Mūsu cilvēki, kas dzīvo ārzemēs, patiesībā mīt vismaz divās valstīs – Latvijā un savā mītnes zemē, un, ja laulātais, partneris vai partnere ir ārzemnieks no kādas citas zemes, klāt pienāk vēl trešā valsts. Reizēm cilvēki ir dzīvojuši un strādājuši ne jau tikai vienā valstī vien, bet gan vairākās, piemēram, Norvēģijā divus gadus, Vācijā trīs gadus un tamlīdzīgi – tad var saskaitīt jau četras, piecas un vairāk valstis, ar kurām cilvēki ir saistījušies tikai dažu gadu laikā.
2025.gadā remigrācijā izteiktāk nekā iepriekšējos gados iezīmējās tendence, ka mūsu tautieši, atgriezušies no dzīves ārzemēs, ar dzīvi Rīgas reģionā ir apmierināti un novērtē galvaspilsētas sniegtās iespējas. Par to stāsta ne tikai pašu remigrantu individuālās atsauksmes, telefona zvani un e-pasti, bet arī Rīgas plānošanas reģiona veiktā remigrantu apmierinātības aptauja, kas liecina, ka 70% iedzīvotāju pēc atgriešanās Latvijā jūtas laimīgi.
Cilvēki, atgriežoties un deklarējot dzīves vietu Rīgā, Rīgas reģionā vai citviet Latvijā, reizēm turpina strādāt attālināti ārzemju uzņēmumiem. 2025. gadā šajā jautājumā, atgriežoties uz Rīgas reģionu, sazinājās un konsultējās vairāk nekā 10 specialisti. Viņi tagad pārejas procesā – kamēr nokārtosies dzīve Latvijā, turpina darba attiecības Lielbritānijā, Vācijā un Īrijā. Lai sakārtotu attālinātā darba attiecības ar uzņēmumiem, kas reģistrēti ārzemēs, ir jāizņem Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras A1 sertifikāts, kas ir nepieciešams arī strādājot vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs vienlaicīgi.
Skatoties uz remigrācijas procesiem kopumā, pēdējo divu – četru gadu laikā tie ir guvuši jaunu kustību un jaunu raksturu. Mazinājušās austrumu un rietumu Eiropas valstu dzīves līmeņa atšķirības, izlīdzinājusies cilvēku pirktspēja un atalgojums, līdzīgāks kļuvis dzīves stils, un kā emocionāli vienojošie faktori līdzās ilgām pēc Latvijas, ģimenes un draugiem ir Ukrainas brīvības cīņas, kas mums visiem, lai kurā kontinentā tautieši arī dzīvotu, liek aizdomāties par to, cik pasaule un Eiropa ir saistītas – tas, kas notiek vienā Zemeslodes malā, atbalsojas citur.
Rīgas reģionā vairāk ir iznācis strādāt ar ģimenēm, kurās ir skolas vecuma bērni. Izglītību viņi pārsvarā ir apguvuši angļu valodā, un tagad, uzsākot gaitas Rīgas skolās, valodas zināšanas nav pietiekamas, lai sekotu līdzi mācību vielai.
Ne tikai atšķirīgā iegūtā izglītība vienāda vecuma klasēs dažādās valstīs ir par iemeslu, kāpēc nereti mācības Latvijā jāsāk klasi zemāk, nopietns iemesls ir latviešu valodas zināšanas. Vecāki uztraucas, saka, ka tas bērniem ir nemotivējoši sākt mācības klasi zemāk, bet patiesībā tas ir tikai šo bērnu labā – lai viņi jūtas drošāk, pārliecinošāk, veiksmīgāk apgūtu vielu un viņiem būtu laiks papildus apgūt latviešu valodu. Rīgas pašvaldība katram remigrantu bērnam, lai kurā klasē arī viņš ietu, atmaksā divas latviešu valodas papildus stundas nedēļā. Vecākiem par šo vajadzību iepriekš ir jāinformē klases audzinātāja un direktors.
Latviešu valoda ir būtiska laulātajiem un partneriem – ārzemniekiem. Dzīvodami citās valstīs, viņi jau attālināti mācās latviešu valodu Rīgā pieejamos online valodas kursos, ko organizē gan pašvaldība, gan valsts iestādes, gan privātais sektors.
Raksturīgi, ka uz Rīgas reģionu atgriežas diezgan daudz starptautiskās ģimenes, kur latvietes ir precējušās ar ārzemniekiem. 2025. gadā tās bija deviņas, kas izmantoja koordinatora pakalpojums, bet interese atgriezties tuvākā nākotnē ir vēl lielākam skaitam jaukto ģimeņu.
Uz Rīgas reģionu pārceļas mūsu tautieši un tautietes ar partneriem – angļiem, vāciešiem, dāņiem, amerikāņiem, kanādiešiem, itāļiem un citām tautībām. Lai uzsāktu pilnvērtīgu dzīvi Latvijā, valodas jautājums ir būtisks un pieprasīts.
Liela interese par latviešu valodas atsvaidzināšanu un papildināšanu ir krievu tautības Latvijas pilsoņiem – viņiem ir ļoti liela vēlme lietot latviešu valodu – runāt, rakstīt, sazināties, jo, dzīvojot ārzemēs, valoda ir aizmirsusies.
