Sākoties pavasara sezonai, saražotās saules enerģijas ietekme uz elektroenerģijas cenu svārstībām kļūst arvien manāmāka. Saules enerģiju pašpatēriņam ir īpaši ieinteresētas izmantot arī pašvaldības, lai mazinātu izdevumus par enerģiju un paaugstinātu vietēji saražotās atjaunīgās enerģijas īpatsvaru.
Pašvaldībām saistošs saules enerģijas izmantošanas veids varētu būt dalība energokopienās, taču pagaidām iztrūkst skaidrības par energokopienu izmaksām un ieguvumiem. Pašvaldību energopārvaldība ir kompleksa un samērā fragmentēta, tāpēc izmantot aktīvo lietotāju priekšrocības tām līdz šim ir bijis sarežģītāk nekā mājsaimniecībām un uzņēmumiem.
Visās Latvijas pašvaldībās aktuāls jautājums ir publisko ēku modernizācija, apvienojot energoefektivitāti ar atjaunīgo energoresursu integrāciju. Šajā jomā ieguldīts daudz Eiropas Savienības līdzekļu, bet vajadzības ir plašas un papildu atbalsta programmas ir nepieciešamas.
Vairākas pašvaldības pēc saules paneļu uzstādīšanas publiskajās ēkās ir sastapušās ar problēmu saņemt atlīdzību par tīklā nodoto tūlītēji nepatērēto elektroenerģiju, jo to neparedz likumdošana un elektroenerģijas iepirkumu nosacījumi publiskām personām.
Latvijā jau gandrīz gadu darbojas neto norēķinu sistēma ar iespēju to izmantot vairākos viena klienta jeb aktīvā lietotāja objektos. Šogad būtu jāsāk darboties arī elektroenerģijas kopīgošanas sistēmai, kas norēķinu principu paplašinātu uz dažādu klientu objektiem.
Energokopienu reģistrēšanas un darbības noteikumi stājās spēkā 2024. gada decembrī: plašāk par to saturu lasāms Enerģētikas un vides aģentūra mājaslapas sadaļā.
Regulējums ir tapis lēni, un vēl nav skaidrs, cik piemērots tas būs energokopienu iecerēm, kas jau ilgāku laiku diskutētas dažādos kontekstos. Energokopienas veicinošs faktors varētu būt sadales sistēmas brīvās jaudu pieejamība tieši pilsētās, piemēram, Rīgā, kur jaunu saules elektrostaciju uzstādīšanai ir mazāk šķēršļu, ja to pieļauj ēku konstrukciju tehniskais stāvoklis. Klimata un enerģētikas ministrijā tie gatavota arī valsts atbalsta programma energokopienām, paredzot tam Modernizācijas fonda finansējumu.
Atsevišķas pašvaldības mērķtiecīgi raugās uz energokopienām kā iespēju saules enerģiju izmantot dažādu iestāžu ēku patēriņam:
Latvijā pirmais un pagaidām vienīgais energokopienu demonstrējuma projekts Co2mmunity atrodas Mārupes novadā, tas īstenots sadarbībā ar Rīgas plānošanas reģionu.
Lai īstenotu kādu no elektroenerģijas kopīgošanas modeļiem, ir nepieciešams noslēgt līgumu ar elektroenerģijas tirgotāju. Tomēr tirgotāji nesteidzas klientiem piedāvāt šo pakalpojumu – martā vēl nebija publicēts neviens elektroenerģijas kopīgošanas piedāvājums. Vairāki tirgotāji skaidro, ka pagaidām vēl tikai izskata šādu iespēju.
Latvijas energokopienu regulējums paredz, ka galvenā loma elektroenerģijas kopīgošanā ir tirgotājiem, kuri izveido atbilstošu norēķinu sistēmu, izmantojot sadales sistēmas operatora datus par aktīvo lietotāju un energokopienu saražoto un patērēto. Eiropas energokopienu ietvars paredz, ka energokopienas savā ziņā konkurē ar tradicionālajiem tirgus spēlētājiem, tāpēc salāgot dažādu pušu intereses elektroenerģijas kopīgošanā nav pašsaprotami.
Kamēr elektroenerģijas tirgotāju pakalpojuma izmaksas un nosacījumi nav precīzi zināmi plašākam iesaistīto pušu lokam, ir grūti veidot precīzus aprēķinus par elektroenerģijas kopīgošanas biznesa modeļiem. Kā Saeimas komisijas sēdē uzsvēra Klimata un enerģijas ministrijas pārstāve Līga Kurevska, energokopienas ir svarīga sistēmas un tirgus sastāvdaļa un to darbībai ir nepieciešami ērti pakalpojumu veidi, ko ministrija pakāpeniski virza, konsultējoties ar elektroenerģijas tirgotājiem.
Pirmais mikroģeneratoru uzstādīšanas vilnis noslēdzās līdz ar pāreju no neto uzskaites uz norēķinu sistēmu 2024. gada pavasarī, un būtiskāko uzstādītās jaudas pieaugumu turpmāk nodrošinās lielmēroga elektrostacijas. Pēc AS “Sadales tīkls” elektroapgādes apskata datiem 2024.gada beigās mikroģeneratoru un elektrostaciju kopējā uzstādītā jauda sasniedza 660 MW un šogad ir sasniegusi 700MW.
Par energokopienu potenciālo lomu saules enerģijas īpatsvara pieaugumā nacionālā mērogā vēl ir pāragri spriest. Neatkarīgi no pārmaiņām elektroenerģijas tirgū saules enerģija vietējam patēriņam būs izdevīga, īpaši gadījumos, ja ražošana tiek salāgota ar pieprasījumu, elektrificējot siltumapgādi un auto transportu, kā arī enerģiju uzkrājot.
Centrālā statistikas pārvalde ik gadu publicē reģionālos klimata pārmaiņu rādītājus, kas ļauj spriest arī par atjaunīgās enerģijas ražošanas attīstību novadu un valstspilsētu griezumā. Dati par 2024. gadu būs pieejami vasarā. Plašāks ieskats 2019.-2023.gada periodā pieejams infografikā.
Publikācija CSP: https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/vide/regionalie-klimata-parmainu-raditaji/21327-atjauniga-energija?themeCode=SG
Autors: Krista Pētersone
Raksts ir sagatavots ar Interreg Europe programmas projekta “ShareRES: Atjaunojamās enerģijas koplietošana enerģijas kopienās”, ko īsteno Rīgas plānošanas reģions, finansiālu atbalstu.
