Interreg Baltijas jūras transnacionālās sadarbības programmas 2014.-2020.gadam līdzfinansēta projekta “Viedie piejūras reģioni: viedā specializācija, jūras un piekrastes resursi ekonomikas izaugsmei Baltijas jūras reģionā” (“Smart Blue Regions”) ietvaros SIA “Grupa 93″ ir uzsākusi darbu pie Rīgas plānošanas reģiona (RPR) jūras un piekrastes viedās specializācijas tematiskā plāna 2020. – 2027. gadam izstrādes.
Tā ietvaros maija beigās notikusi pirmā ekspertu koprades sanāksme, kurā apspriests, kāds ir reģiona jūras un tās piekrastes viedās specializācijas potenciāls. Plānots, ka šīs tematiskais plāns kalpos kā atbalsta instruments, lai sagatavotos nākamajam Eiropas Savienības fondu plānošanas periodam.
Sanāksmes diskusijas daļā tās dalībnieki apsprieda dažādas idejas, kas sekmē vai kavē īstenot piekrastes viedās attīstības potenciālu.
Nozīmīgs mūsu piekrastes attīstības virziens ir tūrisms. Starp dalībniekiem izvērtās diskusija, kāpēc mūsu iedzīvotāji dod priekšroku apmeklēt Igaunijas SPA. Kaut arī reģionā ir vairāki labi piemēri, piemēram, ESPA Rīgā, diemžēl lielākājā mūsu kūrortpilsētā praktiski ir tikai divas viesnīcas ar SPA pakalpojumiem. Tas ir potenciāls, kas būtu jāattīsta nākotnē.
Tālejoši plāni ir Jūrmalas pilsētai attīstīt pilsētas teritorijā ūdenstūrismu ar tālākiem un tuvākiem pārbraucieniem.
Vēl aizvien pasaulē ir aktuāls “sajūtu tūrisms”. Pie ledus krāvumiem ziemas laikā ir pat vairāk apmeklētāju kā vasaras brīvdienās. Tādēļ viesnīca vai pirts jūrā varētu būt viens no tūristus piesaistošiem objektiem.
Diemžēl līdzšinējie projekti gliemeņu audzēšanā Baltijas jūrā ir pierādījuši, ka tie drīzāk tiek veikti ekosistēmas veicināšanai nevis dzīvotspējīgai biznesa idejai. Mūsu jūra nav pietiekami sāļa, līdz ar to gliemenes izaug salīdzinoši sīkas. Tiek domāts arī par citu zivju sugu audzēšanu, piemēram, lašu fermas izveidi, asaru un zandartu audzētavas piekrastē.
Vēl viens faktors, kas jāņem vērā, izstrādājot plānu, ir prognozes par jūras līmeņa celšanos – ekspertu prognozes liecina, ka tas varētu celties par diviem metriem nākamajos 100 gados. Skaidrs, ka mūsu piekrastē nav jāplāno būvēt hidrobūves.
Kaut arī mazāks kā Baltijas jūras piekrastē, arī Rīgas līča piekrastē var runāt par vēja potenciālu. Latvijas Hidroekoloģijas institūts kopā ar Igaunijas partneriem (vadošais partneris – Tallinas tehnoloģijas universitāte, Jūras sistēmu institūts) 2010. – 2012.gadā īstenoja projektu, kurā pētīja vēja vietas piekrastē, modelēja vēja procesus (http://www.modlab.lv/GORWIND).
Projekta “Smart Blue Regions” mērķis ir sekmēt ekonomikas izaugsmi reģionos izmantojot piekrastes/jūras resursus (blue growth), ko veicinātu uzlabota reģionu rīcībspēja ieviešot piekrastes/jūras viedās specializācijas stratēģijas. Projektu īsteno no 2016.g.1.marta līdz 2019.g. 28.februārim.
Vairāk par projektu: www.smartblueregions.eu.
