No 1. jūlija cilvēkam ar invaliditāti tikt pie asistenta par valsts naudu ir vienkāršāk nekā līdz šim.
Sākot ar jūliju, asistents par vienu darba stundu līdzšinējo 3,03 eiro vietā uz rokas saņems vidēji 3,64 eiro. Valsts cer, ka, paaugstinot samaksu par asistenta darbu, izdosies piesaistīt vairāk palīgu. Pakalpojuma uzlabošanai šī gada otrajā pusē valsts papildus atvēlējusi gandrīz 10 miljonus eiro, tādējādi kopējais finansējums sasniegs 28 miljonus, bet nākamgad tas būs jau 40 miljoni eiro. Patlaban asistēšanu izmanto aptuveni 10 000 Latvijas iedzīvotāju, tostarp 1000 bērnu.
Agrāk bija visai sarežģīta kārtība, lai cilvēks ar invaliditāti tiktu pie asistenta par valsts naudu. Turklāt prasība rakstīt atskaišu palagus daudzus atturēja šo pakalpojumu vispār pieprasīt.
Tagad? Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) atzinums par asistenta nepieciešamību vairs nav vajadzīgs. Turpmāk to, kāda palīdzība un cik lielā apjomā pieaugušajam nepieciešama, ar vienotas anketas palīdzību novērtēs pašvaldības sociālais dienests. Anketa ietver 12 jautājumus par pārvietošanās grūtībām, atbildes vērtējot skalā no nulles līdz trīs. Piemēram, vai ārpus mājām ir nepieciešami tehniskie palīglīdzekļi, teiksim, rollators vai ratiņkrēsls, un vai cilvēks spēj tos lietot pats saviem spēkiem. Tāpat tiks novērtētas garīgās spējas. Tas ļaus aprēķināt, vai cilvēkam ar invaliditāti nepieciešams liels vai ļoti liels atbalsts. Vairs nebūs jāuzskaita, cik stundu asistents ir palīdzējis, jo pakalpojums uzreiz tiks piešķirts noteiktā apjomā – no 15 līdz 160 stundām mēnesī – atkarībā no tā, vai cilvēks strādā, mācās, vai regulāri saņem hemodialīzi un ķīmijterapiju, vai veic citas darbības. Līdz šim varēja saņemt līdz 40 valsts apmaksātām asistenta darba stundām nedēļā, nepieciešamā pakalpojuma apjomu sociālais dienests noteica, pārvietošanās vajadzību un attālumus vērtējot individuāli, turklāt finansēja tikai faktiski izmantotās stundas. Pērn viens asistenta pakalpojuma saņēmējs mēnesī izmantoja vidēji nepilnas 37 stundas.
Sociālais dienests tagad pats arī pārliecināsies, vai cilvēkam ir piešķirta 1. vai 2. invaliditātes grupa un noteiktas indikācijas, kas arvien ir priekšnoteikums, lai pretendētu uz valsts apmaksātu asistentu.
Tagad vairs nav skrupulozi jāatskaitās par katru soli, lūdzot zīmodziņu un parakstu ikvienā vietā, kuru esi apmeklējusi kopā ar asistentu – vienalga, vai tā būtu aptieka, poliklīnika vai banka –, un atskaites nav jāiesniedz sociālajam dienestam. Turpmāk saņemto pakalpojumu asistents un viņa klients ar parakstu apliecinās vienu reizi mēnesī un bez pierādījumiem no iestādēm, kuras apmeklētas. Turklāt cilvēks pats varēs lemt, kādām darbībām sev vēlamā laikā aicināt palīgā asistentu.
Ja asistents nepieciešams bērnam vecumā no 5 līdz 18 gadiem, tad gan saglabājas vecā kārtība – joprojām vajadzīgs VDEĀVK atzinums par to, ka bērnam nepieciešama īpaša kopšana. Taču citus atzinumus gan nevajag. Bērniem tagad asistenta pakalpojums būs konstantas 80 stundas mēnesī.
Turklāt no 1. jūlija 5–18 gadus veciem bērniem ar invaliditāti paredzēti divi jauni pakalpojumi!
