Rīgas plānošanas reģions (RPR) prezentēja potenciālos sadarbības modeļus Rīgas kreisā krasta (Pārdaugavas) zināšanu teritorijai un aicināja klātesošos ekspertus uz diskusiju par veiksmīgu sadarbības modeļu veidošanu, iesaistot pašvaldību, uzņēmēju un izglītības nozares pārstāvjus.
Prezentācija ar diskusiju ir viens no noslēdzošajiem Interreg Centrālā Baltijas jūras reģiona programmas projekta “Live Baltic Campus” pasākumiem. Tajā kā eksperti piedalījās Latvijas universitātes projektu koordinators Viesturs Celmiņš, Rīgas plānošanas reģiona eksperts Emīls Rode un pilsēttplānošanas eksperte un pētījuma “Pārdaugavas akadēmiskās pilsētiņas attīstības koncepcijas izstrāde” autore Ilze Paklone.
Pēc lielāko Latvijā augstskolu – Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes un RISEBA – attīstības projektu pabeigšanas Rīgas kreisajā krastā (Pārdaugavas teritorijā) koncentrēsies valstī nozīmīgākais izglītības un pētniecības potenciāls. Kā liecina ārvalstu piemēri, zināšanu koncentrācija apvienojumā ar stratēģisku un pārdomātu teritorijas attīstības politiku un sadarbības mehānismiem rada iespēju šo potenciālu izmantot reģiona un valsts izaugsmei.
Lai to sekmētu, eksperti rekomendē izveidot pārvaldes un koordinācijas struktūru un izstrādāt stratēģiskas un telpiskas zināšanu teritorijas programmu un vīziju. Stratēģiskā attīstība balstās uz trim nozīmīgām komponentēm – viedo attīstību, ko nodrošina kampusi jeb akadēmiskās pilsētiņas, cilvēkresursu internacionalizāciju izglītības un pētniecības vidē, kā arī sadarbības tīklu veidošanos dažādos līmeņos ar atbilstošiem mehānismiem katram teritorijas attīstības posmam.
Sadarbības spēja un kopīgu mērķu identificēšana un realizēšana ir viena no noteicošajām komponentēm inovāciju ekosistēmas izveidei un darbībai. Sekmīgas inovāciju teritorijas attīstībai būtiska ir visu ekosistēmu pārstāvju (izglītība, pētniecība, uzņēmējdarbība), pilsētas, reģiona un valsts iesaiste stratēģiskā līmenī.
Tiešais fiziskais tuvums un saistītais informācijas aprites ātrums ļauj iesaistītajām pusēm operatīvi attīstīt jaunas sadarbības formas un projektus, reaģēt uz tirgus izmaiņām, kā arī veidot spēcīgus kodolus kopēju interešu pārstāvniecībai. Teritorija un tajā esošā infrastruktūra var kalpot kā platforma iekšējiem un ārējiem sadarbības tīkliem, piemēram, starp zināšanu institūcijām un uzņēmumiem, noteiktās specializācijas jomās, piegāžu ķēdēs starp lielajiem uzņēmumiem un tehnoloģiju jaunuzņēmumiem, profesionāļu grupām, u.c.
Diskusija tika plaši atspoguļota arī medijos: TV3 vakara ziņās, Latvijas nacionālajā radio 1 un Latvijas nacionālajā radio 4 rīta programmās. TV3 uzsver nepieciešamību pēc savstarpējas sadarbības starp visām iesaistītajām pusēm. To ziņu sižetā uzsver Rīgas plānošanas reģiona pārstāve Dace Grīnberga. Viņa arī norāda, ka sadarbība ir jāsāk pēc iespējas drīzāk, lai rezultāts būtu veiksmīgāks.
