Pēdējos gados arvien biežāk pilsētplānošanā tiek izmantots jēdziens “15 minūšu pilsēta” – koncepts, kas uzsver cilvēku dzīves kvalitāti, ilgtspēju un lokālu pieejamību. Tā mērķis ir radīt pilsētvidi, kurā iedzīvotāji savas ikdienas vajadzības – darbs, izglītība, iepirkšanās, veselības aprūpe un atpūta – var apmierināt 15 minūšu gājiena vai velobrauciena attālumā no savām mājām.
“15 minūšu pilsētas” idejas autors ir franču pilsētplānotājs un Sorbonnas Universitātes profesors Karlo Moreno (Carlos Moreno). Viņa vīzija ieguva plašu ievērību īpaši pēc COVID-19 pandēmijas sākuma, kad attālināts darbs un lokālisms kļuva par ikdienas normu. Moreno uzskatīja, ka pilsētām ir jāmainās no centralizētām struktūrām uz decentralizētām, lai uzlabotu dzīves kvalitāti un samazinātu atkarību no automašīnām.
Šī pieeja balstās uz sešiem galvenajiem pamatprincipiem:
Parīze, Barselona, Melburna, Portlenda, Kopenhāgena un citi lielpilsētu piemēri liecina, ka šī ideja ir reāli īstenojama. Piemēram, Barselonas “superkvartāli” (superblocks) ierobežo autotransportu un atbrīvo ielas cilvēkiem, savukārt Parīzē mēra Anna Idalgo vadībā tiek pārbūvētas ielas, veidojot skolām draudzīgas zonas un paplašinot zaļās teritorijas.
Lai arī ideja ir pievilcīga, tās ieviešana nav vienkārša. Dažās sabiedrības grupās valda skepticisms, īpaši par ierobežojumiem satiksmē. Turklāt nepieciešamas būtiskas infrastruktūras investīcijas, pilsētu zonējuma maiņa un politiskā griba.
Arī Latvijā ir vērojama interese par 15 minūšu pilsētas principiem. Rīgas teritorijas plānojumā aizvien biežāk tiek uzsvērta mikrorajonu attīstība, zaļās zonas paplašināšana, veloinfrastruktūras pilnveide un sabiedriskā transporta pieejamība. Šī pieeja var kļūt par nozīmīgu rīku arī reģionālo centru attīstībā, veicinot lokālu ekonomiku un mazinot iedzīvotāju pārvietošanos uz galvaspilsētu.
15 minūšu pilsēta nav tikai utopisks sapnis, bet reāli īstenojama stratēģija cilvēkcentrētai, ilgtspējīgai un viedai pilsētvidei. Tā piedāvā risinājumu mūsdienu pilsētu izaicinājumiem – klimata pārmaiņām, satiksmes pārslodzei un dzīves kvalitātes samazinājumam. Ieviešot šo pieeju, pilsētas var kļūt par labāku vietu dzīvei visiem.