To 60 stundu apmērā ik mēnesi piešķir bērniem, kuriem nav asistenta un nav vajadzības pēc īpašas kopšanas, taču ir nepieciešams atbalsts, pārvietojoties ārpus mājām. Turklāt – ja situācija atbilst vismaz vienam no šiem kritērijiem:
● ja noteiktas medicīniskās indikācijas vieglā automobiļa speciālai pielāgošanai un pabalsta saņemšanai transporta izdevumu kompensēšanai;
● ja ir acs anatomisko struktūru bojājums ar redzes asuma maksimālu korekciju labāk redzošajā acī, mazāku par 0,1, vai redzeslauka sašaurinājumu labāk redzošajā acī līdz 20 grādiem no fiksācijas punkta;
● ja bērnam ir vidēji biežas epilepsijas lēkmes (mazās lēkmes vairākas reizes nedēļā, lielās lēkmes līdz 4 reizēm mēnesī);
● ja bērnam ir vidēji smaga garīga atpalicība.
Lai saņemtu pakalpojumu, vajadzīgs VDEĀVK atzinums par pavadoņa nepieciešamību.
Tas līdz 80 stundām mēnesī paredzēts bērniem, kuriem ir VDEĀVK atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību. Ja pašvaldības sociālais dienests konstatē, ka vecāki, audžuģimene vai cits bērna likumiskais pārstāvis darba vai citu objektīvu apstākļu dēļ pašu spēkiem nevar nodrošināt visu bērnam nepieciešamo aprūpi un pieskatīšanu, pakalpojumu piešķir neatkarīgi no ģimenes ienākumiem.
Tomēr katra pašvaldība pati nosaka kritērijus šī pakalpojuma piešķiršanai, ņemot vērā bērna pašaprūpes un ar mājas dzīvi saistītās prasmes, ģimenes iespējas sniegt visu vajadzīgo atbalstu, pieskatīšanas iespēju dienas centrā u.c.
KAS VAR SAŅEMT asistenta pakalpojumu? Cilvēki ar 1. vai 2. grupas invaliditāti: ● ja ir noteikti redzes, kustību vai garīga rakstura traucējumi; ● ja VDEĀVK izsniegusi atzinumu pabalsta saņemšanai transporta izdevumu kompensēšanai; ● ja nieru mazspējas dēļ nepieciešamas hemodialīzes procedūras; ● ja konstatēts vēzis 4. stadijā un tādēļ nepieciešams saņemt simptomātisku terapiju.
Strādā, studē, nodarbojas ar paraolimpisko sportu: 80 / 160h
Mācās pamata, vidējās vai profesionālās izglītības iestādē, ir nevalstiskas organizācijas vai kapitālsabiedrības valdē: 60 / 120h
Veic brīvprātīgā darbu, apmeklē dienas aprūpes centru, specializēto darbnīcu, regulāri (vismaz reizi nedēļā) saņem ārsta nozīmētu hemodialīzi vai ķīmijterapiju: 40 / 80h
Veic citas darbības (ārstu, aptieku un dažādu iestāžu apmeklējums, iepirkšanās, teātru, koncertu, sporta spēļu, citu pasākumu un sabiedrisku vietu apmeklējums, kas saistīts ar brīvā laika pavadīšanu): 15 / 30h
Ņem vērā! Asistenta pakalpojumu apmaksā valsts, bet nodrošina pašvaldības.
1. Ko īsti dara asistents?
Tēlaini izsakoties, asistents atver durvis neatkarīgai dzīvei – dod iespēju cilvēkam ar ļoti smagu vai smagu invaliditāti dzīvot aktīvi, nepaliekot ieslodzītam četrās sienās. Tas notiek, palīdzot tikt galā ar dažādām darbībām un pārvietoties ārpus mājokļa cilvēkam, kurš funkcionālo traucējumu dēļ pats nespēj, piemēram, nokļūt pie ārsta, uz darbu, teātri un citur.
Nereti asistenta pakalpojums tiek jaukts ar īpašo kopšanu un aprūpi. Valsts apmaksātā asistenta uzdevums nav tīrīt tev māju, palīdzēt nomazgāties dušā vai šmorēt vakariņas. Asistents palīdz ārpusmājas aktivitātēs, bet aprūpētājs – mājās.
2. Kas jādara, lai saņemtu asistenta pakalpojumu?
● Tev jānosūta iesniegums savas pašvaldības sociālajam dienestam.
● Iesniegumā norādi vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarētās dzīvesvietas adresi, vēlamo pakalpojumu un asistenta vārdu un uzvārdu, ja tas ir zināms.
● Norādi arī, ja būs nepieciešama transporta izdevumu kompensācija.
