18. un 19. septembrī Vineta Zālīte piedalījās Lielbritānijas remigrācijas un uzņēmējdarbības forumā, kura ietvaros notika ikgadējā Rīgas plānošanas reģiona remigrācijas domnīca, un 14.ikgadējā diasporas skolu un organizāciju vadītāju sanāksmē Latvijas vēstniecībā Apvienotajā Karalistē. Uzņēmumā “Prosperis” ir jau izražota pirmā produkcija un pasākumu dalībniekiem bija iespēja nogaršot sukādes un dāvanās saņemt zāļu tējas.
Vineta stāsta: “Aizvadītajās brīvdienās man bija gods piedalīties Remigrācijas forumā Londonā, kur dalījos savā stāstā par atgriešanos Latvijā un saviem pirmajiem soļiem uzņēmējdarbībā.
Man bija iespēja stāstīt par to, kāpēc pēc 20 nodzivotiem gadiem Lielbritānijā izvēlējos atgriezties mājās, kā radās mans zīmols “Zālīšu Dvēsele”, un kā ar remigrācijas atbalstu esmu sākusi veidot savu uzņēmējdarbību Latvijā.
Nākamajā dienā man bija īpašs gods būt uzaicinātai uz Latvijas vēstniecību Londonā, kur prezentēju savu stāstu vēstniekam, vēstniecības darbiniekiem, reģionālajiem remigrācijas koordinatoriem un diasporas organizāciju pārstāvjiem.
Saņēmu ļoti daudz labu vārdu, atzinības un iedrošinājuma. Mani pat raksturoja kā cilvēku ar milzīgu enerģiju un uzņēmību – sievieti, kura nebaidās darīt, uzņemties un iet uz priekšu.
Tas man nozīmē ļoti daudz. Mana pārliecība ir vienkārša – jo vairāk latviešu atgriezīsies mājās, jo vairāk mēs spēsim paveikt Latvijas labā.
Vai Latvija vienmēr ir gatava mūs uzņemt? Tas jau ir plašāks diskusiju jautājums. Taču es ticu, ka, sadarbojoties, mēs varam veidot arvien labākas iespējas tiem, kuri izvēlas atgriezties.
Tikai mēs paši varam uzbūvēt savu Latviju. Atgriežoties mājās ar savu pieredzi, zināšanām un idejām, mēs varam radīt, attīstīt un būvēt. Mēs varam būt laimīgi savā zemē, ar saviem spēkiem un savu entuziasmu.
Dažreiz sev jautāju – kāpēc mēs tik daudz dodam citām valstīm, ja arī Latvijā mēs esam vajadzīgi?
No sirds vēlos pateikt paldies Rīgas remigrācijas koordinatorei Daina Šulca, Editei Malvesai Browell, Latvijas Vēstniecībai Apvienotajā Karalistē un visiem cilvēkiem, kuri dod iespēju remigrantiem satikties, iepazīties, mācīties vienam no otra un nejusties vieniem.
Remigrācijas koordinatori paveic milzīgu darbu. Viņi ne tikai palīdz cilvēkiem atgriezties mājās, bet arī veido remigrantu kopienu, palīdz atrast domubiedrus, veido kontaktus un rada piederības sajūtu.
Jo atgriezties nav tas pats, kas ielekt pēdējā vilciena vagonā. Atgriezties nozīmē sākt no jauna. Un dažreiz tieši tas prasa vislielāko drosmi. Esmu pateicīga par iegūto pieredzi, jaunajām pazīšanām, iedvesmu un iespēju dalīties savā stāstā. Es lepojos, ka esmu atgriezusies mājās.”
