Izvilkums no raksta: Igaunija, Latvija, Lietuva
Līdz 1991. gadam Igaunija, Latvija un Lietuva bija Krievijas okupētas. “Dziedošā revolūcija” bija iespaidīga: bez šāviena trīs valstis ieguva neatkarību. Padomju laikos pilsoņiem bija aizliegts turēt laivas un dzīvot piekrastes tuvumā. Daudzi apsardzes torņi un jūras ostas parūpējās, lai neviens neizbēgtu uz Somiju vai Zviedriju.

Pārbraucot no Helsinkiem, jūs redzēsiet daudzas jaunas jahtas, kas lepni plīvo ar Igaunijas karogu. Tieši galvaspilsētas Tallinas vidū atrodas grezna jahtu piestātne, no kuras varat doties kājām vēsturiskajā vecpilsētā. Aprīkojums jahtām ir izstrādāts elpu aizraujošā ātrumā – igauņiem ļoti patīk būt ārā uz ūdens.

Lai dotos kruīzā ar Igauniju, viena iespēja ir sekot cietzemes piekrastei līdz pat ‘vasaras galvaspilsētai’ Pērnavai. Piekrastē ir interesantas apskates vietas. Hāpsalu ir viena: pār mazpilsētu slejas cietoksnis. Kūrorts atrodas visā piekrastē, jo tiek uzskatīts, ka dubļi šajā Baltijas daļā dziedina ķermeni un prātu.

Tālāk uz dienvidiem atrodas Rīgas jūras līcis: plaša ūdenstilpe, kurā vasarā dominē dienvidrietumu vēji. Lielākā daļa kreiseru izvēlas nekuģot no Igaunijas uz galvaspilsētu Rīgu, jo tas ir 70 jūdžu pretvēja slīdnis, lai gan mums paveicās un bija rietumu vēji.

Pilsēta atrodas apmēram septiņas jūdzes augšup pa Daugavu, ar vairākām jahtu piestātnēm piekrastē un augšā (pilsētas centram tuvākā ir vienkārša, bet pastaigas attālumā no galvenajiem apskates objektiem). Burāšana uz Rīgu ir tā vērts, lai klaiņotu pa vēsturiskā pilsētas centra bruģētajām ielām.

Latvijas rietumkrastā ir dažas ostas ar jahtām. Uz Lietuvu varētu kuģot vienas dienas braucienos, taču ir rūpīgi jāseko laikapstākļiem. Ar dominējošajiem dienvidrietumu vējiem šī piekraste ir aizvēja krasts, un seklā priekškraste var radīt stāvus viļņus, kas var ieslēgties ostā uz ilgāku laiku, nekā jūs vēlētos. Ventspils ir populārākā osta un pievilcīga atpūtas pilsēta.