Otrdiena, 2024. gada 19. marts
Teksta izmērs:

VIDE

Vide ir mūsu dzīves telpa, kurā notiek visas saimnieciskās un kultūras darbības. Neskatoties uz samārā augsto iedzīvotāju, infrastruktūras un saimnieciskās darbības līmeni, reģionā ir saglabājusies vides relatīvi augstā kvalitāte: atklāto – apbūvēto teritoriju labvēlīgā proporcija, relatīvi zemais iedzīvotāju blīvums, relatīvi maz piesārņotais gaiss, ūdens un augsne un dabas teritorijas ar lielu augu un dzīvnieku sugu daudzveidību.

Pēdējā laikā arvien vairāk vides kvalitāte tiek uztverta kā saimnieciskās darbības attīstības priekšnoteikums. Rīgas plānošanas reģions koncentrē ievērojamas vides vērtības, kas ir unikālas ne tikai Latvijā, bet ieņem nozīmīgu vietu Eiropas mērogā. Pludmales, trīs lielo upju – Daugavas, Lielupes un Gaujas – satece, seklie piejūras lagūnezeri, plašie purvu masīvi Rīgas tuvumā un mežu ekosistēmas veido ainavekoloģisko pamatu Rīgas reģiona vidusdaļā un papildina Rīgas attīstības potenciālu.

Ar mērķi aizsargāt unikālo dabas skaistumu, ainavas, neskaitāmās augu un dzīvnieku sugas, minerālūdens un medicīnisko dubļu krātuves, reģionā ir noteiktas īpaši aizsargājamo dabas (ĪADT) teritorijas: dabas rezervāti, nacionālie parki, biosfēras rezervāti, dabas liegumi, dabas parki, aizsargājamo ainavu apvidi, dabas pieminekļi (dižkoki, ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie objekti) un mikroliegumi. Rīgas reģionā ĪADT platība pārsniedz 10% no reģiona kopplatības. Rīgas reģionā atrodas divi nacionālie parki – Gaujas nacionālā parka dienvidrietumu daļa un Ķemeru nacionālais parks, daļa no Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta, daudzi dabas liegumi (Vidzemes akmeņainā jūrmala, Randu pļavas, Lielie Kangari, Babītes ezers, Cenas tīrelis u.c), dabas parki (Salacas ieleja, Beberbeķu, Dolessala, Ogres zilie kalni u.c.), aizsargājamo ainavu apvidus (Ādaži) un daudzi jo daudzi dabas pieminekļi. Pēc Ramsāres konvencijas ratificēšanas Engures ezera un Kaņiera ezera teritorijas ar likumu iekļautas starptautiski nozīmīgo mitrzemju sarakstā. Engures un Babītes ezeri, kas atrodas piekrastes līdzenumos, ir arī dabas rezervāti putniem. Acīgs apmeklētājs pamanīs balto gārni, vairākas ērgļu sugas, dzērves un duci citu skaistu, kā arī retu putnu sugu.Sevišķi mīlēts Latvijā ir stārķis. Dažreiz var laimēties ieraudzīt izvairīgo un reti pamanāmo melno stārķi, taču galvenie reģiona ainavas dalībnieki ir baltie stārķi, kas savas milzīgas ligzdas savijuši jumtu korēs, telefona stabu galos uz ūdenstorņiem un uz citām cilvēku radītām konstrukcijām visā reģionā. Savukārt  Ziemeļvidzemes Biosfēras rezervāta centrā ir Salacas upe, kas ir vissvarīgākā lašu nārstošanas upe Baltijas jūras austrumu krastā.

Rīgas pilsēta ir unikāla ar to, ka tās teritorijā atrodas pieci valsts nozīmes dabas liegumi: Daugavgrīvas, Vecdaugavas, Jaunciema, Krēmeru, Vakarbuļļu, kā arī Piejūras dabas parks. Šajās platībās apdzīvotu vietu tiešā tuvumā ir konstatētas vairāk nekā 25 aizsargājamo augu sugas.

Piekrastes dabas kompleksi, lielo upju, kā arī Salacas lejtece un grīva, piejūras ezeri un mitraines, plaši meži un balto smilšu pludmales 200 km garumā, kā arī lauku un urbāno teritoriju mija, rada bagātu dabas un kultūrainavu mozaīku.

Bez ĪADT, nozīmīga ir visa dabas ainava kopumā, kas veido kultūrainavu – dabiskā un clvēku radītā mijiedarbības rezultātu. Atkarībā no saimnieciskās aktivitātes rakstura un apjoma veidojas mums pierastā lauku vide, ar kuru mēs saistām noteiktu teritoriju vai vietu. Te nozīmīgu vietu ieņem meži, kas veido gandrīz pusi no reģiona teritorijas un uzskatāmi par nacionālu vērtību. Īpaši svarīgi tie ir bijuši Pierīgā, kur tie kalpo kā pilsētas „plaušas” un rekreācijas teritorija.

