DECEMBRIS, 2017
Eksperti diskutēs par potenciālajiem sadarbības modeļiem vienotas Pārdaugavas akadēmiskās pilsētiņas jeb kampusa attīstībai
Pēc Rīgas plānošanas reģions (RPR) šī gada 8. decembrī rīko prezentāciju un diskusiju “Potenciālie sadarbības modeļi Pārdaugavas zināšanu teritorijai”, kurā iepazīstinās ar Pārdaugavu kā viedās attīstības teritoriju un aicinās klātesošos ekspertus uz diskusiju par veiksmīgu sadarbības modeļu veidošanu šādas teritorijas attīstībai, iesaistot pašvaldību, uzņēmējus un izglītību.
Prezentācija ar diskusiju ir viens no noslēdzošajiem Interreg Centrālā Baltijas jūras reģiona programmas projekta “Live Baltic Campus” pasākumiem. Tas notiks piektdien no plkst.13.00 – 15.00 Rīgas Rātsnama (Rātslaukums 1, Rīga) 511.telpā. Tajā kā eksperti piedalīsies Viesturs Celmiņš, Latvijas universitātes projektu koordinators, Emīls Rode, Rīgas plānošanas reģiona eskperts un Ilze Paklone, pilsēttplānošanas eksperte un pētījuma “Pārdaugavas akadēmiskās pilsētiņas attīstības koncepcijas izstrāde” autore.
Pēc lielāko Latvijā augstskolu – Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes un RISEBA – attīstības projektu pabeigšanas, Pārdaugavas teritorijā koncentrēsies valstī nozīmīgākais izglītības un pētniecības potenciāls. Kā liecina ārvalstu piemēri, zināšanu koncentrācija apvienojumā ar stratēģisku un pārdomātu teritorijas attīstības politiku un sadarbības mehānismiem rada iespēju šo potenciālu izmantot reģiona un valsts izaugsmei.
Lai to sekmētu, eksperti rekomendē izveidot pārvaldes un koordinācijas struktūru un izstrādāt stratēģiskas un telpiskas zināšanu teritorijas programmu un vīziju. Stratēģiskā attīstība balstās uz trim nozīmīgām komponentēm – viedo attīstību, ko nodrošina kampusi jeb akadēmiskās pilsētiņas, cilvēkresursu internacionalizāciju izglītības un pētniecības vidē, kā arī sadarbības tīklu veidošanos dažādos līmeņos ar atbilstošiem mehānismiem katram teritorijas attīstības posmam.
Sadarbības spēja un kopīgu mērķu identificēšana un realizēšana ir viena no noteicošajām komponentēm inovāciju ekosistēmas izveidei un darbībai. Sekmīgas inovāciju teritorijas attīstībai būtiska ir visu ekosistēmu pārstāvju (izglītība, pētniecība, uzņēmējdarbība), pilsētas, reģiona un valsts iesaiste stratēģiskā līmenī.
Tiešais fiziskais tuvums un saistītais informācijas aprites ātrums ļauj iesaistītajām pusēm operatīvi attīstīt jaunas sadarbības formas un projektus, reaģēt uz tirgus izmaiņām, kā arī veidot spēcīgus kodolus kopēju interešu pārstāvniecībai. Teritorija un tajā esošā infrastruktūra var kalpot kā platforma iekšējiem un ārējiem sadarbības tīkliem, piemēram, starp zināšanu institūcijām un uzņēmumiem, noteiktās specializācijas jomās, piegāžu ķēdēs starp lielajiem uzņēmumiem un tehnoloģiju jaunuzņēmumiem, profesionāļu grupām, u.c.
