Rīgas plānošanas reģiona Telpiskās plānošanas nodaļas vadītājs Rūdolfs Cimdiņš atklāj, ka reģionāla mēroga veloinfrastruktūras tīkla attīstība Rīgas apkārtnē kā viena no prioritātēm mobilitātes jautājumu kontekstā ir aktuāla jau vairāk nekā desmit gadus.
Rīgas plānošanas reģiona un vietējo pašvaldību izstrādātie teritorijas attīstības plānošanas dokumenti jau paredz iespējas attīstīt veloinfrastruktūru, tomēr būtisks izaicinājums ir investīcijas tādas vienotas infrastruktūras attīstībā, kam galvenā nozīme ir tās nepārtrauktībā Rīgas funkcionālajā telpā jeb vairākās administratīvās teritorijās. Uzskatāmākais piemērs ir Rīgas pilsētas un Pierīgas pašvaldību veidotā funkcionālā telpa jeb Rīgas metropoles areāls.
Velo infrastruktūra jāveido tā, lai nodrošinātu tā saucamās zaļās mobilitātes pieejamību starp apdzīvotām vietām un radītu priekšnosacījumus vietēja līmeņa un apkaimju savienojumu attīstībai kopīgi ar maģistrālo veloinfrastruktūru, paaugstinot iedzīvotāju mobilitātes iespējas, skaidro Cimdiņš. Šādas iespējas ir radījusi “Atveseļošanās un noturības mehānisma” (ANM) plāna īstenošana un pieejamais finansējums piecu maģistrālo veloceļu attīstībai. Investīcijas tiks veiktas reģionāla un pilsētas līmeņa maģistrālajā veloceļu infrastruktūrā vairākos prioritārajos veloceļu koridoros jeb maršrutos, sasaistot Rīgas apkaimes un Pierīgas apdzīvotības centrus.
Kopumā Rīgā un Pierīgā veloceļu infrastruktūru ir plānots attīstīt šādos maršrutos: Rīga–Carnikava; Rīga–Ulbroka; Rīga–Ķekava; Rīga–Babīte–Piņķi un Rīga–Mārupe. Katra maršruta ietvaros tiek nodrošināta sasaiste starp pilsētas un reģionālas nozīmes veloceļu infrastruktūru. Rīgas plānošanas reģions ir izstrādājis redzējumu Rīgas metropoles areāla reģionāla mēroga veloinfrastruktūras tīkla attīstībai vēl plašākā mērogā, kas kopumā ietver 10 veloceļu virzienus un varētu tikt attīstīts tālākā perspektīvā. Investīcijām pieejamais kopējais Atjaunošanas fonda attiecināmais finansējums ir 34,5 miljoni eiro. Finansējuma saņēmēji būs pašvaldības, kuru teritorijā tiks veiktas investīcijas veloceļu infrastruktūrā.
Plānotie finansējuma saņēmēji ir Rīgas valstspilsētas pašvaldība, Ropažu novada pašvaldība, Ķekavas novada pašvaldība, Mārupes novada pašvaldība, Ādažu novada pašvaldība. Par investīcijas īstenošanu ir atbildīga Satiksmes ministrija, bet atbalsta sniedzējs ir Centrālā finanšu un līgumu aģentūra. Investīciju īstenošanā ir ierobežots pretendentu loks un plānots, ka katrs finansējuma saņēmējs iesniedz vienu projektu.
