NOVEMBRIS, 2019
Rīgas plānošanas reģiona (RPR) Deinstitucionalizācijas (DI) projekta komanda šī gada 20. novembrī rīkoja semināru reģiona pašvaldību sociālo dienestu un domju pārstāvjiem, lai pārrunātu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras izveidi un pakalpojumu sniegšanu projekta mērķa grupām.
Tikšanās pirmajā daļā RPR DI projekta vadītāja Annele Tetere iepazīstināja ar projekta aktualitātēm un DI plāna īstenošanas gaitu. RPR projekta finansiste Andra Rosicka un projekta jurists Igors Buķis – Fleitmanis sniedza ieteikumus sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu organizēšanā (t.sk. jaunveidojamā infrastruktūrā) un par finanšu un juridiskajiem nosacījumiem.
Savukārt projekta otrajā daļā pašvaldības dalījās ar praktisku pieredzi. Tukuma novada pašvaldības aģentūras „Tukuma novada sociālais dienests” direktore Ina Balgalve informēja par Centrālās un finanšu līgumu aģentūras veikto pārbaudi projekta ietvaros, kā arī sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu organizēšanu pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem (t.sk. no VSAC).
Olaines novada pašvaldības aģentūras “Olaines sociālais dienests” Sociālo pakalpojumu nodaļas vadītāja Ingūna Zirne un Olaines novada Attīstības daļas projektu vadītāja Kristīne Ruļuka dalījās pieredzē par sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu organizēšana bērniem ar funkcionāliem (t.sk. jaunveidojamā infrastruktūrā).
FEBRUĀRIS, 2018
Deinstitucionalizācijas plāna izstrādātāji – nevalstiskā organizācija “SUSTENTO” – tikās ar Pierīgas pašvaldībām, lai kopīgi apspriestu Deinstitucionalizācijas gaitu. Galvenā šīs reizes tēma – kādus sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus projektā iesaistītās Pierīgas pašvaldības plāno veidot un nodrošināt. Vairāk lasiet šeit.
Deinstitucionalizācijas plāna izstrādes ietvaros 7. februārī Ogrē tikās Ogres novada, Ikšķiles novada, Ķeguma novada un Lielvārdes novada pārstāvji, lai apspriestu risinājumus DI plānam. Vairāk lasiet šeit.
JANVĀRIS, 2018
Saistībā ar DI plānu pirmā sanāksme tikšanās ciklā ar pašvaldībām notiks šī gada 26. janvārī pulksten 10.00 Tukuma bibliotēkā (Šēseles ielā 3, Tukumā). Uz šo tikšanos aicinātas Tukuma sadarbības areāla pašvaldības – Tukuma novads, Engures novads, Jaunpils novads un Kandavas novads. Vairāk lasiet šeit.
Rīgas plānošanas reģiona komanda sagatavojusi pirmo ziņu lapu pašvaldību sociālajiem dienestiem un citiem interesentiem par jaunumiem deinstitucionalizācijas jomā. Vairāk lasiet šeit.
Deinstitucionalizācijas plāna veidotāji – Rīgas plānošanas reģiona un SUSTENTO pārstāvji – uzsākuši tikšanās ciklu ar reģiona pašvaldībām, lai kopīgi apspriestu Deinstitucionalizācijas plānā iekļautos pašvaldību priekšlikumus un ekspertu redzējumu par optimālākajiem to risinājumiem. Tikšanās laikā ar pašvaldībām plāna izstrādātāji apspriež tām svarīgus jautājumus, kas skar pašvaldību pakalpojumu attīstību, sadarbību ar citām pašvaldībām pakalpojumu sniegšanā un precizētu pilnas pakalpojumu izveides izmaksas. Vairāk lasiet šeit.
NOVEMBRIS, 2017
Rīgas plānošanas reģions deinstitucionalizācijas projekta ietvaros šī gada 28. un 29. novembrī rīkoja pieredzes apmaiņas braucienu uz Rīgu un Jelgavu reģiona esošajiem un potenciālajiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem – pašvaldību sociālo dienestu speciālistiem, pieaicinātajiem ekspertiem un pašvaldību speciālistiem. Vairāk lasiet šeit.
Turpinot sociālo akciju “Sirdsdomas jaunai dzīvei!”, novembrī par godu patriotiskajiem svētkiem Dobeles Zemessardzes bataljons pēc Rīgas plānošanas reģiona iniciatīvas viesojās Irlavas bērnu namā netālu no Tukuma. Zemessargi bija sarūpējuši bērniem interesantu pārsteigumu – izskriet speciālu stafeti gandrīz kā armijā, izmēģināt roku mērķu trāpīšanā ar ieroci un noklausīties interesantu lekciju par zemessargu dzīvi. Paldies zemessargiem un bērniem! Vairāk lasiet šeit!
SEPTEMBRIS, 2017
Jau informējām, ka Rīgas plānošanas reģions par labāko izsludinātājā iepirkumā “Deinstitucionalizācijas plāna 2017.-2020. gadam, kas paredz sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu attīstību Rīgas plānošanas reģiona teritorijā izstrāde” un “Deinstituciionalizācijas procesa ietvaros Valsts sociālā aprūpes centra filiāļu un Bērnu sociālās aprūpes iestāžu reorganizācijas plānu izstrāde” atzina nevalstiskās organizācijas SUSTENTO iesniegto piedāvājumu, tādējādi tieši Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija SUSTENTO ekspertu komanda sniegs izvērtējumu par esošajām sociālās aprūpes iestādēm, uz kura pamata izstrādāt šo iestāžu reorganizācijas plānu atbilstoši deinstitucionalizācijas idejas būtībai.
Pirmajā darba posmā paveikts ļoti daudz: SUSTENTO ekspertu komanda kopā ar Rīgas Plānošanas reģiona pārstāvjiem ir pabijuši deviņos dažādos sociālās aprūpes centros: VSAC “Rīga” filiālē “Teika”. “Pļavnieki”, “Rīga” un “Baldone”, VSAC “Vidzeme” filiālē “Allaži”, Alojas novada Bērnu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas centrā “Zīle”, Tukuma novada iestādē “Irlavas bērnu nams – patversme”, Ogres novada bērnu namā “Laubere”, Limbažu novada pašvaldības Bērnu sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas centra “Umurga” Ģimenes atbalsta centrā un Jūrmalas pilsētas pašvaldības iestādē “Sprīdītis”, izvērtējot telpas, tiekoties ar personālu, pārrunājot centros dzīvojošo sadzīves un brīvā laika pavadīšanas iespējas un citus būtiskus jautājumus. Nākamais solis ir ir tikšanās ar pašvaldību pārstāvjiem, lai jau konkrētāk pārrunātu esošo sociālās aprūpes centru reorganizācijas variantus – iespējas izmantot esošās telpas vai veidot piemērotākas dzīves vietas, lai cilvēkiem ar invaliditāti būtu iespēja dzīvot sabiedrībā apstākļos, kas iespējami tuvināti dzīves apstākļiem ģimenē.
