Elīnas Dimantes un Pētera Kļaviņa ģimene ar diviem dēliem uz dzīvi Rīgā no Dublinas pārcēlās 2022. gada vasarā. Saziņa ar Rīgas plānošanas reģiona remigrācijas koordinatori Dainu Šulcu sākās 2021. gada augustā. Elīna savā pirmajā e-pasta vēstulē rakstīja : «Ir mazliet dīvaini jautāt palīdzību par lietām, ko pirms 15 gadiem labi pārzināju.» Un tieši tāpēc ir vajadzīgi remigrācijas koordinatori, kas tautiešiem sniedz vajadzīgo, aktuālo informāciju un iezīmē atpakaļceļu uz mājām, lai atgriešanās būtu pēc iespējas vieglāka un vienkāršākā.
Rīga un Latvija ir mainījusies no tā brīža, kad mūsu tautieši pirms gadiem 10, 15 vai 20 pārcēlās uz dzīvi citās valstīs, un ir labi, ka katrā Latvijas reģionā ir cilvēks – remigrācijas koordinators, kas konsultē, iepazīstina, sakontaktē un sniedz vajadzīgo informāciju mūsu tautiešiem ārzemēs.
Daina Šulca saka: “Vienmēr var pajautāt remigrācijas koordinatoram un uzzināt – arī tad, kad šķiet, ka draugi un ģimene Latvijā ir pietiekami daudz un gandrīz visu jau izstāstījuši, ko un kā darīt, lai pārceltos. Remigrācijas koordinators, diendienā strādādams ar tautiešu atgriešanos, var dot profesionālus ieteikumus, ar kādām iestādēm kontaktēties, kādus dokumentus jānokārto, ko izdarīt vēl mītnes zemē esot.”
Elīna Dimante un Pēteris Kļaviņš strādā informācijas tehnoloģiju jomā. Pēc divu gadu dzīves Rīgā Elīna saka: “Rīga mūs ir apbūrusi jau vairāk nekā divus gadus! Šķiet, ka esam atraduši savu īsto vietu. Strādājam no mājām, baudot rīta kafiju ar skatu uz kaimiņu mājas logiem. Reizēm, protams, jāpaceļ spārni un jāaizlido uz biroju, jo strādājam attālināti – Pēteris uzņēmumam Dublinā, es – Stokholmā. Šie komandējumi gan ir īsi un intensīvi, gluži kā sprints, pēc kura vienmēr gribas atgriezties mājīgajā finiša taisnē, pie ģimenes un kamīna Rīgā.
Bērni jau ir īsti rīdzinieki! Šis viņiem būs trešais mācību gads Rīgas 6.vidusskolā, kur viņi ne tikai apgūst gudrības, bet arī kļūst par īstiem mūzikas meistariem. Spēlē orķestros, gatavojas koncertiem un, mums par prieku, to visu dara ar lielu aizrautību. Nākamgad pat piedalīsies Latvijas skolu un jaunatnes dziesmu svētkos! Kas zina, varbūt kādreiz diriģēs simfonisko orķestri Lielajā ģildē?”
Pārcelšanās nekad nav vienkārša. Tā prasa laika, naudas, pacietības un pozitīvās domāšanas resursus. Ir viena lieta, ko saka remigrācijas koordinators, bet pavisam cita vērtība ir, ja pats remigrants uzraksta atgriešanās ceļvedi saviem tautiešiem.
“Runājot par izaicinājumiem”, Elīna saka, “tie ir kā piedzīvojumu romāna otrā daļa. Pirmā daļa, protams, bija Īrija, kur lēcām nezināmajā ar azartu un vieglu sirdi. Šoreiz gan visu darījām prātīgāk, ar iepriekšēju plānošanu un pārdomām. Meklējām dzīvokli, kas atbilstu mūsu gaumei un vajadzībām, tad iegādājāmies to un ķērāmies klāt remontam, kas, protams, bija pilns ar jautrām un ne tik jautrām epizodēm. Un, protams, bija neziņa par darbu – vai atradīsim, vai patiks, vai alga ļaus apmeklēt visus koncertus un izstādes, ko Rīga piedāvā…
Jāatzīst, ka darba jautājumi, lai arī ļoti svarīgi, šoreiz nebija galvenais faktors izvēlei atgriezties. Mēs līdz pēdējam brīdim nezinājām, vai varēsim turpināt strādāt savos darbos no Rīgas. Mūs traki vilināja Rīgas enerģija, kultūras dzīves bagātība un iespēja baudīt pilsētas ritmu. Plāna B nebija, jo ticējām, ka viss izdosies. Braucām ar pārliecību un degsmi sirdī, gatavi saukt Rīgu par savām mājām!
