Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika Labklājības ministrijas (LM) deinstitucionalizācijas (DI) projekta ietvaros rīkotās kampaņas “Cilvēks, nevis diagnoze” atklāšanas pasākums. Kampaņas mērķis – sabiedrības attieksmes maiņa, izpratnes un atbalsta veicināšana cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem (GRT), bērniem ar funkcionāliem traucējumiem (FT), ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem, kā arī DI norisei kopumā.
Kampaņas atklāšanas pasākuma pirmā daļa bija satikšanās – iepazīšanās un sadarbības spēle dažu desmitu cilvēku lokā, kurā iesaistījās cilvēki ar GRT un bērni ar FT, žurnālisti un sabiedrībās populāras personības, kā arī LM darbinieki. Savukārt otro daļu veidoja kampaņai un DI jautājumiem veltīta preses konference, kurā piedalījās LM augstākā vadība – labklājības ministrs Gatis Eglītis un valsts sekretāra vietniece Līga Āboliņa, kampaņas eksperti – Ieva Leimane-Veldmeijere (Resursu centra cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem „Zelda” vadītāja), Ilze Dreifelde (sertificēta psiholoģe, mākslas terapeite, supervīzore) un Ārija Martukāne (Ģimeņu atbalsta centra koordinatore, Latvijas profesionālo audžuģimeņu biedrības “Terēze” vadītāja).
Kopš 2018. gada ir īstenotas jau divas informatīvās kampaņas ar nosaukumu “Cilvēks, nevis diagnoze”. Šogad tiek īstenota trešā kampaņa, kuras aicinājums ir “Nozīme ir tikai tam, kas mēs esam! Saskati cilvēku, nevis diagnozi!”. Garīga rakstura vai funkcionālie traucējumi ir uztverami līdzīgi kā citas slimības, kas cilvēka dzīvi ietekmē, bet nedefinē to, kas viņš ir. Svarīgi apzināties, caur kādu ‘prizmu’ mēs šos cilvēkus redzam – diagnozes, prasmju un spēju trūkuma vai talantiem un dotībām apveltītas personības. Kā preses konferencē skaidroja kampaņas eksperte Ilze Dreifelde: “Lai mēs to spētu izdarīt, ir svarīgi atpazīt, izprast un vadīt pretrunīgās emocijas, kas neizbēgami un impulsīvi mūsos rodas, nonākot saskarsmē ar cilvēkiem, kas ir atšķirīgi un savās izpausmēs citādi.”
Arī Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Līga Āboliņa runāja par pašu galveno deinstitucionalizācijas procesā – cilvēku: “Līdzās pakalpojumu un infrastruktūras objektu attīstībai ir cilvēks – gan sabiedrībā balstīto pakalpojumu saņēmējs, gan ikviens no mums. Tiklīdz mēs vispārīgi runājam par iekļaujošu sabiedrību un iestājamies par mazāk aizsargāto grupu tiesībām, mēs esam atbalstoši. Taču, tiklīdz uzzinām, ka grupu dzīvoklis cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem tiks izveidots mums tuvumā, kļūstam par kaismīgiem protestētājiem. Un tad ir jautājums par mūsu kā sabiedrības gatavību pieņemt citādību.
Arī kampaņas eksperte Ieva Leimane-Veldmeijere šodien preses konferencē secināja – lai gan sabiedrības attieksme pamazām mainās, tomēr joprojām esam neiecietīgi, un pandēmijas kontekstā šī neiecietība pret citādo tikai pieaug. Eksperte runāja par to, ka pēdējo gadu laikā ir bijuši vairāki sabiedrības attieksmes mērījumi – gan 2016. un 2018. gadā, gan divas reizes dažādu pētījumu ietvaros 2020. gadā. “Kopējais secinājums – sabiedrības attieksme mainās ļoti lēni. Pētījumi arī liecina, ka cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem ir viena no tām sociālajām grupām, kas visbiežāk tiek sociāli atraidīta.” Otrs lielais secinājums, iepazīstoties ar pēdējo trīs gadu laikā veiktajiem sabiedrības attieksmes pētījumiem, pēc ekspertes teiktā – personas ar garīga rakstura traucējumiem tajos minēta kā tā sabiedrības grupa, pret kuru ir visnegatīvākā attieksme.
Savukārt kampaņas eksperte Ārija Martukāne preses konferencē atzina, ka, neraugoties uz to, ka aizvien kā sabiedrība esam smaga padomju mantojuma ietekmē, pozitīvas pārmaiņas attieksmē pret bērniem, kuri palikuši bez savu vecāku gādības, notiek un, cerams, paaudžu nomaiņas rezultātā kļūs vēl straujākas.
Kampaņa, kas aptvers arī Latvijas reģionus un tiks atspoguļota sociālajos tīklos, sniegs sabiedrībai iespēju satikties ar cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, uzzināt daudzus reālus pieredzes stāstus, un, cerams, palīdzēs paskatīties ar citām acīm uz tiem cilvēkiem, kurus liela daļa no mums esam iepriekš izlikušies neredzam. Kā preses konferencē teica Līga Āboliņa, tāds arī ir šīs kampaņas mērķis – turpināt iepazīstināt ar mūsu līdzcilvēkiem, viņu interesēm, sapņiem, iecerēm un dzīves plāniem, jo mēs visi esam viena sabiedrība, visi kopā esam MĒS.