Rīgas plānošanas reģions kā projekta partneris piedalās Interreg Centrālā Baltijas jūras reģiona programmas 2014.-2020. gadam projekta Nr. 155 “Campus Areas as Labs for Participative Urban Design” (“Live Baltic Campus)/Akadēmiskās pilsētiņas – līdzdalīga pilsētdizaina laboratorijas” īstenošanā. Projekta mērķis ir veicināt pilsētas dzīvesvides uzlabošanu (atveseļošanu), nodrošinot inovatīvas pieejas ienešanu pilsētplānošanā, izmantojot dizaina domāšanas metodes. Projekta aktivitātes ir saistītas ar Centrālā Baltijas jūras reģiona akadēmisko pilsētiņu (campus/ kampusu) plānošanu un integrēšanu kopējā pilsētas plānojumā. “Live Baltic Campus” īstenošana paredzēta līdz 2018.gada martam.
Vairāk informācijas www.livebalticcampus.eu.
JŪNIJS, 2017
Kampusi kā atslēga uz labākām un viedākām pilsētām Baltijā? Iespaidi no ES Stratēģijas Baltijas jūras reģionam 8. ikgadējā foruma
Stratēģijas forumu, kura fokuss bija savienojamība, ievadīja Baltijas Attīstības foruma galotņu sanāksme (Baltic Development Forum Summit) – atsevišķs pasākums, kas tomēr tematiski ar to sasaucās. Sanāksmes laikā notika divas paneļdiskusijas, kas fokusējās vairāk uz biznesa jautājumiem: “Jauni, ilgtspējīgas attīstības mērķiem atbilstoši biznesa modeļi” un “Kā veidot savienojumus starp Baltijas jūras reģiona digitāliem start-up uzņēmumiem”. Pēc Live Baltic Campus pārstāvju domām, ilgstpējības paradigma ir nokļuvusi uzmanības centrā Baltijas jūras reģionā, un tā arī turpmāk būs būtiska sarunas daļa. To pašu var teikt par digitalizāciju – kaut arī paneļdiskusijas runātāji atzina, ka digitālie uzņēmumi Baltijas jūras reģionā ir pārsteidzošā kārtā nesaistīti savā starpā, ka iztrūkst reģionālas digitālās uzņēmējdarbības kopiena, šī tomēr ir sfēra, kurā slēpjas liels potenciāls un ko der attīstīt.
Vēl viena sanāksmes būtiska daļa bija reģiona politiskās situācijas pārskata (Political State of the Region) prezentēšana. Šī gada pārskatā tika analizēts tas, kādu iespaidu uz Eiropas un Baltijas jūras reģiona nākotni atstās globālie, līdzšinējo politisko paradigmu izjaucošie notikumi – Lielbritānijas izstāšanās no ES un Donalda Trampa kļūšana par ASV prezidentu. Šie notikumi jau paspējuši atstāt savu iespaidu, un turpinās vēl tuvākos gadus. (Interesanti, ka Latvija tika izcelta Brexit kontekstā kā gadījums, kur likmes ir īpaši augstas: tās ir tirdzniecības attiecības un latviešu diasporas nākotne Apvienotajā Karalistē.) Galvenais slēdziens bija sekojošs: Baltijas jūras reģionam jāprot izteikties par savām interesēm un pārstāvēt tās, jāizvirza daudzpusējas iniciatīvas, kas ir labvēlīgas Eiropas, tostarp reģiona līderes pret pašas gribu – Vācijas – mērķiem. Pēc paneļdiskusijas runātāju domām, šī vienotā balss ir nepieciešama.
Šo ideju iespaidā arī forums tika iesākts ar uzrunām, kas bija ne mazāk vizionāras – tās sniedza Vācijas ārlietu ministrs Zigmārs Gabriels, Somijas bijušais prezidents Marti Ahtisāri un Sāra Mazura, Ericsson pētniecības nozares vadītāja. Viena no prezidenta Ahtisāri galvenajām domām bija atgādināt, ka tieši jaunatne ir tā, uz ko vērts fokusēties Baltijas jūras reģiona sadarbības procesā, turklāt viņš īpaši aicināja universitātes sadarboties, lai sasniegtu kopīgus attīstības mērķus.