Šī tendence ir vērojama jau vairākus gadus. Tā šķiet kā paradigmas maiņa latviešu ģimenēs, kad vīrietis uzņemas atbildību un iniciatīvu. Iepriekšējos gados par ģimenes atgriešanos vairāk interesējās sievietes. Pēdējā laikā nereti pirmais e-pasts no ģimenes ir tēva rakstīts, un tā saturs visbiežāk ir saistīts ar skolu, bērnudārzu, auto reģistrāciju vai citām praktiskām lietām. Vīrieši ir prasīgi un jautājumus vēlas noskaidrot ļoti precīzi un konkrēti.
Remigrācijas koordinators var palīdzēt līdz vienai noteiktai robežai – tā, piemēram, remigrācijas koordinators nevar nevienas citas personas vietā uzrakstīt un iesniegt iesniegumu, aizsūtīt CV un pieteikties darba intervijai, slēgt līgumu par mājokļa īri, atrisināt ģimenes strīdus, kārtot jautājumus, kur nepieciešams personas paraksts vai identifikācija.
Remigrācijas koordinators palīdz atvērt durvis uz Latviju un iezīmē ceļu, lai atgriešanās būtu vieglāka un vienkāršāka, palīdzot risināt jautājumus, kas skar valsts un pašvaldības pakalpojumus.
2025.gadā uz Rīgu un Rīgas reģionu atgriezušās vairākas kuplas ģimenes ar trim un četriem bērniem. Bērni un jaunieši savās ģimenēs ir iepazinuši citās valstīs gūtu pasaules pieredzi, kas ienes svaigas un interesantas vēsmas mūsu dzīvē un sadzīvē.
Lielbritānija, Vācija, Īrija un Skandināvija ir Rīgas reģiona remigrācijas ikdienas procesu kārtībā, un no šīm valstīm cilvēki pārceļas visvairāk. 2025. gadā atgriezušās ģimenes arī no Bahreinas karalistes, Ķīnas, Kanādas, ASV, Austrālijas, Īslandes, Taizemes.
Pēdējo trīs gadu laikā katru gadu uz Rīgu un Pierīgu atgriežas četri, pieci tūkstoši cilvēku, ieskaitot bērnus, kas veido apmēram pusi no visiem remigrantiem Latvijā.
Remigrācijas koordinators katru gadu sadarbojas ar apmēram 10% no visiem atgriezušajiem – konsultācijas un informācija 2025. gadā ir sniegta vairāk nekā 450 tautiešiem, kas plāno vai ir jau atgriezušies uz dzīvi Rīgā un reģionā.
Mūsu galvaspilsētā ir ļoti daudz labas lietas un norises kvalitatīvai un interesantai dzīvei. Izglītības, kultūras un sporta iespējas var atrast kā lieli, tā mazi.
Rīgā pieejama dažādu cenu un kategoriju mājokļu īre. Labs darba atalgojums. Augsti kvalificēti veselības pakalpojumi. Sabiedriskais transports, lidostas tuvums un lieliska infrastruktūra kā Rīgā, tā Pierīgā.
Tikai piemēra pēc – laulātie ārzemnieki ir sajūsmā, cik precīzs un tīrs ir mūsu sabiedriskais transports, vecāki priecājas par bērnu iespējām apmeklēt profesionālus sporta treniņus hokejā un kamaniņu braukšanā. Viņi teic, ka ārzemēs tas nebūtu iespējams. Daudzi atzīmē to, ka Rīgā var justies droši arī tumšākajā diennakts laikā un, uzsākot skolas gaitas, klasē visi bērni runā latviski.
Labās atsauksmes ir daudz vairāk nekā kritiskās. Ir jūtams, ka, atgriežoties Latvijā, cilvēku noskaņojums ir mainījies uz pozitīvo pusi. Protams, ne jau viss ir ideāli, bet arī ārzemēs risināmi jautājumi netrūkst.
Rīga piešķir diasporas relokācijas atbalstu, kas paredzēts augsti kvalificētiem speciālistiem, kuri plāno vai ir atgriezušies Latvijā pēdējo 6 mēnešu laikā. Programmas ietvaros iespējams saņemt vienreizēju atbalstu 1845 eiro apmērā. Lai saņemtu atbalstu, remigranta pirmreizējai dzīvesvietas deklarācijai jābūt Rīgā un pēdējos 4 mēnešus bruto algai jābūt vismaz 2500 eiro mēnesī.
Pierīgā jau otro gadu pēc kārtas norisinājās remigrantu uzņēmējdarbības konkurss, kur remigranti varēja saņemt valsts un pašvaldības atbalstu līdz 12 000 eiro sava uzņēmuma nodibināšanai Ādažu, Ķekavas, Ropažu vai Salaspils pašvaldībās.
2025.gadā atbalstu saņēma Ropažu un Salaspils pašvaldībās, kurās mūsu tautieši dibināja ekoloģisko drogu un bērnu mēbeļu ražošanas uzņēmumus.
Visu gadu, nepārtraukti, un arī turpmāk ir pieejams bezmaksas informatīvais un konsultatīvais atbalsts visdažādākajos valsts un pašvaldības pakalpojumu jautājumos, kas skar pārcelšanos – mājas un darbu, bērnu iekārtošanu skolās un bērnudārzos, dažādu izziņu nokārtošanu, informāciju par ģimenes ārstu un citus jautājumus.
Par atgriešanos zvana, raksta un vaicā paši tautieši, kas dzīvo ārzemēs, viņu vecāki Latvijā, brāļi, māsas, radinieki un pat kaimiņi un draugi.
Attēlā: Rīgas plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore pasākumā “Rīga – manas mājas”