● Ja pildi iesniegumu tā cilvēka vārdā, kurš pats to nevar izdarīt, norādi savus – likumiskā pārstāvja – datus. Iesniegumam pievieno arī dokumenta kopiju, kas apliecina tiesības pārstāvēt personu, kurai vajag asistentu.
3. Cik ātri sociālais dienests pieņems lēmumu?
Ne vēlāk kā mēneša laikā, un tu par to uzzināsi 10 darbdienu laikā.
4. Ja man jau ir asistents, vai pakalpojums jāpieprasa no jauna?
Nē, līgumi, kas noslēgti līdz šī gada 30. jūnijam, paliek spēkā līdz tajos noteiktā termiņa beigām, bet ne ilgāk kā līdz 31. decembrim. Asistents tikmēr saņems līgumā norādīto atalgojumu. Taču, ja vēlies, tev ir tiesības vērsties sociālajā dienestā un lūgt piešķirt pakalpojumu atbilstoši jaunajai kārtībai.
5. Kurš maksās par ceļu, ja asistentam pie manis ir jābrauc? Un kā tad, ja kaut kur dodamies kopā?
● Par nokļūšanu pie klienta un atpakaļ uz savu dzīvesvietu asistentam jāmaksā pašam – līdzīgi kā ikvienam, kurš dodas uz darbu.
● Ja tu un asistents braucat kopā, tiek kompensēta biļešu vai degvielas iegāde, bet ne izdevumi par taksi. Turklāt tikai tad, ja jānokļūst algota vai brīvprātīga darba vietā, mācību iestādē, dienas aprūpes centrā, specializētajā darbnīcā vai regulāri, vismaz reizi nedēļā, jādodas uz ārsta nozīmētām procedūrām – hemodialīzi vai ķīmijterapiju.
● Transporta izdevumiem noteikts limits – 25 eiro dienā, 120 eiro mēnesī un ne vairāk kā 1200 eiro gadā.
● Transporta kompensāciju var izmaksāt gan asistentam, gan pakalpojuma saņēmējam. Izdevumus atlīdzina tikai pēc fakta un tam, kuram tie radušies.
● Aprēķinot kompensāciju, sociālais dienests ņems vērā arī jau līdz šim spēkā esošo atbalstu:
asistents, kurš pavada cilvēku ar 1. grupas invaliditāti, sabiedriskajā transportā varēja un joprojām var braukt par baltu velti;
bezmaksas sabiedriskais transports pienākas arī cilvēkiem ar 1. un 2. grupas invaliditāti;
tiem, kuriem ir grūtības pārvietoties, pieejams valsts pabalsts 79,68 eiro apmērā par katriem 6 mēnešiem.
● Ja cilvēks līdztekus valsts pabalstam jau saņem pašvaldības palīdzību transporta izdevumiem, tad jauni tēriņi netiks atlīdzināti.
6. Vai varu būt sava tuvinieka asistente un saņemt par to naudu?
Valsts nepieprasa no asistenta noteiktu kvalifikāciju, galvenais – jābūt darba vai personiskai pieredzei saskarsmē ar cilvēku, kuram ir īpašas vajadzības. Tādēļ par asistentu var kļūt ģimenes loceklis. Pakalpojumu drīkst sniegt arī cilvēks, kuram pašam noteikta invaliditāte, vienīgi tad sociālais dienests pārliecināsies, ka viņa veselības stāvoklis ļaus tikt galā ar pienākumiem, piemēram, nonest pa kāpnēm ratiņkrēslu vai palīdzēt iekļūt autobusā.
7. Mans apzinīgais pusaudzis labprāt piepelnītos kā asistents. Vai tas ir iespējams?
Jā, ir, bet bērnam jābūt sasniegušam 15 gadu vecumu un beigušam pamatskolu. Un vēl – pēc likuma pusaudzi drīkst nodarbināt 7 stundas dienā, bet ne vairāk kā 35 stundas nedēļā. Asistēšana nedrīkst kavēt viņa izglītošanos. Mācības ir pirmajā vietā!
8. Vai man vienlaikus var būt vairāki asistenti?
Tu drīksti lūgt sociālajam dienestam slēgt līgumu arī ar diviem asistentiem. Piemēram, viens no tiem var palīdzēt tad, ja tev jātiek uz eksāmenu vai medicīnas procedūrām citā pilsētā. Bet ņem vērā – abi asistenti nedrīkst sniegt pakalpojumu vienlaikus. Divi asistenti nenozīmē dubultu palīdzības apjomu – tas vienalga nedrīkst pārsniegt mēnesī noteikto stundu skaitu. Asistentu citā pilsētā vai novadā jāmeklē pašai.
