Piektdiena, 2024. gada 5. jūlijs
Teksta izmērs:

Intervija Neatkarīgās Tukuma ziņās

04 Mar, 2020

Intervija laikrakstā “Neatkarīgās Tukuma ziņas”

Dažādība ir mūsu bagātība

Rīgas reģiona “zaļā” attīstība

Rīgas plānošanas reģions ir Latvijas galvaspilsētas reģions, kas savos stratēģiskajos mērķos līdz 2030. gadam nozīmīgu vietu ir atvēlējis videi gan redzējumā par reģiona ekonomisko attīstību, gan dzīvesveidu un vietu attīstību. Plānošanas reģionu loma ir būt par sava veida “savedēju”, vidutāju un konsultantu reģiona pašvaldībām, veidot dažāda mēroga un formāta sadarbības platformas. Lai runātu par viedu reģiona attīstību, plānošanas reģiona vietu un lomu reģiona ilgtspējīgā attīstībā, kas ietver arī ekosistēmu sniegto pakalpojumu nozīmes apzināšanos un vienotu sapratni, projekta LIFE Ekosistēmu pakalpojumi vadītāja Inga Hoņavko uz sarunu ir aicinājusi Rīgas plānošanas reģiona Telpiskās plānošanas nodaļas vadītāju Rūdolfu Cimdiņu un telpiskās plānošanas speciālisti Sabīni Skudru.

 Kāpēc Jums bija svarīgi izcelt vides jautājumus?

Rūdolfs Cimdiņš: Tas, protams, izriet jau no pamata pīlāriem ilgtspējīgai attīstībai, kas ir sociālais, ekonomiskais un vide. Mēs arī šo ekonomisko pīlāru esam vairāk vērsuši vides virzienā. Šobrīd jautājumi par vidi, par klimata lietām nokļuvuši uzmanības centrā. Tas, ka tie kļūst aktuāli, mums bija skaidrs jau, strādājot pie stratēģijas 2013. – 2014. gadā. Tādēļ rīcības tika skaidri iezīmētas jau šajā dokumentā. Tagad šie jautājumi ir aktualizējušies arī jaunā plānošanas perioda kontekstā, strādājot pie dokumentiem un jaunajiem projektiem.

Rīgas reģions:

 – ekoloģiski tolerants dzīvesveids un vietas

 – zināšanās balstīta “zaļa”, inovatīva un elastīga ekonomika.

Sabīne Skudra: Tā savā ziņā ir arī Rīgas reģiona specifika. Mēs esam visblīvāk apdzīvotais reģions, ir attīstīta ekonomika, līdz ar to arī sapratne par ekonomikas ilgtspēju ir ātrāk un straujāk nostabilizējusies. Daba jau bez mums var iztikt, bet mēs gan vairs nesaņemsim tās kvalitātes, ja attīstīsimies, neizprotot līdzsvara būtiskumu, arī ekonomiskajā attīstībā. 

 Kas, Jūsuprāt, ir vieda attīstība? Vai tā ir saistāma tikai ar zaļās ekonomikas, zaļās uzņēmējdarbības attīstību?

Rūdolfs Cimdiņš: Mums bija speciāli pasūtīts pētījums viedas attīstības virzienu izpētei Rīgas reģionā. Šī virziena attīstīšanai mēs iedvesmojāmies no Austrijas pieredzes, bet jau pašā sākumā definējot, ka viedums nav tikai ekonomikā, tas ir skatāms plašāk – mēs runājam par viediem cilvēkiem, viedu vidi, viedu transportu, dzīvošanu un mājokli un viedu pārvaldību.

Sabīne Skudra: Kopumā tie ir seši pīlāri, katrs ar saviem indikatoriem, lai varētu arī novērtēt sasniegtos rezultātus. Un, vadoties pēc šiem indikatoriem, tika būvēti tālāk viedās attīstības virzieni Rīgas plānošanas reģionam. Beļģija, piemēram, definējot savus viedos virzienus, ļoti fokusējās uz tehnoloģijām. Savukārt mēs skatāmies ne tikai uz tehnoloģisko viedumu, bet viedu attīstību kā kopumu.

Vieda pārvaldība ir zināšanās balstīta lēmumu pieņemšana.

 Kā viens no Rīgas plānošanas reģiona attīstības priekšnosacījumiem Baltijas jūras reģiona kontekstā tiek minēta zaļā vide. Kādas priekšrocības tā sniedz attīstībai?

Rūdolfs Cimdiņš: Pareizāk to pat būtu saukt par “zili – zaļo” vidi, jo ļoti daudz ir arī ūdeņu – lielo upju – Daugavas, Lielupes, Gaujas grīvas, ezeri un arī piekraste. Mūsu telpiskajā struktūrā liels īpatsvars ir dabisko teritoriju, kas savā ziņā ir pārejas teritorijas – koridori starp pilsētvidei raksturīgajām teritorijām. Jā, mūsu prioritāte ir sargāt šo “zili – zaļo” telpu, bet tajā pašā laikā vērtējam to kā potenciālu tautsaimniecībai, aktīvai atpūtai un arī kvalitatīvai dzīvesvidei ikdienā.

