Īrijā dzīvo viena no lielākajām latviešu diasporām – gandrīz 20 tūkstoši Latvijas valsts piederīgo. Pie Latvijas iedzīvotājiem Īrijā viesojās arī reģiona remigrācijas koordinatore Daina Šulca.
Vizītes laikā Dublinā notika tikšanās ar Latviešu biedrības Īrijā pārstāvjiem. Latviešu biedrība Īrijā ir aktīva un izveidota kopīgo nacionālo interešu sargāšanai, veicināšanai un atbalstīšanai. Biedrība sadarbojas ar citām sabiedriskajām organizācijām Īrijā, Eiropā un pasaulē, Latvijas un Īrijas valsts institūcijām.
Savukārt Latvijas vēstniecībā Īrijā Rīgas un Kurzemes reģionu remigrācijas koordinatori ar Latvijas vēstnieka padomnieku diasporas jautājumos pārrunāja aktuālos jautājumus un tendences, kāpēc remigranti vēlas vai nevēlas atgriezties uz dzīvi Latvijā.
Vizītes ietvaros Dublinā koordinatore piedalījās 12. Latviešu kultūras svētkos Īrijā, speciālā Latvijas vēstniecības stendā informējot interesentus par pārcelšanos uz dzīvi Rīgas reģionā un iepazīstinot ar remigrācijas materiāliem, apmainoties kontaktiem ar diasporas pārstāvjiem.
Kopumā diasporas pārstāvji interesējās par ģimenes ārstu un valsts apmaksātiem veselības pakalpojumiem, darba iespējām un atalgojuma līmeni Rīgas plānošanas reģionā, dokumentu nokārtošanu mītnes zemē un valsts atbalstu mājokļu iegādei un pārcelšanās izdevumu segšanai. Individuālās sarunās ar diasporu gandrīz vienmēr izskanēja patiesa vēlēšanās atgriezties, bet kavējošais faktors ir 10 un 20 gadu ilgā un ierastā dzīve Īrijā un nedrošība, kā dzīve izvērtīsies Latvijā.
Starp diasporas atgriešanās kavējošajiem faktoriem var minēt to, ka Latvijas valsts piederīgajiem Īrijā no pensijas netiek atvilkti nodokļi, pensionāriem arī sabiedriskais transports Īrijā ir bezmaksas, kavē arī fakts, ka pirms aizbraukšanas uz Īriju cilvēki pārdevuši īpašumus Latvijā un tagad vairs nav kur atgriezties.