Bērniem ir jābūt iespējai augt ģimeniskā vidē, pieaugušajiem – tiesībām uz neatkarīgu dzīvi – mūsdienās uz šo cilvēku pamattiesību ievērošanu tiecas ikviena sevi cienoša Eiropas valsts. Tāpēc ES ir uzsākta deinstitucionalizācija – pāreja no institūciju nodrošinātiem pakalpojumiem uz kopienas nodrošinātiem pakalpojumiem, un Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija SUSENTO ir patiess prieks, ka šis nozīmīgais process ir aizsākts arī Latvijā, kas nozīmē, ka pieaugušajiem ar invaliditāti nevajadzēs visu dzīvi pavadīt institūcijās, jo viņiem tiks nodrošināta iespēja pašiem izvēlēties savu dzīvesveidu un dzīvesvietu, piekļuve pakalpojumiem, ko izmanto pārējā sabiedrība, un individuāls atbalsts, ja tāds ir nepieciešams, bet bez vecāku aprūpes palikušiem bērniem – iespēja izaugt ģimenē.
AUGUSTS, 2017
Rīgas plānošanas reģions uzsācis sociālas iniciatīvas ar devīzi “Sirdsdomas jaunai dzīvei”, kuru mērķis ir veiksmīgāk integrēt sabiedrībā deinstitucionalizācijas procesā iesaistītos bērnus un pieaugušos.
Pirmais pasākums tika īstenots kopā ar labdarības organizāciju “Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija”, kurā bērni kopā ar ornitologu Arni Zacmani vēroja putnus Ķemeru nacionālajā parkā, saturīgi pavadot laiku brīvā dabā un izzinot putnus.
Ekskursijas sākumā bērni kopā ar ornitologu devās pa speciāli izveidotu dabas taku un vēroja kokus un debesis, lai ieraudzītu putnus kokos vai arī atpazīt tos pēc balsīm un atstātajām zīmēm uz kokiem. Otrajā dabas iepazīšanas daļā ornitologs aicināja bērnus atpazīt putnus pēc to izbāzeņiem, stāstot interesantus faktus un pieredzes stāstus par to dzīvi. Jāsaka, ka bērni tika labi galā ar uzdevumiem un bija gana atjautīgi.
Šis bija vērtīgs piedzīvojums bērniem, kas ļāva gūt pozitīvas emocijas un arī papildu zināšanas par putniem. Atpazīt dzīvē dažādas dzeņu un čurkstu sugas. Kas zina – iespējams, kāds no bērniem pēc šīs dienas nolems nākotnē kļūt par dabas pētnieku!
Jāmin, ka līdz 2023.gadam pieci plānošanas reģioni Latvijā ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) finanšu atbalstu īsteno Labklājības ministrijas uzsākto deinstitucionalizācijas procesu, attīstot sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus pilngadīgiem cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, ārpus ģimenes aprūpē esošiem bērniem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuri dzīvo ģimenēs. Projektu Rīgas plānošanas reģionā virza un koordinē Rīgas plānošanas reģions sadarbībā ar tā teritorijā esošajā pašvaldībām un aprūpes iestādēm. Rīgas plānošanas reģions īsteno ESF projektu Nr.9.2.2.1./15/I/002 “Deinstitucionalizācija un sociālie pakalpojumi personām ar invaliditāti un bērniem”.
Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija “SUSTENTO” nodrošinās Rīgas plānošanas reģiona teritorijā esošo Valsts sociālās aprūpes centru filiāļu (VSAC) un bērnu sociālās aprūpes iestāžu (BSAC) reorganizācijas plānu izstrādi. Plāna izstrādi plānots pabeigt līdz šī gada beigām.
Reorganizācijas plāni tiks izstrādāti VSAC „Rīga” filiālei „Teika”, VSAC „Rīga” filiālei „Pļavnieki”, VSAC „Rīga” filiālei „Rīga”, VSAC „Rīga” filiālei „Baldone”, Alojas novada Bērnu ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas centram „Zīles”, Jūrmalas pilsētas pašvaldības iestādei „Sprīdītis”, Tukuma novada iestādei „Irlavas bērnunams – patversme”, Ogres novada bērnu namam „Laubere”, Limbažu novada pašvaldības Bērnu sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas centra „Umurga” Ģimenes atbalsta centram un VSAC „Vidzeme” filiālei „Allaži”.
Rīgas plānošanas reģions (RPR) ir noslēdzis līgumu ar Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizāciju “SUSTENTO” par deinstitucionalizācijas plāna izstrādi 2017.-2020.gadam. Plāna izstrādi plānots pabeigt līdz šī gada beigām.
Augusta vidū plāna izstrādātāji tiksies ar pašvaldībām, lai apspriestu ekspertu piedāvājumu deinstitucionalizācijas procesa īstenošanai Rīgas plānošanas reģionā, pašvaldību sadarbības koordinācijas modeli un sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras plānojumu, paredzot izmaksu ziņā efektīvāko un pašvaldību un projekta mērķa grupām atbilstošāko infrastruktūras attīstības risinājumu, finansējuma apmēru.
MAIJS, 2017
Deinstitucionalizācijas (DI) projekta ietvaros notika otrā Rīgas plānošanas reģiona (RPR) vadības grupas tikšanās, kura šoreiz norisinājās Siguldā. Tās ietvaros pašvaldību pārstāvjiem bija iespēja iepazīties ar pašvaldības pieredzi. Vērtīga pieredze tika gūta, viesojoties Cerību mājā, kur varēja iepazīties, kā tiek nodrošināti Atelpas brīža pakalpojumi un palīdzības sniegšana krīzes situācijā nonākošajām jaunajām māmiņām ar bērniem. Pozitīva iedvesma tika iegūta “Cerību spārnu” specializētajā darbnīcā, kurā izveidota austuve un šūšanas vieta cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem.
Vienlaikus sanāksmē tika apsriesti Deinstitucionalizācijas projekta aktualitātes – DI plāna izstrādes process, reorganizācijas plānu izstrādes progress, izvērtēšanas rezultāti un atbalsta plānu apkopojums, sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanas uzsākšana.
Vadības grupā ir pārstāvji no Rīgas plānošanas reģiona, Limbažu, Tukuma, Jaunpils, Jūrmalas, Ogres, Ādažu, Babītes, Ķekavas un Kandavas pašvaldību sociālajiem dienestiem, kā arī biedrības “Cerību spārni” un “Resursu centra cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem “Zelda”.
APRĪLIS, 2017
Šī gada 21.aprīlī Rīgā notiks tikšanās starp Labklājības ministriju un Rīgas plānošanas reģiona pašvaldībām par par ERAF fondu piesaisti un infrastruktūras izveidi saskaņā ar deinstitucionalizācijas (DI) projekta mērķa grupu identificētajām personām un nepieciešamajiem sabiedrībā balstītajiem sociālajiem pakalpojumiem. Tikšanās notiks NVA pārvaldē, Kr. Valdemāra ielā 38, 6.stāva zālē.
