Rīgas plānošanas reģiona Attīstības padomes sēdē reģiona pašvaldību vadītāji tikās ar jauno iekšlietu ministru Kristapu Eklonu, lai pārrunātu sadarbību starp valsti un pašvaldībām civilās aizsardzības jautājumos un ukraiņu bēgļu jautājumā. Gan jaunais ministrs, gan arī reģiona pašvaldību vadītāji bija vienisprātis, ka jaunā situācija pasaulē un reģionā aktualizē nepieciešamību uzlabot vienotas civilās aizsardzības sistēmu valstī.
Jaunais iekšlietu ministrs Kristaps Eklons sniedza savu redzējumu prioritātēm iekšlietu jomā, pievēršot īpašu uzmanību civilajai aizsardzībai un pašvaldību lomai tajā, ņemot vērā visu pušu ierobežotās kapacitāti: “Situācija reģionā liek pievērst pastiprinātu uzmanību neizpildītajiem mājas darbiem iekšējās drošības jomā, kas līdz šim nav veikti nepietiekamā finansējuma dēļ. Pēc civilās aizsardzības stratēģijas valstij ir jāspēj evakuēt 2% valsts iedzīvotājus jeb 40 tūkst.cilvēku. Mēs redzam, ka pašvaldību rīcībā ir telpas – skolas, sporta halles, u.tml., bet jāspēj aprīkot tās telpas, piemēram, jāspēj nodrošināt ar matračiem un pirmās nepieciešamības precēm, kas būtu jārisina kopā ar valsti kompleksi.”
Vienlaikus ministrs atzinīgi novērtēja pašvaldību līdzšinējo preventīvo darbu un ieguldījumu civilās aizsardzības jomā, kā pozitīvu piemēru minot Carnikavu un plūdu risku mazināšanu.
Māris Sprindžuks, Rīgas plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs, Ādažu novada domes priekšsēdētājs, aicināja jauno ministru vairāk iesaistīt plānošanas reģionu ilgtermiņa politikas plānošanā – tā ir laba platforma kopīgas politikas veidošanā un valsts pašvaldību resursu sinhronizēšanā.
Andris Bergs, Olaines novada domes priekšsēdētājs, norādīja uz civilo aizsardzības praktiskiem aspektiem un lomu tieši Olaines kontekstā, kas ir specifiska riska zona tieši ķīmisko rūpnīcu dēļ. Viņš aicināja vairāk iesaistīt Valsts Vides dienestu apmācībās, jo ir svarīgi visiem savlaicīgi sagatavoties. Viņš norādīja uz nepieciešamību attīstīt šūnu apraidi – trauksmes sirēnas ir viens veids, bet šūnu apraide nozīmē, ka informāciju ar mobilo tālruņu pakalpojumu sniedzēju starpniecību saņemtu tikai tie, kas atrodas riska zonā.
Iekšlietu ministrs apstiprināja, ka šis projekts ir jau gandrīz gatavības stadijā – veikti nepieciešamie sagatavošanās darbi un norit jau iepirkumu process tā izveidei.
Edvards Smiltēns, Rīgas plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētāja vietnieks un Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks, dalījās ar Ukrainas pieredzi, kad īsā laikā tika izveidota vienota mobilo tālruņu apziņošanas sistēma un arī vienota videonovērošanas kameru tīkls, kas ļauj izsekot līdzi cilvēku un transportlīdzekļu kustībai, kā arī savlaicīgi novērst aizdomīgus noziegumus.
Arī ministrs apstiprināja, ka šādas vienotas videonovērošanas sistēmu izveide Latvijā ir nākotnes jautājums, un šobrīd labs piemērs ir Jelgavas pilsēta. Ministrs norādīja, ka plānos ir vairāk sadarboties un izmantot pie ceļiem jau izvietotās Metereoloģiskā centra kameras, kas tiktu aprīkotas arī ar novērošanas funkcijām.
Ministrs arī pauda atzinīgus vārdus par pašvaldību darbu Ukrainas kara bēgļu izmitināšanā un atbalsta sniegšanā. Māris Sprindžuks norādīja, ka nākotnē redz lielāku uzņēmēju iesaisti darbavietu nodrošināšanā. Bēgļu izmitināšanā ir jāskatās kontekstā ar darba iespējām, jo uzņēmēji ir elastīgāki mājokļu pieejamības nodrošināšanā nekā pašvaldības, kurām pielāgot to rīcībā esošās telpas ir sarežģīti augsto būvniecības izmaksu dēļ.
Rīgas plānošanas reģionu veido Rīga un Jūrmala, kā arī septiņi novadi – Ādaži, Mārupe, Ķekava, Olaine, Ropaži, Salaspils un Sigulda.