Vēlāk Live Baltic Campus pārstāvji prezentēja projektu, kā arī darba gaitā gūtās atziņas tematiskajā seminārā ar nosaukumu “Baltijas viedo pilsētu transformēšanas ceļš”. Semināra apmeklētāji bija kuplā skaitā – 40 dalībnieki no dažādām Baltijas jūras reģiona valstīm, gan valsts, gan privātā sektora pārstāvji. Seminārā viedo pilsētu tēma tika aplūkota no dažādām perspektīvām, un to vadīja Džūlija Mači, “kopdarbīgas urbānās platformas” Urbego kuratore.
Savukārt Emīls dalījās savos iespaidos par Live Baltic Campus, it īpaši par projekta norisi Rīgā, vienlaikus jautājot: ko mēs varam mācīties no citu pilsētu pieredzes? Kas rada pilsētu – zināšanu centru? Ko mēs varam iesākt, lai no vienkāršas zināšanu pārneses mēs pārietu stadijā, kurā tiek kopīgi radītas zināšanas pilsētvides pārveidošanai un attīstīšanai? Šie jautājumi būs arī 5.-6. oktobrī paredzētā Rīgas Liveable City Forum pamatā.
Semināra gaitā atklājās, ka arī citur Baltijas jūras reģionā un Eiropā kampusu loma pilsētvidē ir aktuāls jautājums. Tomēr, kā diskusijā tika noskaidrots, šī tēma Baltijas jūras reģionā vēl nav pietiekami izzināta, kā rezultātā Live Baltic Campus ir tēmas flagmanis. Pats kampusa jēdziens var būt maldinošs, jo daļai plānotāju rada iespaidu par teritoriju, kas ir apzināti atdalīta no pilsētas un neiekļaujas tajā, gluži kā anklāvs. Projekta Live Baltic Campus mērķis ir radīt kampusus kā pilsētas vidē un infrastruktūrā pilnvērtīgi iekļautu un dzīvīgu, neatņemamu tās sastāvdaļu. Tāpēc, lai izvairītos no pārpratumiem, projekta īstenotāji uzskata, ka ir vērts lieku reizi atgādināt, kas patiesībā tiek apzīmēts ar jēdzienu “kampuss”.
Foruma otrās dienas laikā plenārsēdēs tika izzinātas ar Baltijs reģiona “zilo resursu” izaugsmi un transporta infrastruktūru saistītas tēmas, kā arī dažādi citi jautājumi tika aplūkoti vairāk nekā 30 fokusētos semināros.
Kā Live Baltic Campus pārstāvji atzīst: “Mēs nenoliedzami devāmies mājup ar cerību, ka mūsu projekts ir palīdzējis veikt kaut nelielu soli tuvāk kopīgai sapratnei un konkurētspējai Baltijas jūras reģiona universitāšu un pilsētu starpā.”
MAIJS, 2017
Eksperti: Akadēmisko pilsētiņu veidošanā arvien nozīmīgāka loma ir spējai būt elastīgiem
Pēc Rīgas plānošanas reģiona (RPR) un Latvijas universitātes iniciatīvas Rīgā maijā notika pasākums par kampusu veidošanu un to ilgstpēju nākotnē. Kā norādīja semināra eksperti, kampusiemm ir jāspēj atbildēt uz daudziem mūsdienu izaicinājumiem un jābūt daļai no pilsētvides.
Pirmajā dienas daļā viesi no Stokholmas kopā ar vairākiem semināra dalībniekiem devās ekspedīcijā ar riteņiem pa Pārdaugavu gida pavadībā, lai iepazītu Pārdaugavas kā akadēmiskā centra šarmu un izaicinājumus.
Pēc tam seminārā eksperti dalījās ar savām zināšanām par kampusu veidošanu gan Rīgā, gan kopumā pasaulē un to jaunākajām tendencēm.
Guntars Ruskulis, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Stratēģiskās vadības pārvaldes vadītāja vietnieks, savā prezentācijā iepazīstināja ar Pārdaugavas vietu Rīgas attīstības plānos, atspoguļojot galvenos attīstības virzienus no infrastruktūras viedokļa, un kampusa teritorijas plānojumu. Viņš norādīja, ka šai teritorijai ir jābūt pievilcīgai ne tikai studentiem, bet kopumā sabiedrībai, piemēram, ar transportu, veloceliņiem, dabu u.tml. Viņš uzsvēra, ka nozīmīgu lomu akadēmiskās pilsētiņas attīstībā būs Rail Baltica projekts, kurš tiks īstenots Rīgā laika posmā no 2019. līdz 2023. gadam. Tas būs nozīmīgs infrastruktūras projekts, jo dzelzceļš šķērsos Torņakalnu, Āgenskalnu un citas Pārdaugavas apkaimes.