Rīgas plānošanas reģions īsteno reģiona pašvaldībās vērienīgo deinstitucionalizācijas projektu, kura mērķis ir palielināt ģimeniskai videi pietuvinātu sociālo pakalpojumu pieejamību bērniem ar funkcionāliem traucējumiem vai ārpus ģimenes aprūpē esošiem bērniem, kā arī sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti vai garīga rakstura traucējumiem.
Rīgas plānošanas reģionā projekts tiek īstenots ar nosaukumu “Sirdsdomas jaunai dzīvei”. Šobrīd projekta ietvaros speciālisti veic personu ar garīga rakstura traucējumiem, bērnu ar funkcionāliem traucējumiem un bērnu sociālās aprūpes centros individuālo vajadzību izvērtēšanu un atbalsta plānu izstrādi.
MARTS, 2017
Marta beigās Rīgā notika tikšanās starp Labklājības ministriju un Rīgas plānošanas reģiona pašvaldībām par deinstitucionalizācijas projekta īstenošanas progresu, kurā pašvaldību pārtstāvji varēja uzdot aktuālos jautājumus. Pielikumā ir apkopotas Labklājības ministrijas atbildes.
Tukuma novada pašvaldība kārtējā budžeta ietvaros nav ieplānojusi palielināt sociālo darbinieku štata vietas, bet lai īstenotu projektā paredzēto darbību – sabiedrībā balstītu pakalpojuma sniegšanu, kādam ir nepieciešams koordinēt sociālos pakalpojumus un veikt atkārtotu izvērtēšanu par nepieciešamību pēc sociālā pakalpojuma, tai pat laikā piesaistot tos klientus, kuri nav dienesta redzeslokā, līdz ar to palielinot kopējo klientu apjomu. Zināms, ka sociālā dienesta uzdevums ir klientu konsultēšana un nepieciešamība pēc pakalpojuma izvērtēšana, līdz ar to minētās darbības nav uzskatāmas par papildus uzdevumu, kurām sniedzams līdz ir finansējums, taču minētie apstākļi papildus finansējumu prasa un tā rīkojoties viss tiek novelts uz pašvaldības budžeta. Šāda pieeja nav sveša, pēdējā laikā ar vien biežāk sastopamies ar sociālajiem dienestiem no jauna deleģētām darbībām, taču pašvaldības kapacitāte nav neierobežota. Savukārt šā paša projekta ietvaros, gandrīz gadu tika segtas izmaksas sociālā darbinieka, kurš veic personu izvērtēšanu un izstrādā atbalsta plānu, atlīdzībai, līdz ar to, tas pierāda, ka ir izņēmumi, ka sociālā dienesta uzdevumu veikšanai projekta ietvaros ir iespējams finansēt sociālā darbinieka atlīdzību.
Atbilde: Nē, projektā šādas izmaksas nav plānotas.
Projekta ietvaros pilngadīgu personu pirmreizējo izvērtēšanu veica speciāli apmācīts sociālais darbinieks pēc konkrētas metodes, bet bērniem speciālistu grupa. Projekts paredz, ka pēc sešiem mēnešiem ir jāveic šo personu atkārtota izvērtēšana. Nav skaidrs, kas un pēc kādām metodēm to veiks.
Atbilde: Projekta ietvaros ir jāveic atbalsta plāna aktualizēšana, nevis atkārtota personas izvērtēšana. Atbalsta plānu aktualizēšanu veiks sociālais dienests vai sociālā pakalpojuma sniedzējs atbilstoši prasībām sociālo pakalpojumu sniedzējiem. Ja personas ar garīga rakstura traucējumiem situācijā nav būtisku izmaiņu, atkārtota izvērtēšana ar Atbalsta intensitātes skalu nav jāveic biežāk kā reizi 3 gados.
Projekts paredz saņemt finansējumu par sniegto pakalpojumu, kas vienāds ar pakalpojuma maksu. Problēma ir tajā, ka personas dzīvo pilsētā, bet nepieciešamo pakalpojumu ir iespējams saņemt kādā no pašvaldības pagasta teritorijām, un otrādi, persona dzīvo kādā no pašvaldības pagastiem, bet pakalpojumu ir iespējams saņemt pilsētā. Atbalsta plānos ir vairāki pakalpojumi, kurus būsim spiesti pirkt no citas pašvaldības. Sabiedriskā transporta satiksme ne visur ir laba, ne visiem ir personiskais transports. Daļai no personām iespējams šo problēmu risināt ar asistenta pakalpojumu, taču lielākai daļai asistenta pakalpojumu nav iespējams piesaistīt. Ja nebūs nodrošināts transports, pastāv risks, ka persona atteiksies no pakalpojuma saņemšanas. Transporta izmaksas nav iespējams iekļaut maksā, jo iestādes, kuras sniedz pakalpojumus savus pakalpojuma cenrāžus ir apstiprinājušas noteiktajā kārtībā un nespēj piedāvāt citu cenu.
Atbilde: Personām ar garīga rakstura traucējumiem – nē, bērniem ar funkcionāliem traucējumiem tiek segtas transporta izmaksas nokļūšanai (turp un atpakaļ) uz «atelpas brīža» pakalpojuma sniegšanas vietu, aprūpes pakalpojuma sniedzējiem tiek kompensēti transporta izdevumi, lai nokļūtu uz aprūpes pakalpojuma sniegšanas vietu un atgrieztos no tās.
Projekts paredz līdzfinansēt tikai to pakalpojumu izmaksas, kuras sniedz pakalpojuma sniedzējs, kurš reģistrēts sociālo pakalpojumu reģistrā vai kā ārstniecības persona. Izvērtējot saņemtās atbalsta programmas konstatēts, ka lielākai daļai personu ir nepieciešamas psihologu sniegtie pakalpojumi – smilšu terapijas, Montesori nodarbības, sajūtu istaba, psihologa konsultācijas. Paskatoties sociālo pakalpojumu reģistrā, konstatējam, ka ir tikai daži psihologi, kuri savu darbību ir reģistrējuši reģistrā, no Tukuma novada pašvaldības nav ne viena. Esam aicinājuši psihologus reģistrēties sociālo pakalpojumu reģistrā, taču tas nav bijis iespējams izdarīt vides pieejamības un citu iemeslu dēļ. Diemžēl pašvaldībā nav brīvu, videi pielāgotu telpu. Daļai personu ir nepieciešams baseins, Reiti terapija, Kanisterapija. Esam priecīgi, ka dzīvojam tuvu Jūrmalai un mēs saviem iedzīvotājiem varam piedāvāt rehabilitācijas centra “Vaivari” pakalpojumu, bet tai pat laikā mūsu blakus novadā arī ir iespējams baseina pakalpojums, kurš būtu divas reizes tuvāks un pieejamāks iedzīvotājam, bet nespējam to piedāvāt, jo pakalpojuma sniedzējs nav reģistrēts ne kā sociālā pakalpojuma sniedzējs, ne arī kā ārstniecības persona, tā pat ir ar Reititerapiju, kuru būtu iespējams attīstīt te pat pie pilsētas robežas. Ir izveidojusies situācija, ka it kā te pat dzīvesvietā pieejamais pakalpojums, kļuvis nepieejams.
