Ikdienā Daina Šulca uztur kontaktus ar cilvēkiem, kas vēlas atgriezties Latvijā. Latviešiem veltītam izdevumam Īrijā “Baltic Ireland” viņa sniedza ieskatu par iemesliem, kāpēc remigranti vēlas atgriezties Latvijā, par pašu atgriešanās procesu un par dzīvi Latvijā.
Cik bieži Tu iedomājies par Latviju? Katru dienu? Reizi mēnesī? Dienas skrien tik ātri, un darbs dzen darbu, un pēc viena notikuma nāk nākošais. Kad Tu pēdējo reizi biji Latvijā? Ciemošanās ir ikgadējs stāsts, bet atgriezties pavisam – vienreizējs.
Jāsāk bērni laist skolā un ir vēlēšanās, lai viņi uzaug par latviešiem, mamma ar tēvu kļuvuši vecāki un nespēcīgāki, tā arī nav izdevies rast sapņu piepildījumu svešā zemē, velk pie draugiem un ģimenes, apnicis tas robustais darbs, gribas justies kā saimniekam savā zemē. Iemesli, kāpēc cilvēki atgriežas Latvijā, ir cilvēcīgi saprotami.
Atgriešanās stāstu ir daudz. Četru gadu laikā no 2018. līdz 2021. gadam Rīgas reģiona remigrācijas koordinatoram interesi atgriezties Latvijā no Īrijas izteikušas 107 ģimenes, kopumā 236 personas, ieskaitot bērnus. No šī skaita ziņu par sevi, ka patiešām atgriezušās, devušas jau 22 ģimenes – 48 cilvēki, ieskaitot bērnus. Tas ir tikai tas skaits, kas zināms Rīgas reģiona remigrācijas koordinatoram – tie remigranti, kuriem rakstīti e-pasti, meklētas atbildes uz jautājumiem, sarunāti bērnudārzi un skolas.
Valsts statistikas pārvaldē šis skaits ir nesalīdzināmi lielāks – Īrijas latvieši, kas atgriezušies paši, pēc tam zvana koordinatoram – kā nokārtot dokumentus, kā iestāties bezdarbniekos, kā pieprasīt savu Īrijas pensiju, vai ir atbalsts uzņēmējdarbībai?
Jautājumi no Īrijas ir saņemti visdažādākie – par automobīļa pārreģistrēšanu, mantu pārvešanu, dzīves drauga – ārzemnieka uzturēšanās atļauju, bankas konta atvēršanu. Ir pat saņemti tādi jautājumi, kur var nopirkt pilsētas autobusa biļeti, vai Rīgā darbojās kāds foto salons, ar ko runāt, ja manam puikam skolā nepatīk?
Aina raksta: “Es, pēc četriem Īrijā nodzīvotiem gadiem, 2. martā atgriežos uz dzīvi Latvijā. Vēlos lūgt pēc Jūsu padoma un palīdzības par bērna iekārtošanu bērnudārzā. Manai meitai ir 5 gadi un saprotu, ka viņai jānodrošina obligātā izglītība, bet īsti nezinu kā un kur viņa jāreģistrē rindā, vai varu zvanīt uz konkrēto bērnudārzu, vai kā savādāk to var sakārtot?”
Anita raksta: “Labdien! Nezinu, vai palīdzat šādos jautājumos, bet mēģināšu tomēr izstāstīt savu situāciju. Esmu pašlaik Īrijā. Jau diezgan ilgu laiku. Nopelnīju naudu dzīvoklim. Tagad izveidojusies situācija, kad vēlos atgriezties mājās Rīgā, bet …”
Maija: “Es dzīvoju Īrijā jau trešo gadu. (…) Strādāju visu šo laiku(..). Ja vēlos saņemt Latvijā bezdarbnieku pabalstu, man būtu mēnesi pirms lidošanas uz Latviju jābeidz darba saistības un jāstājas bezdarbniekos Īrijā? Man ir 26 gadi. Jūnijā precēšos, mans līgavainis vēl līdz gada beigām paliks Īrijā strādāt, uz Latviju pagaidām došos viena pati.”
Agnese: “Sveika , es Latvijā atgriezos 4. janvārī. Nu jau vairāk kā gadu laimīgi dzīvoju Rīgā.”