Rūdolfs Cimdiņš: “Rīgas reģionu raksturojošais atslēgvārds ir dažādība.

Rīgas plānošanas reģionā nozīmīgu vietu ieņem jūras piekraste – 185 kilometru kopgarumā gar Rīgas līci. Tā vienlaikus ir gan ekonomiski aktīva telpa ar ostām, tūrismu un ar to saistītiem pakalpojumiem, un tajā pašā laikā arī dinamiska vide, kas pakļauta arī globālajām pārmaiņām, piemēram, klimata izmaiņām. Piekraste ir īpaša Latvijas daļa, kur “plānošanas kļūdas” var samērā ātri izpausties, mazinot piekrastes dabisko ekosistēmu spēju aizsargāt iekšzemes teritorijas. Kādi, Jūsuprāt, būtu risinājumi, šīs jutīgās zonas ilgtspējīgai attīstībai?

Sabīne Skudra: Lielākais izaicinājums ir atrast pareizo saimniekošanas veidu, nenodarot pāri videi. Tikai tūrisms, kā attīstības virziens, šīm vietām būs pārāk liels slogs.  Mūsu reģionā ir attīstīti vairāki projekti tieši piekrastei – mazo ostu attīstībai, arī par iespējām attīstīt akvakultūru piekrastes zonā, neizjaucot ekoloģisko līdzsvaru. Ir daudzi tūrismam veltīti projekti – ko un kā labāk darīt tūristam piekrastē, kā viņu pareizi nodarbināt šajā jutīgajā vidē.

Rūdolfs Cimdiņš: Mūsu piekrastes attīstībā nozīmīga loma ir sezonalitātei. Te ir jāmeklē risinājumi, kā dažādot to pašu tūrisma piedāvājumu. Ne mazāk svarīga ir infrastruktūras izbūve, kas mazina antropogēno slodzi, risina mobilitātes problēmas. Labs piemērs ir dabas parks “Piejūra”, kuram ir izstrādāts speciāls plāns apmeklētāju plūsmas organizēšanai, ir daudz paveikts arī apmeklētāju infrastruktūras sakārtošanā.

 Kā Jūs redzat ekosistēmu pakalpojumu pieejas integrāciju telpiskajā plānošanā?

Sabīne Skudra: Mums kā reģionam ļoti palīdz ne vien Eiropas kopējā politika, dokumenti, bet arī projekti, kas skaidro un attīsta ekosistēmu pakalpojumu pieeju. Mēs redzam kopējo pieprasījumu pēc šādas pieejas, īpaši risinot klimata pārmaiņu jautājumus, kas Rīgas reģionam, esot piekrastē, ir īpaši aktuāli. Ekosistēmu pakalpojumu pieeja ir laba argumentācijas bāze starpnozaru sarunās, lai veidotu kopēju sapratni. Caur ekosistēmu pakalpojumiem mēs varam parādīt cilvēku vajadzību pēc dabas un arī finanšu ieguldījumu atdevi.

Sabīne Skudra: “Mēs katrs esam tiesīgi saņemt kvalitatīvu dzīves vidi, un mums katram ir pienākums strādāt pie tā, lai tāda tā būtu.

Projektā LIFE Ekosistēmu pakalpojumi, izstrādājot rekomendācijas ekosistēmu pakalpojumu pieejas integrācijai, šī pieeja tika skaidrota kā instruments ilgtspējīgas attīstības skaidrākai sapratnei un īstenošanai. Vai Jūs piekrītat šādam skaidrojumam?

Rūdolfs Cimdiņš: Manas sajūtas, ka ilgtspējīgas attīstības koncepts kā tāds, sevi jau ir “izdzīvojis”. Dažādos laikos tas tika dažādi interpretēts, pielāgots pēc vajadzības. Es ekosistēmu pakalpojumu pieeju lielā mērā uztveru gan kā domāšanas veidu, gan kā konkrētu metodi, kā realizēt saprātīgas plānošanas uzdevumus.