Atbilde: Pakalpojuma sniedzējam ir jābūt reģistrētam Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā, t.sk. tas var būt pašvaldības sociālā dienesta vai sociālā dienesta struktūrvienības vai sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzēju pašvaldībā sastāvā (piem. pakalpojuma sniegšana iekļauta nolikumā).
Lai attīstītu pakalpojumus pašvaldībā, slēgtu līgumus ar pakalpojuma sniedzēju ir svarīgi zināt pakalpojuma apjomu. Esam saskārušies, ka ne visi atbalsta plānā noteiktie pakalpojumi cilvēkam būs nepieciešami. Tā piemēram, bērniem logopēds ir pieejams bez maksas gan izglītības iestādē, gan medicīnas iestādē, līdz ar to tas būs nepieciešams tikai tiem, kuriem tas būs nepieciešams papildus. Tas pats ir ar fizioterapeitu, kas ir iekļauts atbalsta plānā lielākai daļai izvērtēto bērnu. Fizioterapeita nodarbības bērniem medicīnas iestādē ir iespējams bez maksas (10 reizes), vairums bērniem ir nodrošināta Valsts atmaksāta rehabilitācija, kuras laikā arī tiek nodrošināta fizioterapija, līdz ar to fizioterapiju projekta ietvaros būs nepieciešams nodrošināt, tikai tiem kuriem Rehabilitologs to papildus nozīmēs, jo papildus nepamatoti veikta fizioterapija var nodarīt ļaunumu bērna veselībai. Tukuma novadā dienas centra pakalpojums novada iedzīvotājiem ir bez maksas, savukārt personas, kuras jau saņem dienas centra pakalpojumus un kurām šis pakalpojums noteikts atbalsta plānā dublējas, līdz ar to nav iespējams saņemt finansējumu projekta ietvaros, kā arī pakalpojuma apjoms, arī projektā iesaistīto personu skaits projekta ietvaros sarūk par šo klientu daļu. Pašvaldībā ir tik iedzīvotāju ar īpašām vajadzībām, cik viņu ir un iedzīvotāji, kuriem būtu vajadzība pēc pakalpojumiem ir izteikuši savu vēlmi tos saņemt projekta ietvaros, līdz ar to cerēt projekta ietvaros esošo dienas centra klientus aizstāt ar citiem klientiem ir diezgan naivi.
Atbilde: Ja atbalsta plānā ietvertie pakalpojumi dublējas ar pašvaldības sniegtajiem, tad ir svarīgi nodrošināt/uzraudzīt, lai vieni un tie paši pakalpojumi netiek finansēti dubultā. Izvērtējot, kuri pakalpojumi bērnam jau ir pieejami, pašvaldība var izvēlēties no DI projekta finansēt tos pakalpojumus, kas līdz šim nav nodrošināti (ne vairāk kā 4 pakalpojumus 10x bērniem ar funkcionāliem traucējumiem). Ja bērns no DI projekta saņems pakalpojumu, ko iepriekš nav saņēmis, papildināmības princips nav jāpiemēro.
Tukuma novada pašvaldība ir saņēmusi sadarbības līgumu no Kurzemes un Zemgales reģiona. Sadarbības būtība ir tāda, ka dažas personas no šo reģionu VSAC ir izteikušas vēlmi dzīvot Tukuma novadā, taču sadarbības līgumu saturs ietver visas projekta darbības un atsevišķa konta atvēršanu. Kā noskaidrojām, mēs norēķinus veiksim tikai ar Rīgas plānošanas reģionu, tāpēc nav saprotamas līgumā izvirzītās prasības, tā saturs kopumā. Tukuma novada pašvaldībā par iesaisti projektos lemj dome, līdz ar to ir apgrūtinoši iet un skaidrot katra projekta iesaistes mērķi, tas arī nav juridiski korekti, būtu vieglāk, ja viss būtu konkrēti definēts.
Atbilde: Katram plānošanas reģionam jāizvēlas forma, kādā vienoties par sadarbību ar cita reģiona pašvaldībām. Sadarbības līgumus ar citu plānošanas reģionu pašvaldībām slēdz, ja nepieciešams. Alternatīvs risinājums var būt, piemēram, rakstisks apliecinājums par sociālo mentoru un nepieciešamo sociālo pakalpojumu nodrošināšanu noteiktām personām. Ja tomēr slēdz sadarbības līgumu, kas nesatur finanšu saistības, līgumā var atrunāt, ka norēķinu konts netiek atvērts, jo nav plānoti finanšu norēķini.
Informācija par pilngadīgām izvērtētajām personām tiek ievadīta speciālā datu sistēmā. Šobrīd pašvaldība veido savu datu bāzi, lai varētu apstrādāt iegūtos datus. Pilngadīgām personām tātad tas tiek darīts dubultā (izvērtētājs un pašvaldība), jo pašvaldībai nav piekļuves izvērtētāja datu sistēmā uzkrātajai informācijai. Pieļaujam, ka tas pats princips darbojas arī bērniem, kāpēc pašvaldībai nav iespējama piekļuve, lai apkopotu sev nepieciešamo informāciju. Kas veic informācijas apkopošanu bērniem?
Atbilde: Sistēmas pieejamība (piekļuves tiesības) pašvaldībām pilnībā tiks nodrošināta 2017.gada beigās.
Projekts paredz ERAF finansējumu pakalpojumu izveidei bērniem, kas tiek aprēķināta attiecīgā sociālā pakalpojuma saņēmēju skaitam, nosakot vienas vienības finansējumu. Jautājums ir, vai šis finansējums (vienas vienības izmaksa) ir jāizlieto konkrēti tā pakalpojuma izveidei, kuru saņems konkrētā persona, vai finansējums tiek pašvaldībai piešķirts kā viens veselums un pašvaldība to tērē pakalpojumu izveidei pēc saviem ieskatiem, neievērojot konkrētā pakalpojuma saņēmēju skaitu, respektīvi vai nauda seko konkrētai personai uz konkrētu sociālo pakalpojumu?
Atbilde: Plānošanas reģionam pieejamais kopējais ERAF finansējums ir tiešā korelācijā ar projekta mērķa grupas personu skaitu (plānošanas reģiona ERAF finansējuma kvotas noteikšanā tiks izmantotas Rīcības plānā noteiktās indikatīvās izmaksas uz vienu mērķa grupas personu). Savukārt DI plāns paredzēs katrai pašvaldībai sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu attīstībai izmaksu ziņā visefektīvāko un pašvaldības vajadzībām visatbilstošāko risinājumu. Attiecīgi katras pašvaldības pakalpojuma infrastruktūras attīstības risinājums un tam reāli nepieciešamais finansējuma apmērs ir jānosaka DI plānu izstrādātājiem (ekspertiem) sadarbībā ar plānošanas reģionu un attiecīgo pašvaldību.