9. Uz cik ilgu laiku piešķir asistenta pakalpojumu?
Tagad līgumu par asistenta pakalpojumu slēdz uz noteikto invaliditātes periodu, bet ne ilgāk kā uz 3 gadiem. Ja mainās cilvēka aktivitātes, piemēram, viņš sāk vai izbeidz strādāt, mācīties, apmeklēt dienas aprūpes centru, sociālajam dienestam jālūdz pārskatīt pakalpojuma apjomu un līgumu.
10. Vai man var būt viens un tas pats asistents nokļūšanai uz augstskolu un mācībām tajā?
Pašvaldības asistenta pakalpojums ietver arī atbalstu izglītošanās jomā, tātad jebkurā gadījumā tas būs divi vienā. Atsevišķs asistents izglītības iestādēs ir bērniem.
11.Vai mana pansionātā dzīvojošā vecmāmiņa arī var saņemt pašvaldības nodrošināto asistenta pakalpojumu?
Nē. Nepieciešamais atbalsts ārpus pansionāta telpām jānodrošina aprūpes iestādei vai tuviniekiem. Asistenta pakalpojumus nevar saņemt cilvēki, kas atrodas
● ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestādē;
● slimnīcā;
● ieslodzījuma vietā.
12. Par valsts naudu ārstēju hematoloģisku slimību Lietuvā. Vai tiks apmaksāti asistenta pakalpojumi, lai nokļūtu uz terapiju Viļņā?
Cilvēks ar piešķirtajām stundām var rīkoties pēc saviem ieskatiem. Tātad tu vari lūgt asistenta pavadību arī ārpus Latvijas teritorijas, ja vien nepārsniedz apmaksāto stundu skaitu. Transporta izdevumu kompensācija (līdzīgi kā bezmaksas sabiedriskais transports) gan paredzēta tikai braucieniem Latvijas teritorijā.
13. Vai asistenta pakalpojumu pašvaldībā var saņemt arī tie, kam jau piešķirts pabalsts par asistenta izmantošanu redzes invaliditātes gadījumā?
Jā, ja vien nepieciešamā pakalpojuma apmērs pārsniedz 40 stundas mēnesī, par kurām cilvēkiem ar 1. grupas redzes invaliditāti paredzēts īpašs valsts pabalsts.
Piemēram, šāds cilvēks mācās universitātē, un sociālais dienests novērtējis, ka viņam nepieciešams ļoti liels atbalsts, tātad 160 asistenta stundas mēnesī. Ja viņš jau saņem īpašo valsts pabalstu, tad pašvaldība apmaksās 120 stundas mēnesī. Asistēšanu var izmantot, gan lai nokļūtu uz mācību iestādi un atpakaļ, gan izglītības programmas apguvei.
No 1. jūlija spēkā stājas vēl viens jaunums – turpmāk invaliditātes apliecības tiks izgatavotas bez fotogrāfijas. Izmantojot ar invaliditāti saistītos atvieglojumus, jaunā parauga apliecības jāuzrāda kopā ar personu apliecinošu dokumentu – elektroniskās identitātes karti vai pasi. Izmaiņas saistītas ar valsts ieceri no 2023. gada pāriet uz jauna veida eID kartēm, kas ļaus tās izmantot līdzīgi kā personalizēto e-talonu sabiedriskajā transportā, piemēram, nopīkstināt vilcienā vai reģionālajā autobusā.
Turpmāk invaliditātes apliecībā tiks norādīts nevis derīguma termiņš, bet gan periods, uz kādu noteikta invaliditāte. Šobrīd tiem, kam invaliditāte piemērota uz mūžu, apliecība ik pēc 10 gadiem jāatjauno. Nu to vairs nevajag darīt! Apliecības, kas izsniegtas līdz šī gada 30. jūnijam, būs derīgas līdz tajās norādītā termiņa beigām. Tātad apliecība tev nav jāmaina.
Rīgas plānošanas reģions īsteno ESF projektu Nr.9.2.2.1./15/I/002 “Deinstitucionalizācija un sociālie pakalpojumi personām ar invaliditāti un bērniem”.
