Šodien reģiona Attīstības padomes sēdē satiksmes ministrs Tālis Linkaits un Latvijas valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis iepazīstināja reģiona vadību ar reģionālo autoceļu pārbūves plāniem līdz 2027.gadam Rīgas plānošanas reģionā.
Rīgas plānošanas reģiona Attīstības padomes vadītājs un Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks aktualizēja jautājumus par mobilitāti reģionā, uzsverot, ka reģions šajā jomā ir atšķirīgā situācijā nekā citi plānošanas reģioni.
Ministrs atzina, ka reģionā jau iepriekšējos gados valsts galveno un reģionālo autoceļu būvdarbos ir mērķtiecīgi ieguldīti būtiski līdzekļi, kas ļāva ievērojami uzlabot daudzu svarīgu autoceļu kvalitāti un atrisināt problēmas posmos, kur tās bija samilzušas jau krietnu laiku.
Līdz 2027.gadam plānots veikt ieguldījumus reģionālajos autoceļos kopumā 43 kilometru garumā.
Nākamgad sāksies būvdarbi valsts reģionālā autoceļa Rīga-Ērgļi (P4) posmā no Rīgas apvedceļa līdz Ropažu pagriezienam. Savukārt šī paša autoceļa Kangaru kalnu posmam patlaban norisinās projektēšana, lai būvdarbus varētu uzsākt 2023.gada sezonā.
Tuvākajos gados plānots atjaunot arī valsts reģionālā autoceļa Inčukalns-Ropaži-Ikšķile (P10) posmu no krustojuma ar autoceļu P4 Tīnūžu virzienā un šī paša autoceļa posmus no Ropažiem virzienā uz Inčukalnu un no Inčukalna virzienā uz Vidzemes šoseju (A2).
Tāpat paralēli darbi norisināsies arī jau pašlaik valsts budžetā ieplānotā finansējuma ietvaros, tostarp pabeidzot valsts reģionālā autoceļa Inciems-Sigulda (P8) pārbūvi Siguldā, Gaujas senlejā.
Plānojot primāri atjaunojamos valsts reģionālo autoceļu posmus, tiks ņemta vērā satiksmes intensitāte, autoceļa loma pārrobežu savienojumu nodrošināšanā, bet visbūtiskāk – vai šie autoceļu posmi savieno valstspilsētas vai novadu administratīvos centrus savā starpā.
Sākotnējais valsts reģionālo autoceļu tīkla būvniecības plāns līdz 2027.gadam paredz, ka būvdarbi veicami uz valsts reģionālajiem autoceļiem apmēram 1360 km kopgarumā, tai skaitā paredzot 183 kilometru grants autoceļu posmu asfaltēšanu.
Savukārt ar Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjiem tika pārrunāts jaunais pedagogu atlīdzības modelis, kas paredz sasniegt 1,3 koeficientu no vidējās darba algas valstī 2026./2027.gadā par zemāko atalgojuma likmi. Skolu tīkla sakārtošana ir viena no ministrijas prioritātēm. Pašvaldības aicināja vairāk ieklausīties to viedoklī.
Piemēram, Rīgas plānošanas reģiona Attīstības padomes vadītājs un Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks atzina, ka skolu tīkla sakārtošanas procesā nedrīkst aizmirst profesionālās izglītības iestādes (tās trūkst), pēc kuru audzēkņiem ir pieprasījums no vietējiem uzņēmumiem.