Rīgas plānošanas reģiona (RPR) Attīstības programma 2022.-2027.gadam paredz atbalstīt profesionālās izglītības prestiža celšanu un pieejamības palielināšanu, kā arī profesionālās un pieaugušo izglītības piedāvājuma veidošanu atbilstoši tautsaimniecības nozaru vajadzībām un reģiona specifikai.
Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikumā (RTRIT) tikās Ādažu, Ropažu, Olaines, Ķekavas, Mārupes novadu, Jūrmalas valstspilsētas, Rīgas un Rīgas plānošanas reģiona pārstāvji, IZM, LDDK un profesionālās izglītības iestāžu pārstāvji.
Seminārs sākās ar RTRIT direktores Ilze Ločmanes un direktores vietnieces Guntas Šmauksteles stāstījumu par tehnikuma izglītības programmām, kas pieejamas gan jauniešiem pēc 9.klases, gan pēc vidusskolas, gan arī tiem, kas nav spējuši pabeigt vidusskolu. Viens no problēmjautājumiem: tehnikuma kapacitāte ļautu uzņemt vairāk audzēkņu profesionālās izglītības programmās, ja tiktu finansēts lielāks vietu skaits.
Tehnikuma struktūrvienības vadītājs Elmārs Kovaļevskis dalībniekus veda ekskursijā pa tehnikumu, iepazīstinot ar moderni aprīkotajiem mācību kabinetiem. Visilgāk dalībnieki uzkavējās pie virtuālās realitātes (VR) rīkiem. Dažiem bija iespēja ar VR palīdzību paviesoties Luvrā.
Turpinājumā ar prezentāciju uzstājās IZM Profesionālās un pieaugušo izglītības departmenta direktore Baiba Baškere, iepazīstinot klātesošos ar profesionālās un pieaugušo izglītības izaicinājumiem un mērķiem, plānotajām investīcijām, kā arī finansēšanas avotiem un instrumentiem periodā līdz 2027.gadam.
Runājot par investīcijām pieaugušo izglītībā, jautājumi un diskusija raisījās par SAM 4.2.42 ieviešanas mehānismu, kas paredz, ka pieaugušo izglītības koordinatori pašvaldībās palīdzēs sasniegt mērķa grupas ar zemākām prasmēm. Mācību pasūtījums balstīsies uz darba devēju pieprasījumu un EM prognozēm, bet būs būtiski redzēt šo pieprasījumu teritoriālā (pašvaldību, reģionu) griezumā.
Latvijas darba Devēju konfederācijas (LDDK) izglītības un nodarbinātības jomas vadītāja Liene Voroņenko uzstājās ar prezentāciju “Pieaugušo izglītības attīstība. Darba devēju perspektīva”, kas aicināja uz pieaugušo izglītību paraudzīties no jaunās ekonomiskās paradigmas skatu punkta,t.i., ka ražošana kalpo cilvēkam, nevis otrādi.
Plānojot pieaugušo izglītības attīstību un investīcijas,tiek veidotas sistēmas un platformas. Būtiski pajautāt – vai tās ir orientētas uz cilvēku un viņa izaugsmi, nevis tikai uz valsts, nozaru vai uzņēmumu vajadzībām. L.Voroņenko arī sniedza apkopojošu informāciju par pieaugušo izglītības finansējumu caur dažādām finansēšanas programmām.
Diskusijā izskanēja aicinājums vairāk sadarboties, sarunāties izglītības jomas pārstāvjiem ar uzņēmējiem un darba devējiem pašvaldību un reģiona līmenī.