Viesturs Celmiņš, sociālantropologs, uzsvēra, ka kampusu mērķis ir uzlabot ne tikai attiecīgās teritorijas infrastruktūru, bet arī dzīves kvalitāti un ekonomiku kopumā. “Kampusi vieni paši nevar pastāvēt. Tie veidojas un darbojas saskaņā ar apkārtējo vidi. Turklāt arī viens kampuss ar sev piegulošo infrastruktūru nebūs pilnīgs, jo tam ir jābūt saistītam ar pārējiem tuvumā esošajiem kampusiem, veidojot vienotu tīklu, tādējādi nodrošinot to attīstību un ilgtspējību.”
Kā īpašus viesus ir jāizceļ Dr. Johan Colding un Dr. Stephan Barthel no Zviedrijas (“Stockholm Resilience Centre”), kas tiek uzskatīti par vieniem no kompetentākajiem šīs jomas ekspertiem Ziemeļeiropā. “Stockholm Resilience Centre” (tulkojumā – Stokholmas Elastības centrs) ir līderis transdisciplinārā pētniecībā socioekoloģisko sistēmu pārvaldības jautājumos, īpaši pievēršoties sistēmas elastīgumam un spējai pielāgoties gan fiziski, gan mentāli pārmaiņām. Mūsdienu izaicinājumi ir arvien grūtāk prognozējami, tādēļ daudz aktuālāk kļūst jautājumi par spēju piemēroties pārmaiņām, nezaudējot veiktspēju un kvalitāti. Centra vīzija ir pasaule, kur socioekoloģiskās sistēmas ir saprastas, regulētas un vadītas, lai uzlabotu cilvēku labklājību un spēju tikt galā ar sarežģītām pārmaiņām, tādējādi nodrošinot ilgtspējīgu civilizācijas attīstību biosfērā.
Savukārt J.Colding līdzīgi uzsvēra to, ka nepieciešams palielināt zaļās teritorijas, jo prakse rāda, ka tās laika gaitā būtiski samazinās, tiekot privatizētas un izmantotas valsts interesēs. Turklāt ļoti svarīgi, ka šīs teritorijas ir publiski pieejamas, proti, lai tās nav slēgta tipa teritorijas, bet gan apskatāmas un izmantojamas ikvienam, tādējādi padarot socioekoloģisko sistēmu elastīgu un piemērotu pārmaiņām. Publiska pieejamība palīdzēs to izveidei un uzturēšanai, jo tādējādi šo kampusu attīstībā būs ieinteresēta visa sabiedrība un arī pati pilsēta.
Semināra turpinājumā, dalībnieki sadalījās četrās darba grupās Stokholmas pētnieku vadībā un meklēja atbildes uz būtiskiem jautājumiem par mūsdienīgu un ilgtspējīgu kampusu attīstību. Uz jautājumu par to, kā veidot universitāti vai akadēmisko centru pieejamāku, tika norādīts, ka ir nepieciešami risinājumi gan mentālā līmenī – izglītības saturā un atbalstošā attieksmē pret ilgtspēju, gan fiziskā līmenī, veidojot gan atvērtas, pieejamas tikšanās vietas, gan alternatīvus mobilitātes risinājumus. Svarīgi, lai universitātēs būtu telpas un vietas diskusijām, kā arī notiktu pasākumi ne tikai studentiem, bet visai sabiedrībai, padarot kampusu nozīmīgu un pieejamu ikvienam.
