Tautieši atgriežas Rīgā un kopā sanāk sirsnīgā pasākumā

Kad  pilsētas parki un ēku fasādes izgaismojas krāšņā Ziemassvētku rotā, pašā Vecrīgas sirdī, Kultūras un tautas mākslas centrā “Mazā ģilde”, 28. novembra vakarā kopā sanāca Rīgas remigrantu ģimenes, kas ar remigrācijas koordinatores atbalstu uz dzīvi Rīgā atgriezušās pēdējā gada laikā.

Pasākumu “Rīga – manas mājas” organizē Rīgas pašvaldība, sadarbībā ar Rīgas plānošanas reģionu un nevalstisko organizāciju “Ar pasaules pieredzi Latvijā”. Rīgas remigrantu satikšanās gada nogalē ir kļuvusi par jauku tradīciju, un šogad pasākums “Rīga – manas mājas” notika jau piekto reizi. Pasākumu vadīja žurnāliste Ineses Vaikule.

“Man tas ir liels un saviļņojošs notikums”, tā atklāšanā saviem remigrantiem sacīja Rīgas plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Daina Šulca, “mēs esam sazinājušies e-pastos un runājuši pa telefonu, bet tagad redzu, satieku un runāju ar Jums klātienē.

2023.gadā uz Rīgu ir atgriezušies 2578 tautieši

Tie ir Centrālās Statistikas pārvaldes dati. 2024. gada datus vēl gaidām. Kā liecina statistika, Rīga ir visiekārojamākā vieta, kur mūsu cilvēki vēlas atgriezties pēc dzīves ārzemēs. Apmēram viena trešā daļa no visiem Latvijas remigrantiem par savu dzīves vietu izvēlas Rīgu.

Centrālās Statistikas pārvaldes dati par remigrantu skaitu Rīgas plānošanas reģionā ir augšupejoši un pieaugoši. No 2018. gada, kad sākās Latvijas reģionu remigrācijas koordinatoru programma, uz Rīgas reģionu ir atgriezušies 16  647 Latvijas valsts piederīgo:

Koordinatorei uzdod visdažādākos jautājumus

Ar Rīgas plānošanas reģiona koordinatori sazinās tie remigranti, kuriem ir nepieciešama kāda informācija, papildus konsultācijas vai padoms pārcelšanās jautājumos.

Daina Šulca par remigrācijas koordinatori Rīgas reģionā strādā jau piekto gadu. “Tautiešu vajadzības ir tik pat dažādas, cik dažāda un neparedzama ir pati dzīve”, stāsta koordinatore, “esmu tās iedalījusi trīs lielās grupās: tradicionālās, kas patiesībā ir obligātas – tas ir tas, kas pārceļoties ir noteikti jāizdara. Dzīvojot ārzemēs ir jānokārto dokumenti, un ieteicams sameklēt mājokli un darbu. Bērniem jāatrod skola un bērnudārzs. Otra grupa ir specifiskās vajadzības – te iekļaujas jautājumi par attālināto darbu, īpašām veselības aprūpes problēmām, nodokļu un kredītu jautājumi, dzīvnieku pārvešana no ārzemēm, izglītības, kas iegūta eksotiskās zemēs, pielīdzināšana Latvijas sistēmai un cits. Trešā grupa ir visretākā, bet emocionāli visspēcīgākā un atmiņā paliekošākā. Šie remigrantu jautājumi saistās ar iztikas līdzekļiem, smagiem pārdzīvojumiem un ģimenes lietām, kad ārzemēs jau ir sākušies tiesvedības procesi.”

Rīgas plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore katru gadu sazinās un sadarbojas ar vairāk nekā 400 remigrantiem, kam nepieciešamas kādas papildus konsultācijas vai informācija. Remigranti un koordinatore viens otram savstarpēji uzticas un viņu saziņu sargā Personas datu aizsardzības likums.

Biežāk uzdotais jautājums – skola un bērnudārzs

Sadarbība ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentu remigrācijas koordinatorei notiek, ja ne katru nedēļu, tad katru mēnesi gan. Ievērojot tautiešu vēlmes un dzīves vietas adreses Rīgā, kopīgi tiek meklētas skolas un bērnudārzi. Jautājuma atrisināšana ne jau vienmēr ir vienkārša. Ja ģimenē aug divi vai trīs bērni, vajadzīgajās klasēs brīva vieta, iespējams, ir tikai vienam bērnam – ko darīt? Vai abiem meklēt citu skolu vai katru bērnu laist savā skolā? Svarīgs ir arī latviešu valodas jautājums un vai iegūtā izglītība atbilst Latvijas prasībām konkrētajā klasē?

