Virzoties uz mērķi uzlabot Latvijā esošo universitāšu starptautisko atpazīstamību, kā arī mācību procesa kvalitāti, un veicināt ārvalstu studentu skaita pieaugumu, ir svarīgi, ka tiek veidota studentiem piemērota, kas raksturīgi daudzās universitāšu pilsētās Rietumeiropā. Šādas studentu pilsētiņas jeb kampusi ar organizētu infrastruktūru veidojas Pārdaugavā, kur atrodas Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskais centrs, Rīgas Tehniskās universitātes galvenās ēkas, kā arī Rīgas Stradiņa universitāte.
Par to, kādi ir nepieciešamie pasākumi kampusa radīšanai Torņakalnā un kādu pozitīvo devumu šāds kampuss varētu sniegt Rīgai un Latvijai kopumā, nacionālajā Latvijas Radio 1 raidījumā “Kā labāk dzīvot” diskutēja Rīgas Plānošanas reģiona projektu vadītājs un Baltijas jūras reģiona projekta “Live Baltic Campus” eksperts Emīls Rode, Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks, Rīgas Tehniskās Universitātes rektora vietnieks infrastruktūras jautājumos Aigars Ločmelis un Rīgas Stradiņa Universitātes attīstības prorektors Toms Baumanis.
Diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka pilsētvidē integrēta studiju pilsētiņa ir īstenojama ideja un ka tā sniegtu daudz labuma gan pašai apkaimei, gan Latvijā iegūstamās augstākās izglītības prestižam, kā arī Latvijas ekonomikai kopumā.
Kā atzina Emīls Rode, projekta “Live Baltic Campus” eksperts, “mūsdienās no universitātēm tiek gaidīts daudz kā vairāk nekā pirms simts gadiem. Šodien universitāte vairs nav kā neaizsniedzams ziloņkaula tornis, kuras telpās un laboratorijās rodas jaunas zināšanas: tās atrodas mums visapkārt. Tāpēc pastāv tāds termins knowledge locations jeb “zināšanu vietas”, un universitāte ir kā centrs, kurā sastopas gan akadēmiskā, gan biznesa vide, gan pilsētvide.” Vadoties pēc šīs loģikas, ir nepieciešams veidot pilsētvidē integrētu studentu pilsētiņu ar visu tai nepieciešamo infrastruktūru, ko diskusijas laikā vairākkārt atzina arī pārējie eksperti. Otrkārt, studiju procesa apkopošana vienā teritorijā ir ekonomiski racionāls solis, jo tas palīdzētu ietaupīt resursus.
Pēc Latvijas Universitātes rektora Indriķa Muižnieka domām, universitātēm jāīsteno sociālās infrastruktūras projekti apvienojot spēkus, jo, “pašam par sevi domājot, nekur tālu nevar tikt”.
Primārā problēma, kas jāatrisina, ir kopmītņu jeb dienesta viesnīcu trūkums. Kā apgalvoja Rīgas Stradiņa Universitātes attīstības prorektors Toms Baumanis, Latvijas universitātēm ir tāls ceļš līdz pasaules labāko augstākās izglītības iestāžu līmenim, ja tās var savās kopmītnēs izmitināt vien mazāk kā desmito daļu savu studentu. Situācija, ka studenti īrē dzīvokļus un zināmā mērā izolējas no universitāšu vides, ir tiešas sekas tam, ka trūkst kopmītņu. Situācijā, kad valsts atbalsts ir nepietiekams, ideja par to, ka universitātes apvieno spēkus un sadarbojas ar pašvaldību vienota kampusa izveidei, ir ļoti saprātīga.
Lai studentu pilsētiņā būtu viss studentiem vajadzīgais, ir jāpadomā arī par atpūtai paredzēto infrastruktūru, lai studentiem būtu iespējams kvalitatīvi pavadīt no mācībām brīvo laiku. Rīgas Tehniskās Universitātes pārstāvis Aigars Ločmelis uzsvēra, ka lielisks risinājums ir attīstīt sporta aktivitātēm nepieciešamo infrastruktūru, minot, ka RTU studentiem pieejamās sportam paredzētās telpas tiek lietotas un ka studenti tās atsaucīgi novērtē.
Savukārt uz jautājumu, kāds labums pašai Pārdaugavai (Rīgas daļai upes Daugavas kreisajā krastā) un Rīgai būtu no šāda kampusa, Emīls Rode atbildēja, ka salīdzinot ar citām, to skaitā “Live Baltic Campus” iesaistītajām universitāšu pilsētām, piemēram, Stokholmu un Helsinkiem, Rīga sarūk iedzīvotāju skaita ziņā. Universitātes kā izaugsmes centri un studentu pilsētiņa veicinātu cilvēku pieplūdumu, kā ir noticis Stokholmas gadījumā. Turklāt, kā minēja Aigars Ločmelis, šī akadēmiskā vide būtu piemērota dažādu zinātnes un inovāciju centru izveidei Rīgā.