Atbilde: Jā. Šajā gadījumā no projekta var finansēt tikai jauno pakalpojumu – individuālās konsultācijas.
Atbilde: Papildināmības princips ir jāpiemēro, ja identisku logopēda, psihologa un baseina pakalpojumu turpmāk finansētu no projekta. Ja bērns turpina saņemt šos 3 pakalpojumus pirmsskolas izglītības iestādē, savukārt fizioterapiju, reitterapiju un Marte Meo saņem projekta ietvaros, papildināmības princips nav jāpiemēro.
Atbilde: Ja bērna vecāks ir saņēmis psihologa konsultāciju no pašvaldības finansējuma, tad ir divas iespējas – 1) šo konsultāciju arī turpmāk finansēt no pašvaldības finansējuma, bet otru pakalpojumu – no projekta; 2) abus pakalpojumus turpmāk finansēt no projekta un attiecībā uz psihologa konsultāciju ir piemērojams papildināmības princips, respektīvi finansējums identiskā apmērā, kāds pašvaldībai atbrīvosies no konsultācijas pārlikšanas uz projektu, novirzāms sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai citai ar projektu nesaistītai personai.
Atbilde: Nē, jo asistenta pakalpojumu nemaz nevar sniegt DI projekta ietvaros.
Atbilde: Papildināmības principu būtu ņem vērā jau mērķa grupas personas identifikācijas brīdī (principa praktiskās piemērošanas iespējamība ir priekšnoteikums, lai personu klasificētu kā projekta mērķa grupas klientu). Papildināmības principu praktiski piemēro (ar pamatojošiem dokumentiem pierāda sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanu līdzvērtīgā apmērā ne projekta mērķa grupas klientiem), pēc sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu kompensēšanas projekta mērķa grupas personām.
Atbilde: Ja dienas aprūpes centra pakalpojums, ko plāno sniegt DI projekta ietvaros nav atšķirīgs no iepriekš sniegtā pakalpojuma, papildināmība uz šo pakalpojumu ir jāpiemēro. Ja visi DI projektā sniegtie pakalpojumi būs jauni, papildināmība nav jāiemēro.
Atbilde: Jā, izņemot asistenta pakalpojumu, kurš netiek nodrošināts DI projekta ietvaros.
Atbilde: Ja dienas aprūpes centra pakalpojums, ko plāno sniegt DI projekta ietvaros nav atšķirīgs no iepriekš sniegtā pakalpojuma, papildināmība uz šo pakalpojumu ir jāpiemēro. Ja DI projektā sniegtais pakalpojums būs jauns, papildināmība nav jāiemēro. Tāpat papildināmība nav jāpiemēro, ja pašvaldība turpina sniegt dienas centra pakalpojumu no pašvaldības līdzekļiem, bet jaunos pakalpojumus no DI projekta līdzekļiem.
Atbilde: Pašvaldībai jāturpina sniegt dienas aprūpes centra pakalpojums no saviem finanšu līdzekļiem, bet pārējos atbalsta plānā minētos pakalpojumus var nodrošināt DI projekta ietvaros.
Atbilde: Nē, ja bērns iepriekš tos nav saņēmis.
Atbilde: Ja pašvaldība vēlas saņemt sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu izmaksu kompensāciju no DI projekta personām, kuras jau saņem identiskus pakalpojumus, to var darīt, atbrīvotos pašvaldības budžeta līdzekļus līdzvērtīgā apmērā novirzot sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanai citām, ar DI projektu nesaistītām pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem vai bērniem ar funkcionāliem traucējumiem.
Šī gada 31.martā Rīgā notiks tikšanās starp Labklājības ministriju un Rīgas plānošanas reģiona pašvaldībām par deinstitucionalizācijas projekta īstenošanas progresu, kā arī sociālo pakalpojumu organizēšanu bērniem ar funkcionāliem traucējumiem.
Labklājības ministriju pārstāvēs Sociālo pakalpojumu departamenta direktors Maksims Ivanovs un Sociālās iekļaušanas politikas departamenta vecākā eksperte Anna Grīnberga. Diskusijā piedalīsies arī Eiropas Savienības struktūrfondu departamenta vecākais eksperts Jānis Laucis un Sociālo pakalpojumu departamenta vecākā eksperte Kristīne Lasmane.
Savukārt Rīgas plānošanas reģiona pārstāve Lita Cielava iepazīstinās ar deinstitucionalizācijas plāna izstrādi.
Otrajā sanāksmes daļā pašvaldību pārstāvji varēs uzdot aktuālos jautājumus.
JANVĀRIS, 2017
Deinstitucionalizācijas projekta īstenošanā iesaistās arī Jūrmala
Deinstitucionalizācijas projektā iesaistījusies arī Jūrmalas pašvaldība, kas nozīmē, ka projekts tiek īstenots 29 Rīgas plānošanas reģiona (RPR) pašvaldībās.
Rīgas plānošanas reģions īsteno reģiona pašvaldībās vērienīgo deinstitucionalizācijas projektu, kura mērķis ir palielināt ģimeniskai videi pietuvinātu sociālo pakalpojumu pieejamību bērniem ar funkcionāliem traucējumiem vai ārpus ģimenes aprūpē esošiem bērniem, kā arī sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti vai garīga rakstura traucējumiem.
Rīgas plānošanas reģionā projekts tiek īstenots ar nosaukumu “Sirdsdomas jaunai dzīvei”. Šobrīd projekta ietvaros speciālisti veic personu ar garīga rakstura traucējumiem, bērnu ar funkcionāliem traucējumiem un bērnu sociālās aprūpes centros individuālo vajadzību izvērtēšanu un atbalsta plānu izstrādi.
Projektā dalību apstiprinājušas šādas Rīgas plānošanas reģiona pašvaldības: Alojas, Ādažu, Baldones, Babītes, Carnikavas, Engures, Garkalnes, Ikšķiles, Inčukalna, Jaunpils, Jūrmalas, Kandavas, Krimuldas, Ķeguma, Ķekavas, Lielvārdes, Limbažu, Mālpils, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salacgrīvas, Salaspils, Saulkrastu, Sējas, Stopiņu un Tukuma pašvaldības.
Saskaņā ar valstī noteiktajiem projekta īstenošanas termiņiem, sadarbības līgumu slēgšanas posms ar pašvaldībām noslēdzās pērn 31.decembrī. Rīga ir vienīgā Rīgas plānošanas reģiona pašvaldība, kas nav noslēgusi līgumu.
