Šī gada 1.–2. oktobrī Gdaņskā, Polijā, norisinājās Baltijas jūras tūrisma forums 2025, pulcējot vairāk nekā 100 tūrisma nozares profesionāļu, pētnieku un politikas veidotāju no visām Baltijas jūras reģiona valstīm. Forumā piedalījās arī Rīgas plānošanas reģiona tūrisma eksperts Edgars Ražinskis. Šī gada galvenās tēmas bija reģeneratīvais tūrisms un datos balstīta pārvaldība, kas atspoguļo nozares virzību uz gudrāku, atbildīgāku un ilgtspējīgāku nākotni.
Dalībnieki vienojās, ka klimata pārmaiņas, ģeopolitiskā nestabilitāte un sabiedrības transformācijas prasa pārdomāt līdzšinējās pieejas — tūrisms arvien vairāk tiek skatīts kā sabiedrības noturības un vietu pārvaldības instruments.
Eksperti uzsvēra, ka panākumi tūrisma attīstībā nav mērojami apmeklētāju skaitā vai infrastruktūras apjomā, bet cilvēku un vietu attiecībās. Īpaši tika akcentēta uzticēšanās starp uzņēmējiem, kopienām un ceļotājiem, kā arī sezonalitātes pārvaldība, nodrošinot ekonomisko aktivitāti visa gada garumā.
Viena no aktuālajām tēmām bija “greenwashing” (zaļmaldināšana) un “greenhushing” (zaļā klusēšana). Ja pirmais nozīmē pārlieku optimistisku vai nepatiesu informāciju par uzņēmuma ilgtspējas iniciatīvām, tad otrais – uzņēmumu izvairīšanos par tām runāt. Abas parādības kavē ilgtspējīgas rīcības caurskatāmību un labās prakses izplatību.
Diskusiju rezultātā tika secināts, ka reģeneratīvais tūrisms prasa jaunu sadarbības kultūru, kurā galvenais ir kopīgi mērķi un ilgtermiņa partnerības. Foruma noslēgumā tika parakstīta Pomorskas reģeneratīvā tūrisma deklarācija, apliecinot partneru apņemšanos veicināt pilotprojektus un pieredzes apmaiņu Baltijas jūras reģionā.
Kā spilgts piemērs izskanēja Somijas “Nature Positive” pieeja, kur tūrisma panākumus mēra dabas atjaunošanās rādītājos — piemēram, putnu populācijas pieaugumā vai ūdens kvalitātes uzlabošanā. Šī pieeja maina arī sezonālo domāšanu: klusais periods tiek izmantots dabas un kopienu atjaunošanai, jaunu produktu izstrādei un inovācijām.
Otrā foruma diena bija veltīta datu izmantošanai tūrisma politikas un pārvaldības veidošanā. Eksperti uzsvēra, ka dati kļuvuši par stratēģisku resursu, tomēr to vērtība atklājas tikai tad, ja tie tiek izmantoti jēgpilni un kontekstā ar politikas mērķiem. Kā norādīja viens no runātājiem, “dati ir graudi, bet konteksts ir maize.”
Ziemeļvalstu pieredze rāda, ka datu vākšana un analīze kļuvusi par būtisku instrumentu gudrā tūrisma politikas īstenošanā.
Somija, Norvēģija un Dānija izmanto datus, lai mērītu un mazinātu tūrisma ietekmi uz vidi,
Polija izmanto mākslīgo intelektu pieprasījuma analīzei,
savukārt Igaunija lēš, ka reāllaika datu digitalizācija ļaus ietaupīt vairāk nekā 200 miljonus eiro publiskajā pārvaldē.
Tika uzsvērts, ka statistikas dati vien vairs nav pietiekami — ir jāizprot cilvēku paradumi, motivācija un uzvedība, lai datus pārvērstu konkrētās darbībās un efektīvos risinājumos.
Nākotnē nozīmīgu lomu spēlēs Eiropas tūrisma datu telpa (European Tourism Data Space), kas nodrošinās vienlīdzīgu piekļuvi datiem arī mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, palīdzot uzlabot galamērķu pārvaldību visā Eiropā.
Ieteiktie soļi datu izmantošanas stiprināšanai:
Foruma noslēguma ziņojums apliecināja, ka Baltijas jūras reģiona tūrisma nozare piedzīvo paradigmas maiņu. Tūrisms tiek uztverts ne tikai kā ekonomiska industrija, bet kā instruments sabiedrības, kopienu un teritoriju ilgtspējīgai attīstībai.
Ilgtspējība nozīmē spēju saglabāt līdzsvaru mainīgos apstākļos, savukārt reģenerācija — radīt vidi, kurā attīstība neapstājas, bet turpina pilnveidoties.
Baltijas jūras tūrisma forums 2025 skaidri parādīja, ka nākotnes tūrisma attīstības stūrakmeņi būs cilvēki, dati un daba — trīs faktori, kas kopā veido gudru, noturīgu un līdzsvarotu reģionu.
