Ceturtdiena, 2024. gada 26. decembris
Teksta izmērs:

Merle Rallmann: "Pārgājieni ir labākais veids, kā pavadīt atvaļinājumu, jo katra diena ir atšķirīga, un ceļā var būt daudz pārsteigumu."

01 Sep, 2021

Jau aprīlī Merle Rallmana (Merle Rallmann) no Igaunijas nogāja visu Mežtaku no Tallinas Igaunijā līdz pat Rīgai. Viņa to paveica neticami ātri, tikai 37 dienās, lai gan šis maršruts ir paredzēts 50 dienām. Lai atskatītos uz šo ceļojumu, mēs tikāmies ar viņu tiešsaistē un apspriedām viņas spilgtākos iespaidus, unikālos mirkļus un vienkārši runājām par to, ko nozīmē doties tik garos pārgājienos.

Merle ir laikraksta “Pärnu Postemees” reportiere un žurnāliste, un viņas lielākās aizraušanās ir fotografēšana un pārgājieni. Kā viņa saka, viņas pārgājienu atkarība sākās, kad viņa izstaigāja pirmo RMK taku, kas ir igauņu meža uzņēmums, līdzīgi kā Latvijā – Latvijas valsts meži. RMK bija izveidojis garās distances pārgājienu, kas stiepās no Ziemeļigaunijas līdz Iklai. Pēc tam sekoja Santjago ceļš, ko Merle ir veikusi nu jau veselas 5 reizes gan Spānijā, gan Portugālē.

Uz jautājumu, kāds bija garākais pārgājiens, ko viņa ir veikusi vienā piegājienā, saņemam atbildi: “Vienā piegājienā garākais bija 1000 km Spānijā – Francijas Santjago maršruts, man pagāja četri gadi kopš idejas īstenošanas līdz pārgājiena īstenošanai. Es to nogāju 1 mēneša laikā. Mans ceļš sākās Francijā un virzījās Santjago virzienā, tomēr es devos uz okeānu, kas tālāk par Santjago. Tur uz akmeņiem ir bāka, kur nakšņoju zem zvaigžņotajām debesīm tikai guļammaisā, tas bija labākais brīdis manā mūžā, jo tālāk iet nav iespējams un tev aiz muguras ir 1000 km. Esmu gājusi līdz Santjago 5 reizes un līdz okeānam 2 reizes.”

Mežtaka arī ir vairāk nekā 1000 km gara, bet tā tika noieta vairākos posmos. Kā saka Merle, viņa sāka iet Mežtaku COVID-19 pandēmijas dēļ, jo ceļojums uz Spāniju, lai ietu kārtējo Santjago ceļa variāciju, tika atcelts. Kā saka pati Merle: “Varētu teikt, ka šī bija mana labākā ziema jebkad, jo katru nedēļas nogali es devos pārgājienos uz Mežtaku. Igaunijā es gāju tikai nedēļas nogalēs savukārt plānošanu veicu nedēļas laikā, līdz ar to visa mana dzīve tajā laikā bija saistīta ar Mežtaku.”

Merles ceļojums Latvijas Mežtakas daļā sākās vēlā vakarā pulksten 20:30 un pirmos takas 12 km viņa veica nakts laikā. Tagad viņa ir apņēmusies atgriezties šajā Mežtakas daļā un noiet to pa dienu, jo tā ir Kornetu apkārtne, kas ir ainaviski ļoti bagāta un būtu jāpiedzīvo pilnvērtīgi. Lai aprakstītu Mežtaku, Merle stāsta: “Par Latvijas taku man bija tāda pati sajūta kā Jūrtakā, tā bija lieliska un perfekti raksturoja takas nosaukumu, taka ir daudz mežonīgāka, daudz dabiskāka un gandrīz bez asfalta un apdzīvotām vietām. Man bija patiess prieks staigāt Mežtaku, kas ir pilna ar mežiem. Es domāju, ka kopā es nogāju tikai dažus kilometrus pa asfaltu, līdz sasniedzu savu gala mērķi – Rīgu.” Daži spilgtākie mirkļi ir saistīti ar daudzām klintīm un izteikti dabīgo Gaujas nacionālo parku, kā arī nelielām takām līdzās Gaujai.

Rīgas reģiona četrus posmus Merle veica tikai divās dienās, kas bija saistīts ar nepieciešamību laikus atgriezties Igaunijā. Merles spilgtākie iespaidi, kas saistīti ar šīm 4 daļām, ir izaicinošais Paradīzes kalns, kurā viņa uzkāpa veselas 3 reizes, kā arī Mednieku spēka taka netālu no Mednieku pils, kur var atrast pēdējos savvaļas mežus pirms Rīgas sasniegšanas. Kā viņa saka, bija ļoti patīkami staigāt arī pa Biķernieku un Šmerļa mežiem, jo ​​tie ir jau Rīgas pilsētā, bet pilsētas kņada un trokšņi vēl ir ļoti tālu un ir iespēja atkal un atkal izbaudīt mežu. Šis maršruts pamazām aizveda viņu atpakaļ uz civilizāciju, kur bija iespēja apskatīt Ūdensapgādes muzeju, Biķernieku memoriālu nacisma terora upuriem, Sv. Trijādības pareizticīgo katedrāli un, protams, visu Rīgu, dodoties uz finišu Rātslaukumā.

Kā skaidro Merle, pārgājieni viņai nozīmē prāta restartēšanu un attīrīšanu, tikšanos ar jauniem cilvēkiem, dažādu mirkļu piedzīvošanu un mežonīgas dabas apskati. Kā saka Merle: “Piemēram, es nekad nebiju redzējusi zivju dzenīti, kas parasti dzīvo netālu no ūdeņiem. Vienu redzēju Mežtakā ziemā Igaunijā un tad atkal redzēju šo putnu pēc Valmieras un vēl vienu reizi pēc Līgatnes, tāpēc tas bija patīkams pārsteigums.” Pastaigas vienatnē var būt veids, kā pilnībā koncentrēties uz dabu un apkārtni, neviens netraucē, un pats gājējs var būt brīvs, darīt un apskatīt visu, ko vēlas.

Jautāta par nākotnes pārgājienu plāniem, viņa saka, ka noteikti atgriezīsies Latvijā, lai turpinātu Mežtaku vai Jūrtaku no Rīgas tālāk, jo abas takas ir pabeigtas no Rīgas līdz Tallinai.

Mūs ļoti pārsteidza un iespaidoja Merles pārgājiens un spilgtās reportāžas tā laikā, kā arī viņa ir viena no retajām, kas ir izgājusi visu Mežtaku. Aicinām arī jūs dalīties savā Mežtakas iešanas, vai pat visas takas noiešanas stāstā!

© Rīgas plānošanas reģions. 2022 / Izstrādātājs
Paziņojums par sīkdatņu izmantošanu
Mūsu portālā tiek izmantotas sīkdatnes. Lietojot portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzini vairāk!