Šodien uz pirmo sanāksmi sanāca Rīgas plānošanas reģiona Deinstitucionalizācijas (DI) projekta vadības grupa, lai pārrunātu projekta ieviešanas gaitu un aktualitātes. Sanāksmē tika prezentēts deinstitucionalizācijas projekta plāna izstrāde, kuru plānots pabeigt līdz šī gada beigām. Tāpat klātesošie tika informēti par šī brīža sasniegtajiem rezultātiem mērķgrupu novērtēšanā un individuālo atbalsta plānu izstrādē. Vadības grupā izveidojās diskusijas par grupu dzīvokļu izveidi pašvaldībās mērķgrupai ar garīga rakstura traucējumiem – kā nodrošināt viņiem atbilstoši viņu vajadzībām pakalpojumus ārpus valsts socialās aprūpes centriem. Nākamā sanāksme plānota šī gada maijā.
Vadības grupas sanāksmē piedalījās pārstāvji no Rīgas plānošanas reģiona, Limbažu, Tukuma, Jaunpils, Ogres, Ādažu, Babītes, Ķekavas un Kandavas pašvaldību sociālajiem dienestiem, kā arī biedrību “Cerību spārni” un “Resursu centra cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem “Zelda” vadītāji.
DECEMBRIS, 2016
Šodien Rīgas plānošanas reģiona pārstāvji piedalījās Sociālo pakalpojumu aģentūras rīkotajā starpinstitucionālās ekspertu grupas sanāksmē. Tajā kopā ar Sociālo pakalpojumu aģentūras, plānošanas reģionu, Labklājības ministriju pārstāvjiem un bērnu izvērtēšanas ekspertiem tika pārrunāts bērnu izvērtēšanas process un ar deinstitucionalizācijas projektu saistītie aktuālie jautājumi. Piemēram, izvērtēšanas procesa reālais laika patēriņš, informācijas apmaiņa, deinstitucionalizācijas plāna aizpildīšanas kvalitāte, pakalpojumu grozs, u.tml. Sanākmses dalībnieki dalījās savā pieredzē un vienlaikus pārrunāja jautājumus un problēmas, kas aktualizējušās apmācību procesā un izvērtēšanu uzsākot.
Turpinot īstenot deinstitucionalizācijas projektu, šobrīd Rīgas plānošanas reģionā ir izvērtētas 372 no 637 personām ar garīga rakstura traucējumiem. Lai izrunātu vajadzību izvērtēšanas un atbalsta plānu izstrādes gaitu, šī gada 1.decembrī Rīgas plānošanas reģionā notika tikšanās ar reģiona deinstitucionalizācijas projektā iesaistītajiem izvērtētājiem. Speciālisti tikšanās laikā dalījās ar savu pieredzi un pārrunāja darba gaitu.
Kopš jūnija reģionā notiek personu ar garīga rakstura traucējumiem individuālo vajadzību izvērtēšana un atbalsta plānu izstrāde. Savukārt novembrī līdzīga izvērtēšana un plānu izstrāde uzsākta bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un bērniem sociālās aprūpes centros (BSAC).
NOVEMBRIS, 2016
Novembrī iepirkuma rezultātā izvēlētie speciālisti Rīgas plānošanas reģionā uzsākuši bērnu ar funkcionāliem traucējumiem un bērnu, kas atrodas bērnu sociālās aprūpes centros (BSAC), individuālo vajadzību izvērtēšanu un atbalsta plānu izstrādi. Uz doto brīdi reģionā ir pieteikti vairāk nekā 460 bērni ar funkcionāliem traucējumiem un 329 bērni sociālās aprūpes centros.
Labklājības ministrijas īstenotā deinstitucionalizācijas procesa mērķis ir veidot Latvijā jaunu veida aprūpi – daudz ģimeniskāku un fokusētu uz bērnu vajadzībām. Lai tādu radītu, svarīgi ir vispirms noskaidrot katra bērna individuālās vajadzības un tad tās atbilstoši nodrošināt.
Tikai izvērtēšanai pieteiktie un izvērtētie bērni ar invaliditāti nākamajā projekta posmā varēs saņemt no projekta apmaksātus pakalpojumus. Turklāt šie pakalpojumi būs gana plaši – tie paredzēti gan bērniem, gan to vecākiem.
Pie bērniem uz mājām dosies ekspertu komanda, kas iedziļināsies bērnu patiesajās vajadzībās, izmantojot Bulgārijā jau vairākus gadus lietotu vērtēšanas veidu, un izvērtēs nepieciešamību pēc noteiktiem sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem. Jau tagad pirms izvērtēšanas vecāki, kuru bērniem ar invaliditāti izsniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību var pieteikties uz sociālās aprūpes (bērniem līdz 4 gadu vecumam) un “atelpas brīža” pakalpojumiem.
Lietuva deinstitucionalizācijas projektu valstī uzsāka agrāk nekā Latvija, tāpēc Labklājības ministrijas pārstāvji kopā ar plānošanas reģionu projekta pārstāvjiem devās pieredzes apmaiņas braucienā uz kaimiņvalsti, lai iepazītos ar deinstitucionalizācijas procesu kopumā un apmeklētu bērnu SOS ciematus.
Vizītes ietvaros eksperti tikās ar Šauļu pašvaldības pārstāvjiem, lai gūtu ieskatu deinstitucionalizācijas procesā Lietuvā kopumā, kā arī Šauļu pašvaldībā. Tika kopīgi apspriesti Šauļu pašvaldībā īstenotie labās prakses piemēri, kā arī identificētās problēmas un to risinājumi procesa ieviešanas gaitā. Pieredzes apmaiņas ietvaros bija iespēja apmeklēt Dienas centru personām ar garīga rakstura traucējumiem, Sociālās aprūpes centru cilvēkiem ar invaliditāti un ģimeniskai videi pietuvinātas mājas bērniem bez vecāku aprūpes.
Īpaši izveidotas klavieres personām ar garīga rakstura traucējumiem mūzikas spēles apguvei Dienas centrā Šauļos.
Otrajā vizītes dienā speciālisti apmeklēja Bērnu SOS ciematu Viļņā. Organizācijas pārstāvji sniedza ieskatu šī sociālā pakalpojuma attīstībā un ikdienas norisē, informēja par plānotajiem grozījumiem Lietuvas normatīvajos aktos, sadarbību ar Lietuvas Labklājības ministriju, kā arī pasākumiem, kas veicina ārpusģimenes aprūpē esošu bērnu nonākšanu audžuģimenēs vai atgriešanos bioloģiskajās ģimenēs. Kopā ar bērnu SOS ciemata pārstāvi Latvijas delegācijai bija iespēja apmeklēt krīzes un konsultāciju centru un ielūkoties sociālā dienesta darbā ar riska ģimenēm, lai novērstu bērnu nonākšanu ārpusģimenes aprūpē. Latvijas pārstāvji tikās ar Varenas pašvaldības un sociālā dienesta darbiniekiem, kā arī devās vizītē uz Alitas pašvaldības Bērnu sociālās aprūpes centru. Šis bērnu aprūpes centrs pašlaik īsteno pāreju no pakalpojumu sniegšanas institūcijā uz sabiedrībā balstītiem pakalpojumiem un ēkas pielāgošanu jauniešu mājas un krīzes centra vajadzībām.
