Rīgas plānošanas reģiona (RPR) Attīstības padomes loceklis un Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks norāda, ka sabiedriskajā transportā reģionālajos pārvadājumos svarīgi ir ieviest elektronisko norēķinu veikšanu ar pasažieriem. Tādā veidā tiktu izskaustas jebkādas pārvadātāja manipulācijas ar skaidru naudu, kā rezultātā neuzrādas patiesais pasažieru skaits un pārvadātāja ieņēmumi, kas savukārt rada nepareizu priekšstatu par atsevišķu marštutu rentabilitāti. Šāds risinājums būtu solis pretī arī nepietiekamo valsts dotāciju risināšanai.
Šonedēļ uz pirmo sēdi sanāca izveidotā Rīgas plānošanas reģiona (RPR) Sabiedriskā transporta darba grupa, kuru veido reģiona pašvaldību pārstāvji un kuru vada Māris Sprindžuks. Tās mērķis ir risināt politiskā līmenī jautājumus, kas skar sabiedriskā transporta problēmas reģionā.
Viena no aktuālākajām problēmām ir valsts nepietiekamais dotāciju apjoms, kā rezultātā VAS “Autotransporta direkcija” šobrīd uzsākusi sabiedriskā transporta reģionālā maršrutu tīkla radikālu optimizāciju. Piemēram, Rīgas plānošanas reģiona pašvaldībās tas piedāvā veikt samazinājumu par vairāk nekā miljonu kilometru, kas nav pieņemami, ņemot vērā reģiona attīstības tendences un potenciālu valsts mērogā.
Māris Sprindžuks, RPR Attīstības padomes loceklis un Ādažu novada domes priekšsēdētājs: “Kilometru griešana nevar būt vienīgais risinājums, jo nerisina problēmu pēc būtības. Ir jāmeklē ilgtermiņa risinājumi un viens no tādiem pirmajiem soļiem varētu būt pilnīga pāreja uz pasažieru elektronisko norēķinu veikšanu autobusos. Šādā gadījumā tiktu izskausta “ēnu” prakse, kad šoferis no pasažiera saņem par braucienu samaksu skaidrā naudā, bet šis pārvadātais pasažieris netiek fiksēts oficiālajās pārvadātāja atskaitēs. Rezultātā “Autotransporta direkcija”, neredzot patieso pārvadāto pasažieru statistiku un ieņēmumus, iespējams, mazāk rentablus maršrutus atspoguļo kā nerentablus. Turklāt izskaujot ēnu ekonomiku, šādā veidā samazinātos valsts dotāciju nepieciešamība vai arī valsts līdzfinansējumu varētu novirzīt reisu mazāk apdzīvotās reģiona vietās nodrošināšanai.”
RPR Sabiedriskā transporta darba grupa nolēma, ka turpmāk tā sanāks uz sēdi reizi mēnesī (katra mēneša pirmajā nedēļā).
Šobrīd pašvaldības iedzīvotāju mobilitātes uzlabošanā un sabiedriskā transporta plānošanā nepiedalās. Vienīgais izņēmums ir republikas nozīmes pilsētas, kurām likums deleģē sabiedriskā transporta plānošanas funkciju un kurām arī pieder sabiedriskā transporta uzņēmumi, bet plānošana notiek tikai pilsētas administrativajās robežās, minimāli aptverot akaimes ap lielajām pilsētām. Tai pat laikā jāuzsver, ka katra pašvaldība vislabāk zinās tās iedzīvotāju vajadzības, novada transporta problēmas un arī redzējumu, kā to vislabāk risināt. Darba grupas viens no uzdevumiem ir panākt, lai daudz aktīvāk jau plānošanas procesā valsts līmenī tiktu ņemts vērā redzējums un viedoklis par reģionam un katrai pašvaldībai svarīgiem jautājumiem.
Rīgas plānošanas reģiona (RPR) Attīstības padome, kuru pārstāv reģiona 30 pašvaldību vadība, pērn nogalē nolēma izveidot tematiskās darba grupas reģiona interešu plašākai pārstāvībai valsts līmenī. Kā pirmās tematiskās grupas nolemts veidot sabiedriskā transporta, izglītības un uzņēmējdarbības atbalsta jomā, bet nākotnē to skaits varētu palielināties, ņemot vērā aktuālos jautājumus. Šobrīd aktuālie jautājumi tiek risināti Rīgas plānošanas reģiona (RPR) administratīvajā līmenī, izsakot eksperta vērtējumu un priekšlikumus. Tomēr daudzos jautājumos ir nepieciešams politisks ilgtermiņa skatījums, ko var vislabāk sniegt reģiona politiķi – pašvaldību vadītāji, to vietnieki un deputāti. Tāpēc tika pieņemts lēmums veidot tematiskās grupas, kuras jau atbildīgo ministriju, valdības un Saeimas līmenī aktualizēs viedokli un izstrādās priekšlikumus par svarīgiem jautājumiem reģiona attīstībai.
