Rīgas plānošanas reģiona attīstības stratēģija aktualizē ūdensmalu un ūdensceļu attīstību metropoles areālā

Rīgas plānošanas reģiona Telpiskās plānošanas nodaļas vadītājs Rūdolfs Cimdiņš:

Rīgas plānošanas reģiona jaunie izstrādātie teritorijas attīstības plānošanas dokumenti – aktualizētā Ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam un Attīstības programma 2022.-2027.gadam – sniedz Rīgas reģiona attīstības perspektīvu vidējā termiņā, kā arī iezīmē ilgtermiņa attīstības redzējumu Rīgas metropoles areālā. Rīgas funkcionālā telpa jeb Rīgas metropoles areāls tiek uzlūkots kā ar galvaspilsētu funkcionāli cieši saistīta ekonomiskās un sociālās kustības telpa, ko veido Rīgas pilsēta kopā ar tuvējām dažāda lieluma pilsētām un Pierīgas novadu pašvaldībām, kurās izteikta iedzīvotāju ikdienas svārstmigrācija.

Respektējot Rīgas funkcionālās telpas kā vienota veseluma nozīmīgumu, Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam risinājumi ietver attīstības redzējumu plašākā mērogā pāri plānošanas reģiona robežām – funkcionālā reģiona teritorijā, īpaši tādās jomās kā transports un mobilitāte, apdzīvojuma un publisko pakalpojumu, dabas un rekreācijas teritoriju plānošana, tūrisms u.c. jomās, kurās izteikts teritoriāli funkcionāls nevis administratīvs raksturs.

Tieši reģiona apdzīvojuma telpiskā struktūra, transporta un mobilitātes infrastruktūra, kā arī dabas un rekreācijas potenciāls ir galvenie reģiona attīstības stūrakmeņi, kas veido reģiona attīstības sociālo, ekonomisko un ekoloģisko dimensiju.

Reģiona stratēģija akcentē Rīgas reģiona dabas teritoriju potenciālu, kas uzlūkojams kā integrētas dzīves telpas sastāvdaļa un kalpo kā dzīvošanas nodrošinoša vide un resurss, kultūrtelpas sastāvdaļa ar ievērojamu rekreācijas potenciālu. Meži un zaļās teritorijas, kas aptver galvaspilsētu nodrošina ekoloģisko līdzsvaru, veidojot alternatīvu pilsētas dzīves un darba vidi ārpus Rīgas robežām. Rīgas meži savienojumā ar apdzīvojumu veido lielpilsētai unikālu rekreācijas un atpūtas telpu. Lielās upes, kopā ar piekrastes ūdeņiem un ezeriem, savienojošiem kanāliem veido unikālu radiālu struktūru, kuras potenciāls nav pietiekoši izmantots. Ūdeņu telpa pilsētā un piepilsētā ir rekreācijas, vietējā ūdens transporta, tūrisma un sporta veidu attīstības vieta.

Reģiona stratēģija uzsver, ka pieejai ūdensmalām ir jākļūst maksimāli publiskai un telpas pie ūdeņiem koncentrē vērtīgas dabas ainavas, kas ir unikāla Rīgas reģiona vērtība. Īpaša nozīme ir Rīgas – Pierīgas zaļajiem koridoriem – teritorijām, kas veido savstarpēji saistītas neapbūvētas telpas, saglabājot dabas daudzveidību.

Šādas teritorijas ir jāplāno, paredzot to sasaisti, saglabāšanos un atjaunošanos.

Stratēģijas telpiskā perspektīva vizualizē Rīgas reģiona dabas teritoriju struktūru, ietverot nozīmīgākās vēsturiskās, kultūras un ainavu telpas. Tiek akcentēta upju dabas un kultūrvēsturiskā ainavu telpa, kas ietver trīs lielo upju – Daugavas, Lielupes un Gaujas lejteces teritorijas. Reģiona stratēģija nosaka vadlīnijas, kas paredz, ka dabas, kultūrvēsturiskās un ainavu telpas izmantošanas prioritātes ir vērtību saglabāšana un izmantošana vietas identitātes, tūrisma un rekreācijas attīstībai.

Plānošanas procesā nepieciešams paredzēt ūdensmalu izmantošanu sabiedrības vajadzībām – nodrošināt piekļuvi, paredzēt pārvietošanās iespējas gar ūdensmalām, plānot labiekārtotu peldvietu izvietošanu u.c. Nodrošināt upju ainavekoloģisko funkciju saglabāšanu, neparedzot darbības, kas varētu tās apdraudēt. Paredzēt upju ieleju prioritāru izmantošanu rekreācijai un ilgtspējīga tūrisma attīstībai, nodrošinot upju krastu pieejamību. Plānot sabiedrībai pieejamu, rekreācijas un tūrisma attīstībai izmantojamu Rīgas – Pierīgas vienoto ūdens sistēmu infrastruktūru.

Rīgas plānošanas reģiona Ilgtspējīgas attīstības stratēģija ūdeņu potenciālu akcentē ne tikai dabas vides, bet arī mobilitātes kontekstā, kā arī paredzot ilgtermiņa attīstības perspektīvu. Ņemot vērā Rīgas reģiona un visa metropoles areāla būtisko lomu Latvijas izaugsmes veicināšanā, aktualizētā reģiona stratēģija papildu jau esošajiem attīstības uzstādījumiem un telpiskai perspektīvai līdz 2030.gadam, sniedz redzējumu arī tālākā perspektīvā – laikā līdz 2050.gadam.

Šis redzējums lielā mērā ir balstīts uz dažādu attīstības jomu integrāciju, sniedzot ieskatu tālākā perspektīvā un ietverot reģiona attīstības idejas, kas šobrīd neparādās nacionāla līmeņa attīstības plānos, bet tajā pašā laikā var sniegt būtisku ieguldījumu jaunās Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas izstrādē laika periodam pēc 2030.gada.

Reģiona stratēģija ietver plaša un integrēta iekšējo un piekrastes ūdensceļu savienojuma tīkla attīstību, kas atspoguļots gan reģiona telpiskās perspektīvas satiksmes infrastruktūras attīstības sadaļā, gan reģiona ilgtermiņa attīstības vīzijā 2050.gadam. Turpmākā attīstībā kopējā mobilitātes infrastruktūrā sava loma gan pasažieru pārvadājumos, gan rekreācijas vajadzībām jāieņem arī Rīgas – Pierīgas ūdens savienojumiem, kam ir lielas attīstības iespējas. Piekrastes un lielo upju iekšējo ūdensceļu tīklam jāfunkcionē vienotā sasaistē ar pārējo transporta un mobilitātes infrastruktūru, paredzot reģionāla mēroga mobilitātes punktu attīstību vienotā tīklā ar ūdenstransporta maršrutiem. Reģiona stratēģija ilgtermiņā nosaka zaļās mobilitātes īpatsvars vismaz 3/4 no kopējiem mobilitātes paradumiem ar to saprotot sabiedriskā transporta, mikromobilitātes, kā arī ūdens transporta lietojumu.

Ar jaunajiem Rīgas plānošanas reģiona attīstības plāniem – Ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030.gadam un Attīstības programma 2022.-2027.gadam, var iepazīties reģiona interneta vietnē.