Dienas centrs personām ar garīga rakstura traucējumiem Šauļos.
SEPTEMBRIS, 2016
Deinstitucionalizācijas projekta ietvaros Rīgas plānošanas reģiona (RPR) Deinstitucionalizācijas projekta vadītāja Annele Tetere viesojās Latvijas radio 1 raidījumā “Kā labāk dzīvot”, Latvijas radio 4 raidījumā “Diena pēc dienas”, LTV7 raidījumā “Dzīve šodien” un Pervij Baltijskij Kanal rīta programmā, lai izstāstītu par projekta aktualitātēm.
Būtiskākais jaunums – 28 Rīgas plānošanas reģiona (RPR) pašvaldībās uzsākts nākamais projekts posms, kurā plānots veikt personu ar garīga rakstura traucējumiem un bērnu ar invaliditāti vajadzību individuālu izvērtēšanu. Šis ir svarīgs posms, jo, balstoties uz tā rezultātiem, pašvaldības lems par konkrētu pakalpojumu nodrošināšanu savā teritorijā, kas būtu tuvāk šo iedzīvotāju dzīvesvietai.
AUGUSTS, 2016
“Sirdsdomas jaunai dzīvei” ir nesen uzsāktā deinstitucionālizācijas projekta Rīgas plānošanas reģionā (RPR) sauklis. Valsts un pašvaldība plāno sadarboties, lai īstenotu dažādas aktivitātes un palīdzētu bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem nodrošināt patstāvīgākus un ērtākus dzīves apstākļus pēc iespējas tuvāk savām mājām.
Šobrīd uzsākts projekta nākamais posms, kurā plānots veikt iedzīvtāju ar garīga rakstura traucējumiem un bērnu ar invaliditāti vajadzību individuālu izvērtēšanu. Speciālistu uzdevums ir noteikt, kādi pakalpojumi pašvaldībā jau ir pieejami un kādus vēl vajadzētu ieviest. Tas ir svarīgi, jo iegūtā informācija ļaus pašvaldībai kopā ar valsti lemt par konkrētu pakalpojumu nodrošināšanu savā teritorijā – vai būs iespējams tos nodrošināt tuvāk šo iedzīvotāju dzīvesvietai vai būs jādodas uz kaimiņu pašvaldību.
Mums ir svarīgi, lai tiktu izvērtētas visu personu šajās abās grupās individuālās vajadzības, jo katrs no tiem ir ļoti atšķirīgs un dažādas ir to vajadzības. Tādēļ, lai neviens netiktu palaists garām, aicinām civēkus ar garīga rakstura traucējumiem, viņu tuviniekus un bērnu ar invaliditāti vecākus pieteikties savas pašvaldības sociālajos dienestos, lai padziļināti izvērtētu individuālās vajadzības.
Personām ar garīga rakstura traucējumiem individuāla vajadzību izvērtēšana jau ir uzsākta, un tā tiks īstenota līdz šī gada beigām. Savukārt bērniem ar invaliditāti individuālo vajadzību izvērtēšanu speciālisti uzsāks tuvāko mēnešu laikā. Diemžēl pēc izvērtēšanas pabeigšanas jaunus pakalpojumus pašvaldībām būs grūti iekļaut šī projekta ietvaros.
Annele Tetere, Rīgas plānošanas reģiona Deinstitucionalizācijas projekta vadītāja: “Cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar invaliditāti ir svarīgi justies labi un pieņemtiem ne tikai savās mājās, bet arī savā ciematā, pilsētā, skolā un sabiedrībā kopumā. Pieteikšanās izvērtēšanai ir solis šī mērķa sasniegšanai, kas paredz šiem iedzīvotājiem un bērniem plašu nepieciešamo pakalpojumu klāsta nodrošināšanu tuvāk mājām. Turklāt, apzinoties, cik daudz rūpju ikdienā ir jāuzņemas par bērniem ar invaliditāti, programma paredz arī viņu vecākiem virkni atbalsta pakalpojumu, piemēram, psihologa un fizioterapeita. Tā būs iespēja arī viņiem atvieglot savu ikdienu un justies labāk.”
Personām ar garīga rakstura traucējumiem plānots noteikt nepieciešamību pēc šādiem pakalpojumiem: aprūpes mājās, dienas aprūpes centra vajadzībām, specializētām darbnīcām, grupu dzīvokļiem, īslaicīgās sociālās aprūpes pakalpojumiem, speciālistu konsultācijām un individuālā atbalsta, atbalsta grupām un grupu nodarbībām.
Savukārt saistībā ar bērniem ar invaliditāti pašvaldībās tiks izvērtēta nepieciešamība noteiktiem rehabilitācijas pakalpojumiem, piemēram, psihologa, logopēda vai rehabiliotologa, kā arī nepieciešamību pēc fizioterapijas, reitterapijas, hidroterapijas u.c. Jau tagad pirms izvērtēšanas vecāki ar bērniem invalīdiem var pieteikties uz sociālās aprūpes (bērniem līdz 4 gadu vecumam) un “atelpas brīža” pakalpjumiem.
Rīgas plānošanas reģions īsteno reģiona pašvaldībās vērienīgo deinstitucionalizācijas projektu, kura mērķis ir palielināt ģimeniskai videi pietuvinātu sociālo pakalpojumu pieejamību bērniem ar funkcionāliem traucējumiem vai ārpus ģimenes aprūpē esošiem bērniem, kā arī sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti vai garīga rakstura traucējumiem. Rīgas plānošanas reģionā projekts tiek īstenots ar nosaukumu “Sirdsdomas jaunai dzīvei”.
Kā pieteikties?
JŪNIJS, 2016
Labklājības ministrija šonedēļ tikās ar Rīgas plānošanas reģiona (RPR) pašvaldībām, Valsts sociālās aprūpes centriem un Bērnu sociālās aprūpes centriem, lai pārrunātu Deinstitucionalizācijas projekta aktualitātes un atbildētu uz jautājumiem.
Labklājības ministrijas valsts sekretāre Ieva Jaunzeme iepazīstināja ar deinstitucionizācijas procesa aktualitātēm ESF projekta ietvaros. Eiropas Savienības struktūrfondu departamenta direktore Sarmīte Uzuliņa informēja par pašvaldību aktuālajām vajadzībām sabiedrībā balstītu pakalpojumu infrastruktūras attīstībai (ERAF ieguldījumiem). Savukārt Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta direktors Imants Lipskis izstāstīja par personu ar garīga rakstura traucējumiem nodarbinātības iespējām. Otrajā daļā tika sniegtas atbildes uz pašvaldību pārstāvju iesūtītajiem jautājumiem.
