Saturday, 2018. gada 17. novembris
Teksta izmērs:

Rīgas plānošanas reģions: Jādomā par plānošanas reģionu funkciju papalašināšanu, piešķirot tām funkciju analizēt enerģētikas politku reģionalājā līmenī

30 Okt, 2018

Plānošanas reģioniem ir nepieciešams deleģēt funkciju pastāvīgi analizēt enerģētikas politiku reģionālajā līmenī, jo šobrīd pēc to iniciatīvas plānošanas dokumentos tiek izstrādāta enerģētikas politika kopumā, bet netiek uzraudzīts un analizēts pašvaldību darbs jau pasākumu līmenī. Savukārt tas būtu svarīgi, lai virzītu vienotu politiku valsts un reģiona līmenī. To atzina Rūdolfs Cimdiņš, Rīgas plānošanas reģiona Telpiskās plānošanas nodaļas vadītājs.

Rīgas plānošanas reģions (RPR) šodien rīkoja plānošanas reģionu un ministriju apaļā galda diskusiju par daudzlīmeņu sadarbību enerģētikas un klimata politikas plānu izstrādē plānošanas reģionu kontekstā.

Rīgas plānošanas reģiona un “C-TRACK-50” projekta vadītāja Aija Zučika norādīja, ka par plānu izstrādi interesi ir izrādīja vairāk pašvaldību, nekā noteikts izstrādāt. Aktuāls jautājums ir par to, ka šie ilgtermiņa energoefektivitātes plāni tiks izstrādāti, tiks paredzētas dažādi pasākumi, bet kā palīdzēt ar šo projektu finansējuma piesaisti?

Ekonomikas ministrijas Ilgtspējīgas enerģētikas politikas departamenta vecākā eksperte Andžela Pētersone informēja par Enerģētikas un klimata plāna 2021. – 2030. gadam izstrādes gaitu un mērķiem enerģētikas efektivitātes sasniegšanā – par 0,8% samazināt enerģijas gadā no kopējā valsts enerģijas patēriņa. Viens no lielākajiem izaicinājumiem, kas būtu jāsasniedz, ir tieši transports un SEG emisiju samazināšana, jo transportā pēdējos gados to īpatsvars būtiski pieaudzis, jo palielinājies privāto transportlīdzekļu skaits un transportlīdzekļu nolietojums.

Zemgales plānošanas reģiona pārstāvis Raitis Madžulis atzina, ka ar plānošanas reģiona atbalstu pašvaldībām plānots uztaisīt 16 energoefektivitātes plānus, bet Saeimā iekļuvušās jaunās partijas runā par administratīvi teritoriālo reformu, kas savukārt nozīmē problēmas plānošanā – tagad nav zināms, kā notiks šī reforma, cik daudz un kurām pašvaldībām būs jāapvienojas, u.tml.

Kurzemes plānošanas reģiona pārstāve Indra Murziņa norāda, viņu plānošanas reģionā interesi par enerģētikas plānu izstrādi ir izrādījušas vien 4 pašvaldības. Pašvaldības ir inertas. Daļai pašvaldību nav speciālistu, kuru tiešais uzdevums būtu darboties ar plānošanu un enerģētiku. Tas arī kavē iesaisti un pašu iniciatīvu, kaut ko mainīt.

Šī tikšanās notika “Apvārsnis 2020” programmas projekta “Nodrošināt neitrālu oglekļa emisiju reģionos līdz 2050. gadam” (“C -TRACK-50”) ietvaros. Projekta mērķis ir mobilizēt un atbalstīt valsts pārvaldes iestādes, pārskatot un izstrādājot enerģētikas politikas prioritātes oglekļa mazietilpīgai attīstībai līdz 2050. gadam, kā arī sekmēt starpnozaru sadarbību un iedrošināt pašvaldības rast finansējumu, izstrādāt un īstenot enerģijas un klimata plānus ar mērķi sasniegt neitrālas oglekļa emisijas līdz 2050. gadam. Projekta vadošais partneris ir Atēnu Nacionālā tehniskā universitāte un projektā ir apvienoti partneri no 11 Eiropas Savienības valstīm. Tā īstenošanas periods ir līdz 2021. gada 28. februārim.

© Rīgas plānošanas reģions. 2018 / Izstrādātājs GRANDEM
Paziņojums par sīkdatņu izmantošanu
Mūsu portālā tiek izmantotas sīkdatnes. Lietojot portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzini vairāk!