Daina, gribam Tev no sirds pateikties par Tavu palīdzību ar skolas jautājumiem! Tava atsaucība un atbalsts bija ļoti palīdzoši. Pateicoties Tev, varējām tikties ar Rīgas skolu koordinatori, kura visu sīki un smalki izskaidroja. Pēc tam sazinājāmies ar izvēlētās skolas vadību, apmeklējām skolu un visu nokārtojām klātienē. Viss noritēja gludi un bez aizķeršanās. Liels paldies Tev!”
Elīna Dimante, kā jau informācijas tehnoloģiju profesionāle, izmantojot mākslīgo intelektu, ir uzrakstījusi “Atgriešanās ceļvedi saviem tautiešiem Īrijā.”
Elīna saka: “ Lai būtu īsāk, lasītos labāk un arī jautrāk, es palūdzu mākslīgajam intelektam tekstu pārrakstīt ar nelielu humora devu.”
Pirms kārtojat koferus un pērkat vienvirziena biļeti uz Rīgu, veltiet laiku pārdomām. Emocionāli lēmumi var novest pie piedzīvojumiem, bet vai tiešām gribat atcerēties pārcelšanos kā lielāko dzīves kļūdu?
Nesteidzieties! Rūpīga plānošana palīdzēs izvairīties no nepatīkamiem pārsteigumiem un stresa. Atcerieties – Rīga netika uzcelta vienā dienā, un arī jūsu atgriešanās prasīs laiku. Pat Sprīdītim bija jāiziet cauri dažādiem pārbaudījumiem, pirms viņš atgriezās mājās.
Dzīve Latvijā var atšķirties no ierastās Īrijas ikdienas. Esiet gatavi saskarties ar jaunām situācijām un izaicinājumiem. Atcerieties – pacietība ir tikums, un nesteidzīgiem cilvēkiem Latvijā ir lielākas izredzes atrast īsto “lauku mieru”.
Pārcelšanās ir liels solis visai ģimenei. Ieklausieties viens otrā un atrodiet kompromisus. Ja bērni ir iesaistīti lēmuma pieņemšanā un zina, ka Latvijā runā latviski (vismaz nedaudz!), viņi labāk adaptēsies jaunajai videi.
Nauda, laiks, emocionālā izturība un humora izjūta – visu to vajadzēs. Esiet reālisti un izvērtējiet savas iespējas. Atcerieties, ka eiro kurss pret latu vairs nav aktuāls!
Negaidiet, ka viss tiks pasniegts uz sudraba paplātes. Latvijā ir jābūt gatavam “uzrotīt piedurknes” un pašam veidot savu dzīvi. Bet, ja nu gadījumā pietrūkst motivācijas, vienmēr varat atcerēties, cik labi ir atkal ikdienā dzirdēt latviešu valodu.
“Google ir tavs draugs!” Jā, informācija ir pieejama, bet neviens jūsu vietā neko nedarīs. Esiet aktīvi, meklējiet atbildes uz saviem jautājumiem un nebaidieties jautāt palīdzību. Reemigrācijas koordinatori labprāt dalīsies ar savu pieredzi un zināšanām.
Atgriežoties Latvijā, nāksies atstāt aiz sevis dažas lietas, pie kurām esat pieraduši Īrijā. Bet atcerieties – jaunas durvis vienmēr atveras! Un, kas zina, varbūt atklāsiet, ka Latvijas Jāņi tomēr ir jautrāki par Svētā Patrika dienu.
Ja saņemat finansiālu atbalstu, uztveriet to kā bonusu, nevis kā pamatu. Paļaujieties uz saviem spēkiem un veidojiet stabilu pamatu savai jaunajai dzīvei Latvijā.
Lai bērni justos kā zivis ūdenī, vēlams, lai viņi prastu latviešu valodu. Sarunvalodas līmenis ir minimums, lasītprasme – liels pluss, bet ja prot arī rakstīt – zelta medaļa! Un jā, Latviešu valodas aģentūras kursi var būt īsts glābiņš.
Katrai vietai ir savi plusi un mīnusi. Pielāgošanās jaunajai (vai varbūt jau labi aizmirstajai) videi prasa laiku un pacietību. Esiet atvērti jaunajam un gatavi mācīties!
