Infrastruktūru var salīdzināt ar asinsvadiem, kas nodrošina kopēju organisma funkcionēšanu. Rīgas plānošanas reģions koncentrē valstiski nozīmīgu transporta, enerģētikas, vides, sakaru un informātikas infrastruktūru. Īpaša nozīme ir transporta infrastruktūrai – pārvietošanos un kravu pārvadājumus reģiona ietvaros nodrošina autoceļi un dzelzceļš, savukārt, reģiona starptautisko pieejamību – autoceļi, dzelzceļš, kā arī gaisa satiksme un ostas.
Reģions ir valsts un starptautiskas nozīmes kravu un pasažieru transporta organizācijas mezglpunkts, kam raksturīga radiāli koncentriska struktūra. No Rīgas sākas gandrīz visi valsts galvenie autoceļi, nozīmīgas dzelzceļa līnijas, reģionā atrodas starptautiskā lidosta „Rīga”, vairāki mazie lidlauki, Rīgas osta un četras mazās ostas. Ilgstošā periodā ir izveidojies relatīvi sabalansēts blīvs transporta tīkls, kas nodrošina gan lauku rajonu iekšējās kravu un pasažieru plūsmas, gan to sakarus ar Rīgu un citu rajonu pilsētām.
Starptautiskā līmenī īpaši nozīmīgs ir TEN-T (Eiropas nozīmes ceļu tīkla) Austrumu-Rietumu koridors un „Via Baltica” Ziemeļu – Dienvidu koridors, kas krustojas reģionā un rada izdevīgākus priekšnosacījumus starptautiskās sasniedzamības nodrošināšanai.Blakus tam, atzīmējama sliktā ceļu kvalitāte – īpaši attālākās reģiona lauku teritorijās, kas apgrūtina atsevišķu teritoriju sasniedzamību. Ar sabiedrisko transportu Rīgas centrs sasniedzams 30 minūtēs – Pierīgā, bet no reģiona nomalēm nepieciešamas pat 3 stundas. Gadu no gada ievērojami palielinās vietējās un starptautiskās satiksmes intensitāte, pieaug kravu un pasažieru apgrozījums uz autoceļiem, aug svārstmigrācija no dzīves vietām Pierīgā uz darbu Rīgā. Visa tā rezultātā Rīgas galveno autoceļu ievadu un pilsētas maģistrāļu caurlaides spēja tuvojas maksimāli iespējamai. Pasažieru pārvadājumiem Rīgā un Pierīgā netiek izmantota dzelzceļa tīkla lielākā vērtība – visos virzienos sazarotā radiālā struktūra. Lokveida savienojumu un nozīmīgāko apdzīvoto vietu savstarpējās sasaistes trūkums nav optimāls reģiona attīstībai – vairumā gadījumu pārvietošanās notiek caur Rīgu vēl vairāk palielinot satiksmes sastrēgumus un kavē centru savstarpējo komunikāciju reģiona iekšienē.
Arvien nozīmīgāku vietu starptautiskos pārvadājumos ieņem lidosta „Rīga”, kas jau ir kļuvusi par lielāko Baltijas valstīs, atbilst starptautiskajām prasībām un strauji attīstās. Lidostai pašreiz nav atbilstošas sasaistes ar reģiona sabiedriskā transporta sistēmu un dzelzceļu tīklu.
Rīgas osta vēsturiski bijusi reģiona attīstības ekonomiskais “dzinējs”, kas pēc kravu apgrozījuma ieņem otro vietu valstī aiz Ventspils ostas. Pēdējos gados kravu apgrozījums (nosūtītās kravas un saņemtās kravas) Rīgas ostā jūtami pieaug, bet tā nepietiekoši izmanto pasažieru apkalpošanas iespējas, kas neatbilst Rīgas, kā metropoles un Baltijas valstu centra, iespējām.
Salīdzinājumā ar citiem Latvijas reģioniem Rīgas plānošanas reģions ir ievērojami labāk nodrošināts ar informācijas tehnoloģiju un to resursu pieejamību, par ko liecina datoru lietotāju īpatsvars, kas ir divas reizes augstāks nekā citos reģionos. Tai pašā laikā, raksturīga nevienlīdzīga iedzīvotāju pieeja informācijas resursiem atkarībā no dzīves vietas un telekomunikāciju pakalpojumu infrastruktūras tīklu pārklājuma.
Rīgas reģions pašlaik nav novērtējis un pienācīgi izmantojis savas teritoriālā novietojuma priekšrocības, kas rada atpalicību salīdzinoši ar citiem Baltijas jūras galvaspilsētu reģioniem, kas savukārt, var ievērojami kavēt Rīgas reģiona attīstību jau tuvākajā nākotnē.
Reģionu šķērso trīs maģistrālās starptautiskās cauruļvadu līnijas, kas nodrošina gāzes un naftas produktu plūsmu un labu resursu pieejamību, radot priekšnosacījumus lokālās infrastruktūras modernizēšanai. Rīgas reģiona pašvaldību teritorijās atrodas gan svarīgākie valsts enerģētikas ražošanas (Ķeguma HES, Rīgas HES un Rīgas TEC-1, TEC-2), vadības („Latvenergo” mītne), sadales (Baltijas valstu un Krievijas Ziemeļrietumu daļas elektrosistēmu dispečerdienasta centrāle), gan lielākie enerģijas patērēriņa objekti. Pieaugot enerģijas patēriņam esošā elektroapgādes sistēma nenodrošina ilgtermiņa attīstības iespējas – nepieciešams palielināt pašu nodrošinājumu ar elektroenerģiju un samazināt atkarību no ārvalstīm.
Saskaņā ar Eiropas savienības direktīvu prasībām notiek reģiona komunālās saimniecības infrastruktūras modernizācija. Pašlaik daudzās Rīgas reģiona pilsētu un apdzīvotu vietu teritorijās trūkst centralizētu ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu vai arī esošo tīklu infrastruktūra ir novecojusi; nepietiek ūdens atdzelžošanas iekārtu. Strauji palielinoties saražoto sadzīves atkritumu daudzums nozīmīga kļūst reģionālās atkritumu savākšanas, šķirošanas un pārstrādes sistēmas ieviešana.
Daudzveidīgā Reģiona infrastruktūra ir izmaiņu priekšā, jo esošās izmantošanas un attīstības iespējas bieži vien ir izsmeltas, kas prasa jaunus risinājumus.
