Tamāra atgriezās Rīgā pēc vairāk nekā desmit gadiem pavadītiem Lielbritānijā. Tagad viņa joko, ka būs divu valstu pensionāre. Kādi ir viņas pirmie iespaidi? Tamāra savās domās dalās ar Rīgas plānošanas reģiona remigrācijas koordinatori Dainu Šulcu.
Kā esat apmierināta ?
Viss man te patīk! Daba, pavasaris, Rīga, dzimtā valoda, pasākums pie Brīvības pieminekļa, kad kopā ar tik daudz skaistiem un laimīgiem cilvēkiem sagaidījām mūsu hokejistus no Pasaules čempionāta ar medaļām– tas viss ir lieliski! Te ir mazbērni, kuru tik ļoti pietrūka svešumā.
Ir nedaudz neparasti, ka nav jāsteidzas uz darbu, var plānot laiku savām interesēm un vajadzībām, satikt sen neredzētus cilvēkus. Neesmu atmetusi domu ar laiku kaut nedaudz atgriezties savā profesijā – mācīties gribošiem bērniņiem individuāli palīdzēt apgūt skolas gudrības. Tas būs vairāk sirdspriekam.
Matemātiski jau varētu kalkulēt kur izdevīgāk, kur mazāki nodokļi. Lielbritānijā pensionāriem nodokļi nav jāmaksā. Bet šeit es varu būt kopā ar mazbērniem ik dienu, un tas nav nekādā naudā izmērāms vai salīdzināms!
Lielbritānijas pensija man būs komunālajiem un citiem maksājumiem, Latvijas pensija – savam priekam un mazbērniem.
Ko Jūs ieteiktu citiem latviešiem, kas domā pārcelties?Vienmēr esmu gribējusi dzīvot Rīgā, bet nav sanācis. Atgriežoties Latvijā, izlēmu palikt Rīgā. Bija neziņa, kā ar ārstiem, zālēm, transportu? Bet viss atrisinājās ļoti ātri un necerēti veiksmīgi. Ģimenes ārste – ļoti jauka, zinoša un pieejama jebkurā laikā. Paldies dakterei D. Mežalei. Valsts apmaksātas nepieciešamās zāles, bezmaksas pilsētas transports. Tas tiešām pārsteidza.