15 minūšu pilsēta – nākotnes pilsētplānošanas modelis

Pēdējos gados arvien biežāk pilsētplānošanā tiek izmantots jēdziens “15 minūšu pilsēta” – koncepts, kas uzsver cilvēku dzīves kvalitāti, ilgtspēju un lokālu pieejamību. Tā mērķis ir radīt pilsētvidi, kurā iedzīvotāji savas ikdienas vajadzības – darbs, izglītība, iepirkšanās, veselības aprūpe un atpūta – var apmierināt 15 minūšu gājiena vai velobrauciena attālumā no savām mājām.

Koncepcijas izcelsme

“15 minūšu pilsētas” idejas autors ir franču pilsētplānotājs un Sorbonnas Universitātes profesors Karlo Moreno (Carlos Moreno). Viņa vīzija ieguva plašu ievērību īpaši pēc COVID-19 pandēmijas sākuma, kad attālināts darbs un lokālisms kļuva par ikdienas normu. Moreno uzskatīja, ka pilsētām ir jāmainās no centralizētām struktūrām uz decentralizētām, lai uzlabotu dzīves kvalitāti un samazinātu atkarību no automašīnām.

Kā darbojas 15 minūšu pilsēta

Šī pieeja balstās uz sešiem galvenajiem pamatprincipiem:

1. Dzīvošana – pieejami un dažādi mājokļi dažādām iedzīvotāju grupām.
2. Darbs – iespēja strādāt tuvāk mājām vai attālināti koprades telpās.
3. Iepirkšanās – vietējie veikali, pakalpojumi un tirgi sasniedzami kājām.
4. Izglītība – bērnudārzi, skolas un izglītības iestādes dzīvesvietas tuvumā.
5. Veselība – veselības aprūpes iestādes un aptiekas pieejamas bez nepieciešamības braukt ar auto.
6. Atpūta un kultūra – parki, sporta objekti, kultūras vietas, kafejnīcas tuvējā apkārtnē.

Ieguvumi sabiedrībai

• Samazināts transports: Mazāk vajadzības izmantot automašīnas nozīmē mazāk izmešu, sastrēgumu un troksņa.
• Spēcīgāka kopiena: Vietējie iedzīvotāji vairāk mijiedarbojas, atbalsta vietējos uzņēmumus un veido sociālos sakarus.
• Veselīgāks dzīvesveids: Vairāk kustību – pastaigas, velobraukšana, aktīvs dzīvesveids.
• Lielāka noturība: Neatkarība no centralizētas infrastruktūras padara pilsētas izturīgākas pret krīzēm.

Kur tas tiek ieviests?

Parīze, Barselona, Melburna, Portlenda, Kopenhāgena un citi lielpilsētu piemēri liecina, ka šī ideja ir reāli īstenojama. Piemēram, Barselonas “superkvartāli” (superblocks) ierobežo autotransportu un atbrīvo ielas cilvēkiem, savukārt Parīzē mēra Anna Idalgo vadībā tiek pārbūvētas ielas, veidojot skolām draudzīgas zonas un paplašinot zaļās teritorijas.

Izaicinājumi

Lai arī ideja ir pievilcīga, tās ieviešana nav vienkārša. Dažās sabiedrības grupās valda skepticisms, īpaši par ierobežojumiem satiksmē. Turklāt nepieciešamas būtiskas infrastruktūras investīcijas, pilsētu zonējuma maiņa un politiskā griba.

Latvijas konteksts

Arī Latvijā ir vērojama interese par 15 minūšu pilsētas principiem. Rīgas teritorijas plānojumā aizvien biežāk tiek uzsvērta mikrorajonu attīstība, zaļās zonas paplašināšana, veloinfrastruktūras pilnveide un sabiedriskā transporta pieejamība. Šī pieeja var kļūt par nozīmīgu rīku arī reģionālo centru attīstībā, veicinot lokālu ekonomiku un mazinot iedzīvotāju pārvietošanos uz galvaspilsētu.

15 minūšu pilsēta nav tikai utopisks sapnis, bet reāli īstenojama stratēģija cilvēkcentrētai, ilgtspējīgai un viedai pilsētvidei. Tā piedāvā risinājumu mūsdienu pilsētu izaicinājumiem – klimata pārmaiņām, satiksmes pārslodzei un dzīves kvalitātes samazinājumam. Ieviešot šo pieeju, pilsētas var kļūt par labāku vietu dzīvei visiem.

PROXIMITIES