Rita: “Mēs esam (es, vīrs un 2 bērni, meita 11g. un dēls 4g.) un apsveram domu atgriezties. Gribu zināt par skolām un bērnudārziem, darba iespējām. Kas ir mainījies pa 11 gadiem, kamēr esam prom?”
Visa remigranta sarakste un saziņa ar koordinatoru paliek tikai šo divu cilvēku starpā. Dzīve ir dzīve, un atgriešanās Latvijā ir ne tikai formāls process, bet arī reāls – ar visiem tiem starpgadījumiem un negaidītiem pavērsieniem, ko piedāvā pati dzīve. Ir bijuši remigranti, kuri uz Īriju pārcēlušies, jo Latvijā par daudz saņēmušies ātros kredītus. Arī viņiem palīdz, sakontaktējoties ar bankām un finanšu institūcijām. Protams, neviens viņu vietā neatmaksā parādus, bet tos var dzēst pie noteiktiem nosacījumiem, var sastādīt plānu, kā tos atmaksāt.
Rīgas reģionā ir Ādažu, Siguldas, Ropažu, Salaspils, Ķekavas, Olaines, Mārupes novadi, Jūrmala un Rīga. Tā ir tā Latvijas daļa, kur ir visplašākās darba iespējas un lielākās algas. Nesen no Zviedrijas atgriezās viens celtnieks un Rīgā sāka strādāt par tādu pat algu. Viena meitene, atgriezusies no Anglijas, teica: “Es nekad neesmu tik daudz pelnījusi kā tagad Latvijā”.
Remigrantiem saku – laba darba atrašanai Latvijā ir simboliska formula: aizsūta 100 CV, 10 uzaicina uz interviju un 1 paņem labā darbā. Ieteicams sūtīt savus CV, vēl Īrijā esot. Darbs un mājoklis ir galvenie, ko vajadzētu nokārtot pirms atgriešanās.
Rīgas reģionā labas dzīves priekšnosacījumu ir daudz – sporta zāles, baseini, kinozāles un teātri. Darbojās daudz mākslas pulciņi un interešu grupas. Esam pat izveidojuši remigrantu mākslas darbu online izstādi “Radošie remigranti atvērti Latvijai”, kur jebkurš remigrants var iesūtīt savu gleznu, zīmējumu vai rokdarbu attēlus. Laipni aicināti!
Uzlabojas arī pabalstu sistēma. No 2022. gada 1. janvāra ģimenes par vienu bērnu līdz 20 gadu vecumam saņems 25 eiro mēnesī, par diviem bērniem līdz 20 gadu vecumam – 100 eiro (50 eiro mēnesī par katru bērnu), bet par trīs bērniem līdz 20 gadu vecumam – 225 eiro mēnesī (75 eiro par katru bērnu). Par četriem un vairāk bērniem ģimenes saņems 100 eiro par katru bērnu.
Ir palielināts Rīgas līdzfinansējums privātajos bērnudārzos. 2022. gadā Rīgas pašvaldība par katru bērnu no pusotra līdz četriem gadiem maksās līdzfinansējumu 307 eiro mēnesī. Bērniem obligātajā izglītības vecumā līdzfinansējums būs 229 eiro. Tuvākajā laikā tiks palielināts līdz 181 eiro mēnesī arī pašvaldības līdzfinansējums sertificētam bērna uzraudzības pakalpojuma sniedzējam jeb auklēm. Rīgas skolās katram remigrantu bērnam pienākas divas papildus stundas latviešu valodā bez maksas. Tiek rīkotas latviešu valodas vasaras nometnes. Rīgā uzbūvēti divi jauni bērnudārzi Slāvu un Rūpniecības ielās.
Nevienā valstī kliņģeri no gaisa nekrīt. Viss pašam vien jānopelna. Kad skatos mūsu cilvēku dzīvi ārzemēs, kas tiek publicēts Facebook grupās, lai arī kritika kā auksta duša liek sarauties, Latvija ir mūsu sirdīs. Pārcelšanās ir nopietns solis. Laicīgi un pārdomāti visu sakārtojot, pārcelšanās norit veiksmīgi.