Atzinīgs vērtējums par kultūras dzīvi Rīgā

“Vaicājot, kas pirmajos atgriešanās mēnešos ir paticis visvairāk, gandrīz visi Rīgas remigranti ir atbildējuši, – kultūras dzīve”, stāsta Daina Šulca, “ar prieku klausos, kad viņi saka – šomēnes biju jau uz trim izrādēm un koncertu, un vēl kopā ar dēlu aizgājām noskatīties sporta spēli. Tautieši min arī salīdzinoši zemās Rīgas kultūras pasākumu cenas, salīdzinot ar mītnes zemēs pieredzēto.”

Rīgas remigranti atgriežas no visas pasaules un ir labi informēti, kas notiek galvaspilsētā

Šogad pasākumā “Rīga – manas mājas” piedalījās tautieši un viņu ģimenes, kas ar Rīgas plānošanas reģiona koordinatores atbalstu atgriezušies no Austrālijas, ASV, Lielbritānijas, Vācijas, Austrijas, Norvēģijas, Spānijas, Īrijas, Šveices, Dānijas, Ķīnas, Jaunzēlandes  un citām valstīm. Viņi stāstīja savus atgriešanās stāstus gan publiski pie mikrofona, gan sēžot pie galdiņiem un savā starpā daloties pieredzē.

Pārsteidzoši precīzas bija remigrantu zināšanas par Rīgu, kad notika jautājumu viktorīna. Jautājumi bija ļoti dažādi, piemēram, kas ir Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs? Kad notiks nākamās Rīgas domes vēlēšanas? Cik mūsu cilvēki uz dzīvi Rīgā atgriezās no ārzemēm pagājušajā 2023. gadā? Cik iedzīvotāju bija Rīgā 2024. gada sākumā? Kuru gadu pieņemts uzskatīt par Rīgas dzimšanas dienas gadu?

Pasākums noritēja brīvā, nepiespiestā un gaišā noskaņojumā, un, ja kādu atbildi no ārzemēm atbraukušie tautieši uzreiz nezināja, tad viņu viedierīces lieti palīdzēja.

Mūsu tautieši ir gaidīti

Rīgas pašvaldība remigrantiem bija sagādājusi īpašu piedāvājumu pirms pasākuma –  iespēju doties ekskursijā pa Rātsnamu. Pēc tam, saviesīgajā vakara daļā, kas notika “Mazajā ģildē”, sagaidīja ar dāvanām, uzkodām, atspirdzinošiem dzērieniem un kliņģeri. Bērniem blakus telpā bija atvērta radošā darbnīca “Mana Rīga”. Muzicēja dziesminieks un stāstnieks Kārlis Kazāks. Pasākuma vadītāja Inese Vaikule rosināja tautiešus izteikties, runāt un stāstīt. Nopietnas sarunas mijās ar jokiem un asprātībām, un trīs stundas pagāja pilnīgi nemanot.

Remigrācijas teika

Rīgas plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Daina Šulca par godu Rīgas remigrantiem un pasākumam “Rīga – manas mājas” sacerēja remigrācijas teiku, kur tēlus aizņēmās no kādas senas latviešu tautas teikas, un ko pasākumā nolasīja mūsu tautiešiem, kas atgriezušies.

“Pupa, salms un ogle ceļoja pa pasauli līdz izdomāja, ka vienreiz pietiek un ir jāatgriežas Rīgā. Priekšā bija liela upe. Salms nogūlās kā laipa, pupa pārripoja, bet ogle teica – “Es netieku. Tiklīdz es uzkāpšu, salms sadegs. Ko man tagad darīt?” Pupa laimīgi tika līdz Rīgas vārtiem, atbildēja – piezvani remigrācijas koordinatorei! Remigrācijas koordinatore lauzīja galvu, kā lai pašķir ūdeni upē, lai ogle sausām kājām tiek otrā krastā. Un kopīgi ar ogli izdomāja, ka jāsauc palīgā vējš, un vējš, kā pūta tā aizpūta ogli līdz Rīgai, neļaujot tai apdzist.”

Remigrācijas koordinatore sacīja: “Es Jums novēlu nekad neapdzist un nezaudēt cerības pat arī tad, ja jātiek pāri ne tikai upei, bet arī jūrām un okeāniem, ko esat jau izdarījuši!  Paldies Jums, ka zvanījāt, rakstījāt un uzticējāties! Paldies, ka Jūs esat!”

Attēlā: Mūsu tautieši, pasākuma “Rīga – manas mājas dalībnieki”

Fotogalerija no pasākuma “Rīga – manas mājas”

Galerija