Cita no grupām norādīja, ka nepieciešams izmantot pašu universitāšu zināšanas un izstrādātās tehnoloģijas kampusu vides uzlabošanai, tādā veidā tās arī padarot pieejamas plašākai sabiedrībai. No plānošanas procesu viedokļa jāņem vērā, ka galvenokārt ir divas iesaistītās puses – universitāte un pilsēta, tādēļ attīstības plānotājiem jārēķinās ar abu pušu interesēm, lai tās spētu pārliecināt par ilgtspējīgas pieejas nepieciešamību un priekšrocībām.
Grupa, kas strādāja ar jautājumu par ilgtspējas zināšanu un risinājumu nodošanu no kampusiem citiem – pašvaldībām, uzņēmumiem, iedzīvotājiem –secināja, ka nozīme ir tam, lai kampusos būtu vieta un telpas, kurās varētu tikties dažādu jomu speciālisti. Tie varētu diskutēt un aprobēt ilgstpējīgas attīstības iespējas un risinājumus, veicinot zināšanu apriti starp augstskolu un plašāku sabiedrību.
Seminārā piedalījās Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās Universitātes, RISEBA, Latvijas Lauksaimniecības universitātes, Rīgas Celtniecības koledžas, Stockholm Resilience Centre, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta, Rīgas plānošanas reģiona un citu iestāžu pārstāvji: pasniedzēji, studenti, plānotāji un pētnieki.
MAIJS, 2017
Ārvalstu un Latvijas eksperti diskutēs par akadēmisko pilsētiņu jeb kampusu veidošanu un ilgtspēju
Pēc Rīgas plānošanas reģiona (RPR) un Latvijas universitātes iniciatīvas Rīgā šī gada 23. un 24. maijā viesosies projekta Live Baltic Campus eksperti , lai diskutētu par veiksmīgu un ilgtspējīgu akadēmisko pilsētiņu jeb kampusu veidošanu Rīgā. Kā īpašus viesus ir jāizceļ Ph.D. Johan Colding un Ph.D. Stephan Barthel no Zviedrijas, kas tiek uzskatīti par vieniem no kompetentākajiem šīs jomas ekspertiem Ziemeļeiropā.
Emīls Rode, Rīgas plānošanas reģiona (RPR) eksperts: “Socioekoloģiskā urbānisma pieeja, ko arvien vairāk izmanto pilsētu plānošanā, ļauj veidot labākas akadēmiskās vietas. Šāda prakse veiksmīgi jau aprobēta Zviedrijā Albano akadēmiskā centra veidošanā, un mēs gribam izmantot zviedru kolēģu izstrādātās idejas akadēmisko centru attīstīšanā Rīgā.”
Šis pasākums notiek Interreg Centrālā Baltijas jūras reģiona programmas projekta “Live Baltic Campus” ietvaros, un tas tiek rīkots kā ievadseminārs pirms rudenī gaidāmā starptautiskā Livable City Forum Riga, kas veltīts zināšanu ekonomikas veidošanai Baltijas jūras reģiona pilsētās.
Nozīmīgākie notikumi plānoti 23.maijā. No plkst.13.00 – 17.00 Latvijas universitātes jaunajā dabaszinātņu fakultātē Torņkalnā notiks seminārs “Socioekoloģiskais urbānisms jeb Kā padarīt manu akadēmisko centru ilgtspējīgu”, kurā Dr. Johan Colding un Dr. Stephan Barthel uzstāsies ar vieslekcijām par mūsdienu akadēmisko pilsētiņu jeb kampusu veidošanu, veiksmīgi attīstot pilsētvidi, kā arī notiks interaktīva darbnīca ar studentu, pasniedzētu un pilsētplānotāju dalību. Savukārt no rīta notiks tematiska ekskursija ar divriteņiem pa Pārdaugavas zināšanu vietām.
