Rīgas plānošanas reģions Eiropas Interreg programmas projekta “Kultūras resursu pieejamības uzlabošana cilvēkiem ar invaliditāti”/ OpenRegioCulture ietvaros 2024. gada septembrī un oktobrī veica trīs aptaujas, lai izvērtētu vides un pakalpojumu piekļūstamību kultūras un dabas jomās Rīgā un apkārtējās pašvaldībās.
Aptaujās piedalījās 60 respondenti, pārstāvot politikas veidotājus, kultūras un dabas tūrisma iestāžu vadītājus un darbiniekus, kā arī personas ar dažādām vajadzībām un viņu asistentus. Aptauju rezultāti atklāja, ka kopumā piekļūstamības situācija reģionā tiek vērtēta kā viduvēja, un galvenie šķēršļi ir fiziskā vide, infrastruktūra un informācijas trūkums.
Galvenie piekļūstamības šķēršļi ir fiziskā vide un infrastruktūra (79%), zīmju valodas trūkums (58%) un sensoru risinājumu trūkums (53%). Vairāk nekā puse aptaujāto norādīja, ka bieži saskaras ar šķēršļiem, piekļūstot šiem objektiem un lielākā daļa atzina, ka objekti ir tikai daļēji piekļūstami.
Pētījumā tika atklāti vairāki izaicinājumi, kas kavē objektu un pakalpojumu piekļūstamību. Būtisks trūkums ir zemā sabiedrības informētība un izglītotība jautājumos, kas skar piekļūstamību. Neskatoties uz to, ka 40% respondentu nebija pārliecināti par reģionālās politikas esamību šajā jomā, iegūtā informācija liecina par nepieciešamību uzlabot gan kultūras, gan dabas resursu piekļūstamību personām ar invaliditāti un dažādām vajadzībām. Šie rezultāti liecina par to, ka ir nepieciešams komplekss risinājums, kas ietver gan fiziskās vides uzlabošanu, gan izglītojošas aktivitātes un ciešāku sadarbību ar personām ar invaliditāti un viņu pārstāvjiem.
Aptaujā iegūtie viedokļi iekļauti projekta OpenRegioCulture kopējā pētījumā par situāciju Rīgas plānošanas reģionā. Piekļūstamības izvērtējums tiek balstīts uz 2024. gada maijā publicēto Kultūras ministrijas pētījumu par kultūras infrastruktūras un pakalpojumu pieejamību Latvijā atklājot, ka, lai gan ir panākts progress, joprojām pastāv būtiskas barjeras cilvēkiem ar invaliditāti. Pētījums uzsver nepieciešamību pēc labākas finansējuma pieejamības, izglītības un ekspertu iesaistes, lai nodrošinātu patiesi iekļaujošu kultūras vidi. Galvenie izaicinājumi ietver fiziskās pieejamības trūkumu, informācijas pieejamības problēmas un lēno sabiedrības attieksmes maiņu.
Pētījumā secināts, ka organizācijām trūkst resursu, lai pielāgotu infrastruktūru un pakalpojumus, kā arī bieži vien nav pietiekami daudz apmācīta personāla darbam ar cilvēkiem ar dažāda veida invaliditāti. Pozitīvi piemēri, piemēram, Interreg finansēti projekti un nacionāla līmeņa iniciatīvas, rāda, ka mērķtiecīgs atbalsts un stratēģiska plānošana var būtiski uzlabot situāciju. Tomēr, lai panāktu ilgtspējīgas pārmaiņas, nepieciešama sistemātiska pieeja un ilgtermiņa ieguldījumi.
Pētījuma autori aicina Kultūras ministriju uzņemties vadošo lomu pieejamības veicināšanā, izstrādājot skaidras politikas un rādot piemēru ar savu darbību. Tāpat tiek uzsvērta nepieciešamība pēc ciešākas sadarbības ar nevalstiskajām organizācijām un pašvaldībām, lai nodrošinātu efektīvu risinājumu ieviešanu un sabiedrības izpratnes veicināšanu. Tikai kopīgiem spēkiem mēs varam panākt, ka kultūra Latvijā kļūst patiesi pieejama ikvienam.
