Š.g. 7.jūlijā Rīgas plānošanas reģiona Attīstības padomes sēdē tika pieņemts lēmums par Siguldas novada, Jūrmalas pilsētas un Kandavas novada pašvaldību izvirzīšanu konkursa „Eiropas Gada pašvaldība 2013” 2. kārtai nacionālā mērogā.
Rīgas plānošanas reģionā konkursam „Eiropas Gada pašvaldība 2013” pieteicās 9 pašvaldības: Ikšķiles novads, Jaunpils novads, Jūrmalas pilsēta,
Kandavas novads, Ķekavas novads, Limbažu novads, Ogres novads, Siguldas novads un Stopiņu novads, kuras atbilstoši konkursa noteikumiem vērtēja reģiona Vērtēšanas komisija. Šī gada konkurss ir sasaistīts ar Eiropas Pilsoņa gada tēmu un konkursa mērķis ir veicināt pašvaldību atbalstu iedzīvotāju integrācijai, kultūrai, veselīga dzīvesveida popularizēšanai, kā arī Eiropas Savienības vērtību popularizēšanai un iedzīvotāju iesaistei starptautiskā sadarbībā. Atbilstoši kopējam mērķim un vērtēšanas kritērijiem katrai no pašvaldībām bija gan ko rādīt, gan lepoties. Vērtēšanas komisija īpaši uzsvēra atšķirīgo un unikālo katras pašvaldības darbā:
Ikšķiles novadā tā ir prasme ne tikai saglabāt kultūrvēsturisko mantojumu, bet arī padarīt to interesantu, kā tas ir ar Ikšķiles novada kultūras mantojuma centrs „Tīnūžu muiža”. Pārsteigums ir 1912. gadā celtā muižas pārvaldnieka ēka, kas ne tikai atjaunota, bet arī pielāgota un izmantota kā pirmsskolas izglītības iestādes “Urdaviņa” filiāle Tīnūžos.
Jūrmala vienmēr ir lepojusies ar Veselīgas pilsētas statusu, tā ir prasme ne tikai to popularizēt, bet nodrošināt atbilstošu infrastruktūru un sabiedrības iesaisti ilgā laika periodā.
Stopiņu novads pārsteidz ar savu īpašo prasmi strādāt ar integrācijas jautājumiem, iedzīvinot latvisko dzīvesziņas elementus daudznacionālajā novada sabiedrībā, kā arī prasmi strādāt ar visu novada teritorijas pārklājumu, pat novada svētkus organizējot katrā apdzīvotā vietā.
Ķekavas novadā ievērības cienīgs un atšķirīgs pašvaldības pakalpojums ir Kultūras informācijas centrs “Liiba” un šī centra sadarbība ar vietējiem uzņēmējiem.
Ogres novads parādīja, kā veiksmīgi savienot pilsētas un lauku vajadzības un intereses, saglabājot un attīstot katrā vietā unikālo. Ogres novadā parādījās, cik liela nozīme ir vietējām iniciatīvām un savas vietas attīstībā ieinteresētiem cilvēkiem.
Limbaži ir atraduši un veiksmīgi attīsta savas vietas zīmolu „Sudraba pilsēta”, kas ir gan atraktīvs, gan ļoti pamatots, ar tālejošiem mērķiem un cerībām.
Sigulda atbilst savai devīzei „Sigulda aizrauj”, kur precīza un ilglaicīga plānošana savijas ar radošu domāšanu un atraktīvu pieeju. Tas, ka Siguldas iedzīvotājs ir vērtību mērs jebkurai pašvaldības darbībai, liecina jau popularitāti un atbalstu guvusī Siguldas novada iedzīvotāju ID karte. Inovatīva, bet uz nepieciešamību balstīta ideja par Laurenču sākumskolu kā pilnas dienas skolu.
Jaunpils vienmēr ir bijusi unikāla gan ar saviem „dzīvajiem viduslaikiem”, kur īpašā Jaunpils pils aura sajūtama tālu aiz tās mūriem, bet pati pils atkal uzsmaida ar jaunu, vēl neredzētu „kambarīti”. Jaunpils ir unikāla ar saviem cilvēkiem, kuri, neskatoties uz to salīdzinoši nelielo skaitu, dod enerģiju, kas arī plūst tālu pār Jaunpils zemes robežām: gan mūžam nenogurdināmie seniori, gan Viesatu bibliotēkas vadītāja Agita, gan citi.
Kandavas novads, mežu un Abavas senlejas ieskauts, parādīja sevi kā pašpietiekamu: gan paši dziesmas un himnu sev raksta, gan kafiju no zīlēm prot uzvārīt, gan savus jauniešus veselīgus un zinošus izaudzināt.
Visas pašvaldības uzsvēra, ka galvenais ir cilvēks – vietējais iedzīvotājs, kura labklājības un dzīves kvalitātes nodrošināšana ir pašvaldības darba pamatā. Veiksmi un panākumus mūsu pašvaldībām konkursa 2. kārtā!
Informāciju sagatavoja: Rīgas plānošanas reģions