Dr. Johan Colding un Dr. Stephan Barthel ir vadošā socioekoloģisko sistēmu pārvaldības pētniecības centra “Stockholm Resilience Centre” pētnieki, kuru izpētes joma ir mūsdienu sabiedrība un pilsētvide, balstoties uz modernām sociāli ekoloģisko mijiedarbības sistēmu teorijām. J. Colding vienlaikus ir Beijer Institūta asociētais profesors, kas daudz pētījis pilsētu plānošanu, izmantojot dizaina metodes. Savulaik viņš ir saņēmis karaļa Kārļa XVI Gustava apbalvojumu par pētījumu “Vietējās institūcijas, bioloģiskā konservācija un ekosistēmu dinamiska vadīšana”. Savukārt Stephan Barthel kopā ar kolēģiem ir izstrādājis sociāli ekoloģisko urbānisma teoriju – jaunu paradigmu ilgtspējīgai pilsētvidei. Viņš daudz apraksta pilsētvides saistību ar dabu, kas uzlabo dzīves kvalitāti. Vienā no savām jaunākajām publikācijām viņš apraksta, kā bērni, kas daudz vairāk laika pavada dabā, var uzkrāt vairāk zināšanu un ir spēcīgāk saistīti ar dabu.
Rīgas plānošanas reģions kā projekta partneris piedalās Interreg Centrālā Baltijas jūras reģiona programmas 2014.-2020. gadam projekta Nr. 155 “Campus Areas as Labs for Participative Urban Design” (Live Baltic Campus)/Akadēmiskās pilsētiņas – līdzdalīga pilsētdizaina laboratorijas” īstenošanā. Projekta mērķis ir veicināt pilsētas dzīvesvides uzlabošanu (atveseļošanu), nodrošinot inovatīvas pieejas ienešanu pilsētplānošanā, izmantojot dizaina domāšanas metodes. Projekta aktivitātes ir saistītas ar Centrālā Baltijas jūras reģiona akadēmisko pilsētiņu (campus) plānošanu un integrēšanu kopējā pilsētas plānojumā. Live Baltic Campus īstenošana paredzēta līdz 2018.gada martam.
Vairāk informācijas www.livebalticcampus.eu.
MARTS, 2017
Forumā Tartu apspriež veiksmīgu akadēmisko pilsētiņu jeb kampusu veidošanas principus.
Rīgas plānošanas reģiona (RPR) pārstāvji Centrālās Baltijas jūras reģiona programmas projekta “Live Baltic Campus” ietvaros šī gada martā piedalījās otrajā forumā “Livable City Forum”, kas šoreiz notika projekta partneru pilsētā Tartu, Igaunijā. Forumā ar ekspertiem un partneriem tika apspriesti veiksmīgas akadēmiskās pilsētiņas jeb kampusu veidošanas pamatprincipi.
Tartu notikušajā forumā lielākā uzmanība tika veltīta prezentācijām un diskusijām par universitāšu pilsētiņu mainīgo lomu un lomu un funkcijām, īpaši akcentējot Tartu universitātes piemēru. Pasākuma rīkotāji forumam bija piesaistījuši Eiropas ekspertus, kuri specializējas telpisko izmaiņu procesu analīzē, piemēram Ģentes universitātes profesoru Franku Witloksu (Frank Witlox), kurš uzstājās ar priekšlasījumu par iedzīvotāju mobilitātes un vispārējās izturēšanās jautājumiem saistībā ar universitāšu pilsētiņu attīstību, un Londonas Universitātes koledžas profesoru Maiklu Hebbertu (Michael Hebbert), kura ziņojumā retrospekcijā tika raksturota zināšanu infrastruktūras loma mainīgajā urbānajā vidē.
Diskusijas daļā par mūsdienu universitātes iekļaušanos pilsētu un sabiedrības dzīvē galvenā uzmanība tika pievērsta universitāšu un citu augstākās izglītības iestāžu nākotnes attīstības iespējamajiem virzieniem, tai skaitā funkcijām, ieskicējot arī universitāšu pilsētiņu telpiskās un funkcionālās attīstības virzienus. Īpaši daudz laika tika veltīts diskusijām par universitāšu pilsētiņu mijiedarbību ar apkārtējo urbāno ainavu un tuvumā esošo apkaimju iedzīvotājiem vai pakalpojumu sniedzējiem.
