikusi uzskatīta kā apgrūtinājums, ka tā kaut ko atņems. Tomēr klimata politika ir Latvijas iespēja, lai celtu labklājību, bet tas prasīs paradumu un domāšanas maiņu,” piebilda Kariņš. Premjers uzsvēra, ka ar klimata politiku Latvijai netiek “kaut kas uzspiests”, bet gan tā dod iespēju valstij piedalīties vērtību ķēdē, rodot jaunus risinājumus izaugsmei.
“Klimatneitrāla ekonomika nenozīmē bremzēt tautsaimniecības izaugsmi,” pauda vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce. Viņš atzina, ka Latvija ir daļa no Eiropas Savienības, kurai ir liela loma tajā, lai noteiktu, kāda būs klimata politika pasaulē: “Daudzi teiks, ka nav iespējams pilnībā likvidēt CO2 izmešus, ņemot vērā, kādos apjomos emisijas saražo Ķīna, Indija un citas valstis. Tomēr jāņem vērā, ka lielāko daļu no tiem CO2 izmešiem, ko rada Ķīna, Indija un citas Āzijas valstis, patērējām mēs eiropieši, nopērkot preces, kas tur saražotas. Pievērošoties klimata un ekonomikas jautājumiem, ministrs uzsvēra, ka klimatneitralitāte ir iespējama, nezaudējot ekonomikas izaugsmi. Jā, mainīsies industrijas, patēriņa struktūra, bet tas nenozīmē, ka nebūs ekonomikas izaugsmes. Esmu pārliecināts, ka klimatam draudzīga ekonomika un dzīvesveids var būt savienojami ar ekonomikas izaugsmi.”
Starp pašvaldībām, kurām Rīgas plānošanas reģions izstrādā ilgtspējīgas enerģētikas un klimata politikas rīcības plānus 2050. gadam, ir Tukuma, Ķekavas, Salaspils, Ādažu, Siguldas, Ogres, Ķeguma, Mārupes, Ikšķiles un Lielvārdes pašvaldības.
Jau ziņots, ka šā gada 14.novembrī valsts sekretāru sanāksmē starpinstitūciju saskaņošanai tik izsludināts EM iesniegtais Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2030.gadam (NEKP 2030) projekts. Līdz ar to sākts noslēdzošais NEKP 2030 projekta saskaņošanas posms ar ministrijām un citām ieinteresētajām pusēm. Forumā tika diskutēts par plānā atspoguļotajām sabiedrības interesēm, sabiedriskajām konsultācijām un izaicinājumiem, izstrādājot plānu, kā arī tika runāts par nacionālajām, pašvaldību, sabiedrības un uzņēmēju interesēm.
