Attīstības padome pārrunā ceļu problemātiku ar “Latvijas Valsts ceļi”

Rīgas plānošanas reģiona Attīstības padomes sēdē notika tikšanās ar VSIA “Latvijas Valsts ceļi”, lai pārrunātu aktuālo situāciju autoceļu jomā, kā arī uzzinātu plānus attiecībā uz ceļu sakārtošanu Rīgas reģionā pārskatāmā periodā.

Sēdē piedalījās Rīgas plānošanas reģiona pašvaldību vadība un Attīstības padomes locekļi, kā arī “Latvijas Valsts ceļi” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis.

Edvards Ratnieks, Rīgas vicemērs un reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs, akcentēja nepieciešamību Rīgas apvedceļu pielāgot ES prasībām ar četrām joslām, kam piekrita arī Mārtiņš Lazdovskis, kas norādīja, ka finansējuma trūkuma dēļ šī projekta īstenošana ir atlikta. Vienlaikus Ķekavas apvedceļš pierāda, ka ir jāturpina apvedceļa pārbūve, lai atslogotu Rīgu no transportlīdzekļiem. Viens no variantiem ir meklēt līdzekļus PPP formātā vai arī īstenot pa nelielām daļām vairāku gadu laikā.

Lazdovskis norādīja, ka Lietuvas budžets ceļiem ir 900 miljoni eiro gadā, bet Latvijai – 305 miljoni eiro, kas ir daudz par maz. No nākamā gada tiks palielināts budžets pašvaldību ceļiem, ko izmanto tranzīts. Vienlaikus tā summa ir 7 miljoni uz visām pašvaldībām, kas nerisina globāli problēmu.  Viņš arī atzīst, ka “Latvijas Valsts ceļi” ir jādzīvo uz pusi no finansējuma, kas būtu nepieciešams. Plānots, ka nākamgad 123 miljoni eiro tiks novirzīti būvniecībai, 109,7 miljoni eiro ceļiem, bet 12 miljoni eiro tiltiem. Vēl plānos ir mazināt melno punktu ietekmi, kas atrodas vairumā Pierīgas pašvaldībās – Ādažu, Olaine un Ķekavas novados. Tie ir finansiāli ietilpīgi darbi, kuru finansējums atrast ar ES līdzfinansējumu.

“Nākamgad esam piesardzīgi optimisms, bet no 2026.gada galvenais būs uzturēšana, jo pieejamais budžets samazināsies. Vietējie ceļi un pagastu centru savienojamība – būs prioritātes nākamajos gados, kas atkal neattieksies uz Pierīgu un Rīgu. Mēs plānojam būvniecību tajos posmos, kas ir paredzēti mūsu stratēģijas,” norāda Lazdovskis.

Edvards Ratnieks uzslavēja “Latvijas Valsts ceļi” par paveikto un norādīja, ka Rīgā un Pierīgā varētu attīstīt ceļu infrastruktūras projektus, izmantojot pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda iemaksas, ko veic reģiona pašvaldības: “Mēs iemaksājam finanšu izlīdzināšanas fondā vairāk nekā būvniecībā plānots. Rīga/Pierīga saražo ¾ Latvijas IKP, bet tai pat laikā mēs nesaņemam līdzvērtīgi atpakaļ no valsts saistībā ar autoceļu uzturēšanu un izbūvēšanu.”

Savukārt Ādažu novada domes priekšsēdētāja Karīna Miķelsone aktualizēja jautājumu par vietējās nozīmes ceļu nodošanu pašvaldībām, ko šobrīd kavē neskaidrais finansējums, kas seko šo ceļu pārņemšanai un uzturēšanai.

Ķekavas novada domes priekšsēdētāja un reģiona Attīstības padomes priekšsēdētāja vietniece Viktorija Baire norādīja, ka diskusijām par ceļu pārņemšanu jāturpinās un jāatrod kompromisu: “Skaidrs, ka pašvaldības ir ieinteresētas pārņemt daļu šo ceļu, it īpaši tos, kurus neizmanto kravas transports. Savukārt par tiem ceļiem, pa kuriem brauc kravas transports, pašvaldības ir piesardzīgas, jo tas nozīmētu lielas uzturēšanas izmaksas.”

Olaines novada domes priekšsēdētājs Andris Bergs savukārt aktualizēja jautājumu par trokšņu sienām valsts ceļu tuvumā. Lazdovskis norādīja, ka šādu sienu būvniecības izmaksas ir pat augstākas nekā ceļa izbūve. Šim jautājumam pievērsies arī Tiesībsarga birojs, bet uzņēmuma pieredze rāda, ka sabiedŗibā šis jautājums tiek vērtēts neviennozīmīgi – daļa vēlas, bet daļa ir protestējusi pret to būvniecību vietās, kur to bijis plānots izvietot.

Attīstības padomes sēde notika Jūrmalas novada domē.

Galerija