Uzmanība tika pievērsta arī radošuma pilnai videi kā svarīgam priekšnoteikumam jebkuras universitātes pilsētiņas dzīvē, faktiski iezīmējot nepieciešamību pēc obligātas šo funkciju ieviešanas. Analizējot konkrētus piemērus, tika meklēta vēlamā attiecība starp tradicionālajām funkcijām – tādām kā laboratorijas darbi vai lekcijas, un komunikatīvajām funkcijām, kuru mērķis ir radīt jaunu inovāciju un nodrošināt saziņu atvērtā un radošā vidē.
Foruma ietvaros tā dalībnieki klātienē apmeklēja Tartu universitātes akadēmisko pilsētiņu, kā arī iepazinās ar pilsētplānošanas praksi, akcentējot mijiedarbību starp vispārējo telpiskās plānošanas procesu un akadēmiskās pilsētiņas attīstību.
Nākamais projekta forums jau šī gada rudenī notiks Rīgā, kad Rīgas plānošanas reģions uzņems viesus no citām projekta partneru valstīm mūsu galvaspilsētā.
Projekta pasākumi “Livable City Forum” ir galvenie pieredzes apmaiņas forumi un diskusiju platformas, kuros piedalās visi projekta partneri un asociētie partneri vai ieinteresēto pušu pārstāvji. Tie notiek dažādās pilsētās – līdz šim forumi ir notikuši Turku, Helsinkos un Upsalā, kā arī Tartu.
DECEMBRIS, 2016
Rīgas plānošanas reģions sniegs nozares ministrijai atzinumu par lielāko universitāšu Latvijā attīstības stratēģijām
Rīgas plānošanas reģiona (RPR) eksperti ir uzaicināti piedalīties Latvijas republikas Izglītības un zinātnes ministrijas izveidotajā komisijā, lai sniegtu savu atzinumu par divu Latvijas lielāko augstskolu – Latvijas Universitātes un Rīgas Tehniskās universitātes – izstrādātajām attīstības stratēģijām.
Ministrijas ieskatā, lai nodrošinātu kvalitatīvu stratēģiju izvērtējumu, ļoti nozīmīgs ir nozari pārstāvošo organizāciju viedoklis un vērtējums par augstskolu plānoto stratēģisko attīstību, t.sk. par sadarbību ar nozares
organizācijām un uzņēmumiem, kā arī par investīciju atbilstību
nozares attīstības prioritātēm.
Ņemot vērā Rīgas plānošanas reģiona lomu projektā “Live Baltic Campus”, tās eksperti ir uzaicināti reģiona un Rīgas pilsētas vārdā sniegt savu atzinumu un rekomendācijas, kas palīdzētu nozari pārstāvošajai ministrijai veikt izvērtējumu un pieņemt lēmumu par vērienīga finansējuma piešķiršanu abām augstskolām infrastruktūras attīstīšanai viedās specializācijas jomās un zinātnisko institūciju institucionālās kapacitātes stiprināšanai.
Stratēģiju izvērtēšanas komisiju veido eksperti no Izglītības un zinātnes ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Kultūras ministrijas, Veselības ministrijas un Zemkopības ministrijas, kā arī ir uzaicinati pārstāvji no pašvaldībām, kuru teritorijā atrodas minētās augstākās izglītības institūcijas vai reģioni, kā arī citas ar izglītību, zinātni un ekonomiku saistītas organizācijas.
Komisijas uzdevums ir izvērtēt augstskolu attīstības plānus atbilstoši nozaru attīstībai un Latvijas Viedās specializācijas stratēģijā noteiktajiem mērķiem, izaugsmes prioritātēm un viedās specializācijas jomām, tai skaitā plānojot optimālu, resursefektīvu augstākās izglītības un pētniecības kvalitāti nodrošinošu finansējuma piesaisti no dažādiem finanšu avotiem.
Rīgas plānošanas reģions (RPR) sagatavos rekomendācijas, kā arī veiks padziļinātu izpēti , lai sniegtu savu atzinumu, ko un kā uzlabot universitāšu nākotnes stratēģijā, kas būtu Rīgas pilsētas un reģiona interesēs.