Svarīga ir mozaīkainavas – kur mijas gan lauksaimniecības gan mežu teritorijas – kvalitātes saglabāšana, kas ir nozīmīga tūrisma un iedzīvotāju atpūtas (rekreācijas) attīstības resurss. Rīgas reģiona zemes dzīļu resursi ir ierobežojami rūpnieciskai izmantošanai, bet to izmantošanai ir augsts pakalpojumu saimniecības sektoru attīstības potenciāls.

Taču vide pastāvīgi atrodas izmaiņu procesā. Straujā teritorijas attīstība rada konfliksituāciju – nepieciešamas teritorijas saimniecisko, dzīvojamo un citu funkciju attīstībai ekonomiski izdevīgās teritorijās – piepilsētā, gar ceļiem, jūras un citu ūdeņu piekrastēs, mežaparku un mežu teritorijās, kas palielina slodzi uz apkātējo vidi, un bieži gala rezultātā konfliktē ar pašu teritorijas attīstības mērķi. Izmainītā, vai pat ļaunāk – degradētā teritorija, zaudē savu ainavisko pievilcību, bioloģisko un ekonomiko vērtību. Šo konfliktu risināšana ir teritorijas plānošanas uzdevums.

Tradicionāli Rīgas plānošanas reģionā Baltijas jūras baseina līmeņa problēmu teritorijas ir Rīgas jūras līcis, Rīga, Jūrmala un Olaine. Šajās teritorijās un vietās vides piesārņojums ir bijis saistīts galvenokārt ar ķīmisko, celulozes ražošanas un citu rūpnieciskās ražošanas koncentrāciju un sliktas kvalitātes ražošanas un attīrīšanas tehnoloģiju izmantošanu.

Tomēr, pēdējos gados ir aktualizējušās jaunas vides problēmas – pieaug transporta ietekme uz vidi, īpaši gaisa kvalitāti un palielinās saražoto atkritumu daudzums, parādījušās problēmas, kas saistās ar strauju bīstamo ķīmisko savienojumu izplatīšanos. Iedzīvotājiem palielinās alerģiska rakstura saslimšanas. Iezīmējas teritoriāli noteikti problēmareāli, to skaitā Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjosla, teritorijas ap Pierīgas ezeriem un upju aizsargjoslas. Pēc Latvijas normatīvo aktu prasībām jāizstrādā trokšņu karte un rīcības plāns. Trūkst operatīvi izmantojamas informācijas par peldūdeņu kvalitāti iekšzemes peldvietās.

Vide ir visa reģiona iedzīvotāju kopēja vērtība, kas prasa ilgtermiņa rīcību un plānošanu.

 

GALVENĀS AIZSARGĀJAMĀS DABAS TERITORIJAS RĪGAS REĢIONĀ

Gaujas nacionālais parks tika izveidots 1973. gadā, un tā platība sastāda 91 000 hektārus zemes. Parka teritorija ir sadalīta 5 funkcionālās zonās, no kurām svarīgākās ir dabas rezervātu un dabas liegumu zonas. Galvenās no tām ir dabas rezervāti un dabas liegumi. Nacionālā parka nozīmīgākā daļa ir Gaujas senleja, kas kopā ar pieteku ielejām veido savdabīgu ainavu. Gaujas un citu mazāku upju un strautu krastos ir Latvijā vislielākie devona iežu atsegumi – smilšakmens kraujas, klintis un alas. Parkā sastopamas gandrīz 900 augu sugas, to apdzīvo 149 putnu sugas un 48 zīdītāju sugas. Nacionālajā parkā atrodas vairāk nekā 500 kultūras un vēstures pieminekļu. Gaujas nacionālā parka dienvidrietumu daļa atrodas Rīgas reģionā, arī gleznainākā Gaujas senlejas daļa un lielais vairums Siguldas kultūras un vēstures bagātību.

Ķemeru nacionālais parks ir dibināts 1997. gadā, lai aizsargātu tā teritorijā atrodošās dabas, kultūras, vēstures un ārstnieciskās vērtības. Apmēram 51% no parka 43 000 hektāru lielās platības sedz meži, 24% sedz purvi un 10% teritorijas atrodas zem ūdens. Unikāls ir ar purva ezeriņiem bagātais Ķemeru lielais tīrelis, kurš veidojies dolomīta pamatiežu un plašo purvu mijiedarbībā . Parkā aug vien ceturtdaļa no visiem Latvijas Sarkanajā grāmatā ierakstītajiem augiem. Tajā mītošie putni, savukārt, pārstāv 73% no visām Latvijas putnu sugām. Daudzām putnu sugām Ķemeru tīrelis ir vienīgā ligzdošanas vieta valstī.

Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts (ZBR) izveidots atbilstoši 1997.g. 11.decembra Saeimas apstiprinātajam likumam “Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu”, piešķirot starptautiskajai aizsargājamo teritoriju klasifikācijai atbilstošu nosaukumu 1990.gadā izveidotajam Ziemeļvidzemes reģionālajam dabas aizsardzības kompleksam (Latvijas PSR Ministru Padomes 1990.gada lēmums Nr. 75 “Par Ziemeļvidzemes reģionālā dabas aizsardzības kompleksa izveidošanu un pasākumiem biosfēras rezervāta organizēšanā”). 1997.gada 15.decembrī ZBR atzīts par starptautiskas nozīmes aizsargājamu dabas teritoriju UNESCO programmas MaB ietvaros. Tā mērķis ir aisargāt bioloģisko daudzveidību un veicināt ekonomisko un sociālo attīstību, kas ir sociokulturāli un ekoloģiski ilgtspējīga. Rezervāta teritorija aptver Salacas upes baseinu, ieskaitot Burtnieka ezeru ar tā pietekām, Baltijas jūras Rīgas līča Ziemeļvidzemes piekrasti 60 km garumā un tai pieguļošo jūras akvatoriju līdz 10 m dziļumam. Rezervāta kopējā platība ir 573 000 hektāri, un tā rietumu daļa atrodas Rīgas reģionā.

Abavas senlejas dabas parks tika izveidots 1999. gadā un tā kopējā teritorija ir 14 933 hektāri. Abavas senleja izveidojās jau ledus laikmetā; šobrīd tā veido brīnišķīgu ainavu. Tajā ir smilšakmens atsegumi, alas, nelieli ūdenskritumi, daudz ozolu, egļu, priežu, bērzu un citu koku, kadiķu krūmāji, un elpu aizraujoša lauku un pļavu mozaīka. Parka aizsardzībā ir 11 ģeoloģiskie pieminekļi, kā arī 30 arheoloģiskie, 11 arhitektūras un 17 mākslas pieminekļi. Parka rietumu daļa atrodas Rīgas reģionā, ieskaitot vēsturisko Kandavas mazpilsētu. Parkā atrodas arī Čužu purvs, kas ir unikāls ar to, ka tajā aug vienīgā Potentilla fructiosa krūmāju plantācija Latvijā.

Engures ezera dabas parks tika nodibināts 1998. gadā, taču norobežota ornitoloģiskā zona tur ir bijusi kopš 1957. gada. Parks ir 18 000 hektārus liels, un aptver Rīgas reģiona lielāko ezeru. Ap ezeru ir meži, purvi un jūras krasts. Parkā mājo 800 dažāda veida augi (ieskaitot 40 aizsargājamos). Parkā kopumā ligzdo 186 dažādas putnu sugas, 44 no kurām ir izmirstošas putnu sugas Eiropā.

Piejūras dabas parks atrodas Rīgas reģionā, starp Kalngali un Lilastes upi. Tas aptver apkaimes pludmales, kāpas un mežus. Rožu kāpu biežāk sauc par botānisko dārzu, jo uz tās augošās sarkanīgās mežrozītes var izstiepties līdz pat 2,5 metru augstumam. Dabas parka augstākais punkts ir Labošanās augstiene, ko jūrasbraucēji izmanto navigācijai. Parkā ir arī citas augstas vietas – Brēdes pakalns (29 metri), Slēpotāju kalns, Ieputinātās priežu kāpas, u.c.

NODERĪGAS SAITES

Baltijas Vides Forums (BEF)
Bērnu Vides skola (BVS)
Globālais Vides Aizsardzības fonds (GEF)
Kas ir upe?
Koalīcija par tīru Baltiju (CCB)
IUCN-pasaules dabas aizsardzības savienība
Latvijas dabas muzejs 
Latvijas Dabas fonds (LDF)
Latvijas daba
Latvijas Republikas Vides ministrija
Latvijas Vides Aizsardzības fonda administrācija (LVAFA)
Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra (LVĢMA)
Latvijas vides gidi
Putni Latvijā
Pasaules Dabas fonda Latvijas nodaļa (PDF)
Vides izglītotāju asociācija (VIA)
Vides filmu studija (VFS)

© Rīgas plānošanas reģions. 2022 / Izstrādātājs
Paziņojums par sīkdatņu izmantošanu
Mūsu portālā tiek izmantotas sīkdatnes. Lietojot portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzini vairāk!