Tās tēmas, kuras ietver ekosistēmu pakalpojumu jēdziens, kuras mēs šodien saucam par ekosistēmu pakalpojumiem, pašvaldībās un reģionos, kas plānoja saprātīgi, patiesībā jau ir ietvertas, bet tas tika izteikts citiem vārdiem – nenosaucot to par ekosistēmu pakalpojumu pieeju. Ieguvums no LIFE Ekosistēmu pakalpojumi projekta ir, ka tagad ir dots skaidrs formulējums šim jēdzienam un tā vietai plānošanas procesā. Vienota sapratne un lietojums tagad būs svarīgs pašvaldībām un reģioniem, strādājot pie jaunajiem plānošanas dokumentiem, un mēs kā reģions noteikti redzam šeit savu koordinējošo lomu. Ekosistēmu pakalpojumu jēdziens un vēl vairāki jēdzieni, ideju platformas, piemēram, korporatīvās sociālās atbildības jēdziens, viens otru papildinot, ievirza, šo agrīno ilgtspējīgas attīstības idejas attīstību jaunā pakāpē.

Vai Jūs redzat perspektīvu ekosistēmu pakalpojumu pieejas izmantošanai Latvijā plānošanas darbā?

Sabīne Skudra: Tas ko mēs redzam savā reģionā, ka ļoti būtiska ir katra individuālā speciālista – plānotāja sapratne, prasmes un iemaņas lietot jaunākās metodes, pieejas. Tālāk jau speciālistu “misija” ir runāt ar saviem novadu vadītājiem, skaidrot politiķiem un vietējai sabiedrībai. Ir jāapzinās, ka šie faktori, kurus skar ekosistēmu pakalpojumu pieeja, būs jāņem vērā gan pie jaunās fondu sadales, gan strādājot ar jaunajiem plānošanas dokumentiem. Daļa speciālistu tam jau ir gatavi un saprot kā “būvēt” savu argumentāciju, izmantojot arī ekosistēmu pakalpojumu pieeju, bet daļai tas vēl ir priekšā un dažādi palīginstrumenti – vadlīnijas, rekomendācijas, semināri, lekcijas ir ļoti būtisks atbalsts plānotājiem.

Rūdolfs Cimdiņš: Vislabāk jaunu lietu ieviešana sekmējas tām pašvaldībā, kas ir atvērtas jaunajam, spēj skatīties pāri pašvaldības robežām, sadarbojas. Ne visur ir pietiekama kapacitāte šādam plašākam skatījumam.

Sabīne Skudra: Mūsu reģionā liela daļa pašvaldību var ar kaut ko izcelties, katram ir kāda sava stiprā puse, vai tas būtu spēcīgs nevalstiskais sektors, vai progresīvas un sekmīgi realizētas projektu idejas. Mēs, Rīgas reģions esam lutināti ar savām pašvaldībām. To, protams, nosaka arī mūsu ekonomiskā vide un spēja piesaistīt spēcīgus speciālistus, kas ir kritiski svarīgi arī ekosistēmu pakalpojumu pieejas ieviešanai. Ja pašvaldība jau ir progresīva kādā jomā, tad tas ir tikai laika jautājums jaunas jomas ietveršanai savā darbā.

Vai arī citi Latvijas plānošanas reģioni iet šo “zaļo” ceļu?

Rūdolfs Cimdiņš, Sabīne Skudra: Ir tomēr jūtama reģionu specializācija, ko lielā mērā nosaka reģiona izvietojums un apstākļi. Vidzeme ir ļoti spēcīga, ar senām zaļajām tradīcijām, ko nosaka gan Gaujas ieleja, nacionālā parka loma. Zemgale pēdējā laikā ļoti sākuši pievērst uzmanību vides jautājumiem caur ainavu plānošanu reģiona līmenī. Kurzemē atkal vairāk skatās caur resursu ilgtspējīgu nodrošinājumu, kur vide ir definēta kā tūrisma pamatresurss un vēlme, nosargāt un nenoplicināt to, ir augsta.

Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā kā viena no septiņām attīstības prioritātēm ir minēta “daba kā nākotnes kapitāls”. Kā jūs redzat šo kapitālu savā reģionā? Vai tas ir kapitāls ne tikai nākotnei, bet arī šodienai?

Rūdolfs Cimdiņš, Sabīne Skudra: Dažādība ir tā, kas veido reģiona dabas kapitālu. Ainaviskā dažādība, augstvērtīgu dabas teritoriju līdzāspastāvēšana ar Rīgas metropoli. Ja jānosauc ir dažas lietas, tad tā ir piekraste, Rīgas un Pierīgas “zili-zaļā” telpa ar mežiem un upju ielejām. Jā, tā ir mūsu identitāte, kas veido piederības sajūtu.

Uzziņai:

Materiāls sagatavots projekta LIFE Ekosistēmu pakalpojumi (Nr. LIFE13 ENV/LV/000839) ietvaros. Projektu līdzfinansē LIFE finanšu instruments un Valsts reģionālās attīstības aģentūras Latvijas vides aizsardzības fonda administrācija.

© Rīgas plānošanas reģions. 2022 / Izstrādātājs
Paziņojums par sīkdatņu izmantošanu
Mūsu portālā tiek izmantotas sīkdatnes. Lietojot portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzini vairāk!