Labklājības ministrijas prezentācijas un atbildes uz jautājumiem skatīties šeit:
ERAF ieguldījumi pašvaldību pakalpojumu infrastruktūrā deinstitucionalizācijas procesa ietvaros
Deinstitucionalizācijas procesa aktualitātes ESF projektu ietvaros
JŪNIJS, 2016
Rīgas plānošanas reģions (RPR) šī gada 29.jūnijā plkst.10.00 Rīgas domes sēžu zālē (Rātslaukums 1, Rīga) aicina pašvaldības, Valsts sociālās aprūpes centrus un Bērnu sociālās aprūpes centrus uz tikšanos ar Labklājības ministriju, lai pārrunātu Deinstitucionalizācijas projekta aktualitātes.
Tikšanās laikā Labklājības ministrija iepazīstinās ar deinstitucionizācijas procesa aktualitātēm ESF projekta ietvaros, informēs par personu ar garīga rakstura traucējumiem nodarbinātības iespējām, kā arī uzklausīs pašvaldību aktuālās vajadzības sabiedrībā balstītu pakalpojumu infrastruktūras attīstībai (ERAF ieguldījumiem).
Rīgas plānošanas reģions uzsāka īstenot reģiona pašvaldībās vērienīgo deinstitucionalizācijas projektu, kura mērķis ir palielināt ģimeniskai videi pietuvinātu sociālo pakalpojumu pieejamību bērniem ar funkcionāliem traucējumiem vai ārpus ģimenes aprūpē esošiem bērniem, kā arī sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar invaliditāti vai garīga rakstura traucējumiem.
Līdz 2023.gadam pieci plānošanas reģioni Latvijā ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) finanšu atbalstu īsteno Labklājības ministrijas uzsākto deinstitucionalizācijas procesu, attīstot sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus pilngadīgiem cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, ārpus ģimenes aprūpē esošiem bērniem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuri dzīvo ģimenēs.
Projektu Rīgas plānošanas reģionā virza un koordinē Rīgas plānošanas reģions sadarbībā tā teritorijā esošajā pašvaldībām un aprūpes iestādēm. Deinstucionalizācijas ietvaros šogad tiks veikts individuālo vajadzību izvērtējums visiem mērķa grupas bērniem un pieaugušajām personām ar garīga rakstura traucējumiem. Balstoties uz šiem izvērtējumiem katram tiks izstrādāts individuālā atbalsta plāns, tai skaitā patstāvīgas dzīves veicināšanai. Tāpat tiks nodrošinātas apmācības speciālistiem un informatīvi un izglītojoši pasākumi.
MARTS, 2016
Rīgas plānošanas reģions (RPR) uzsācis īstenot reģiona pašvaldībās vērienīgo deinstitucionalizācijas projektu, kura mērķis ir palielināt ģimeniskai videi pietuvinātu sociālo pakalpojumu pieejamību bērniem ar funkcionāliem traucējumiem vai ārpus ģimenes aprūpē esošiem bērniem, kā arī sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu pieejamību dzīvesvietā personām ar garīga rakstura traucējumiem.
Šobrīd Rīgas plānošans reģions koordinē reģiona pašvaldību iesaisti projektā, situācijas izvērtēšanu novados un sadarbības līgumu slēgšanu. Uz doto brīdi projektā jau iesaistījušās 26 reģiona pašvaldības.
”Rīgas plānošanas reģionā šobrīd uzskaitē ir 993 personas ar garīga rakstura traucējumiem, 1337 bērni ar funkcionāliem traucējumiem un 722 ārpus ģimenes aprūpē esoši bērni. Īstenojot šo deinstitucionalizācijas projektu pieaugušie cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem retāk nonāks ilgstošās aprūpes institūcijās un varēs sākt neatkarīgu dzīvi ārpus tām, ārpus ģimenes aprūpē esošiem bērniem būs nodrošināta iespēja augt ģimeniskā vai tai pietuvinātā vidē, savukārt bērniem ar funkcionāliem traucējumiem tiks piedāvāti aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumi pašvaldībās”, informē Annele Tetere, deinstitucionalizācijas projekta vadītāja Rīgas plānošanas reģionā.
Projektā jau iesaistījušās šādas Rīgas plānošanas reģiona pašvaldības – Alojas, Ādažu, Baldones, Garkalnes, Inčukalna, Jaunpils, Kandavas, Krimuldas, Ķeguma, Ķekavas, Lielvārdes, Mālpils, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salacgrīvas, Salaspils, Saulkrastu, Sējas, Stopiņu, Tukuma, Babītes, Carnikavas, Engures, Ogres un Limbažu pašvaldības.
Līdz 2023.gadam pieci plānošanas reģioni Latvijā ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) finanšu atbalstu īstenos Labklājības ministrijas uzsākto deinstitucionalizācijas procesu, attīstot sabiedrībā balstītus sociālos pakalpojumus pilngadīgiem cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, ārpus ģimenes aprūpē esošiem bērniem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kuri dzīvo ģimenēs.
Ar šo nozīmīgo projektu plānots novērst situāciju, ka cilvēkam ir jāpārceļas uz dzīvi sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, jo nav pieejams nepieciešamais atbalsts dzīvesvietā.
Īstenojot personu ar garīga rakstura traucējumiem sagatavošanu dzīvei sabiedrībā un sniedzot sabiedrībā balstītus pakalpojumus, tiks nodrošināt nabadzības un sociālās atstumtības un diskriminācijas riskam pakļauto iedzīvotāju grupu integrācija sabiedrībā un vienlīdzīgu iespēju nodrošināšana.
Sniedzot atbalstu un nepieciešamos pakalpojumus bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un viņu ģimenēm, bērnu vecāki sekmīgāk spēs iesaistīties darba tirgū, un mazināsies ģimeņu sociālās atstumtības risks.
No projekta īstenošanas ieguvējas būs arī pašvaldības, kas iegūs finansējumu kvalitatīvu, uz šīm mērķauditoriju vajadzībām vērstu pakalpojumu uzsākšanai un uzturēšanai, radīs jaunas darba vietas, varēs uzlabot infrastruktūru, kā arī nodrošinās iespējamos apstākļus iedzīvotāju palikšanai novadā.
Projektu Rīgas plānošanas reģionā virza un koordinē Rīgas plānošanas reģions sadarbībā tā teritorijā esošajā pašvaldībām un aprūpes iestādēm. Deinstucionalizācijas ietvaros šogad tiks veikts individuālo vajadzību izvērtējums visiem mērķa grupas bērniem un pieaugušajām personām ar garīga rakstura traucējumiem. Balstoties uz šiem izvērtējumiem katram tiks izstrādāts individuālā atbalsta plāns, tai skaitā patstāvīgas dzīves veicināšanai. Tāpat tiks nodrošinātas apmācības speciālistiem un informative un izglītojoši pasākumi.
