Rīgas plānošanas reģions izstrādājis ziņojumu par sadarbības problēmām transporta nozarē Latvijā, kura mērķis bija apzināt jomas problēmas un ieinteresēto pušu dialoga veidā rast risinājumus efektīvākai sadarbībai.
“Transporta koridors ir jāskatās starptautiskā nogrieznī, bet, lai tas labi funkcionētu, mums ir svarīgi novērst problēmas tieši lokālā mērogā – mūsu gadījumā Latvijā. Ar šo ziņojumu mēs identificējām vairākus pilnveidojamus virzienus, kas skar gan savstarpēju ekspertu un institūciju sadarbības platformu meklēšanu, gan arī veiksmīgāku mobilitātes plānošanas procesu un politisko lēmumu pēctecību. Ļoti lielu lomu transporta jomā Latvijā ieņem Rīgas metropoles areāls, kas ir kā mugurkauls iekšējai transporta kustībai ar reģiona lomas lidostu, ostu un dzelzceļa tīklu”, atzīst Rīgas plānošanas reģiona administrācijas vadītājs Rūdolfs Cimdiņš.
Ziņojums izstrādāts starptautiska projekta “Baltijas transporta loks” (Baltic Loop) ietvaros, kura mērķis ir samazināt laiku ceļošanai un pārvadājumiem starp Rīgu un citiem nozīmīgiem starptautiskiem transporta mezgliem Zviedrijā, Somijā, Igaunijā un Krievijā (Sanktpēterburgu). Ziņojumā tika apskatīts tā saucamā Dienvidu loka posms Latvijā, kas aptver Ventspili (tālāk uz Zviedriju, Norvēģiju) – Rīgu – Valmieru (tālāk uz Tartu, Sanktpēterburgu).
Attēls: Viens no transporta plūsmas svarīgiem elementiem ir sakārtota sabiedriskā transporta sistēma, kas ievērojami varētu risināt sastrēgumvietas.
“Baltic Loop” projektā Latvijas gadījumā maršruts Dienvidu koridorā nav ģeogrāfiski izdevīgs, citi koridori nodrošina īsāku maršruta garumu un attiecīgi ir izdevīgāki patērētā laika un resursu ziņā. Attiecīgi, Latvijas kontekstā uz “Baltic Loop” koridoru būtu jāskatās kā atbalstošu funkciju kravu un pasažieru pārvadājumiem. Liela nozīme šajā kontekstā ir Rīgas metropoles areālam. Tam ir nepieciešamība pēc efektīvas sabiedriskā transporta plānošanas, kravu loģistikas plānošanas, sadarbības ar citiem spēlētājiem multimodālu risinājumu ieviešanā un nepārraujamas transporta pakalpojumu ķēdes nodrošināšanā, transporta un mobilitātes plānošanas kapacitātes celšana speciālistiem Rīgas pilsētā.
Cits būtisks aspekts, kas kavē attīstību un kas izriet no sarunām, ir kopējas ilgtermiņa vīzijas trūkums, politisko lēmumu nenoturība, kā arī sadrumstalotība starp dažādām institūcijām nozares ietvaros. Tā rezultātā šobrīd pietrūkst nozares redzējums uz transporta dimensijām kopā, nevis atsevišķi uz autoceļiem, dzelzceļu un ostām.
Tehnoloģiju attīstības griezumā tika apskatīts jautājums par inovācijām, zinātnes un pētniecības sadarbību, kur sadarbība nav sistemātiska. Sistemātiska sadarbība, izmantojot pilsētplānošanas un mobilitātes laboratoriju palīdzību, varētu analizēt un modelēt attiecīgo tehnoloģiju izstrādes un ieviešanas procesus un palīdzēt gan politikas veidotājiem, gan nozares biznesam novērtēt iespējas, riskus un citus aspektus dažādu tehnoloģiju potenciālam. Latvijai izaicinājums ir arī videi draudzīgāks transports, un tas ir jārisina ne tikai privāto automašīnu jomā. Turklāt šis aspekts kļūst svarīgāks tūristiem.
Vērtējot attīstības perspektīvas Dienvidu transporta koridoram, jaunas iespējas sniegs “Rail Baltica” projekts ar jaunām reģionālajām stacijām, infrastruktūru kopumā un paralēlu “mugurkaulu: esošajam Latvijas dzelzceļa tīklam. Mainīsies darbavietu pieejamība Rīgā, jo vilciens nodrošinās ātru un ērtu nokļūšanu.
Ziņojums izstrādāts sadarbībā ar SIA “Ardenis”, balstoties uz iesaistīto pušu nozarē intervijām un darba grupu diskusijām.
