Noslēgusies Rīga plānošanas reģiona deinstitucionalizācijas plāna 2017.-2020. gadam pirmās redakcijas publiskā apspriešana. Ikvienam bija iespēja paust savus ierosinājumus elektroniski līdz šī gada 18. aprīlim vai arī piedalīties publiskajās apspriedēs Limbažos, Ķekavā, Tukumā un Siguldā. Plānu izstrādāja Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija “SUSTENTO”.
Paldies visiem, kas piedalījās plāna apspriešanā un sniedza savus ierosinājumus! Plāna izstrādātāji to pilnveidos un tālāk nodos saskaņošanai ar projektā iesaistītajām pašvaldībām.
Gunta Anča, “Sustento”
Gunta Anča, Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas “SUSTENTO” valdes priekšsēdētāja, publiskajā apspriedē Tukumā atzina, ka Latvijā ir divas nometnes – viena, kas atbalsta, ka, piemēram, cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem dzīvo starp mums, bet otra – kāpēc kaut ko mainīt. Kopā ar nozares ekspertiem mums ir izdevies izstrādāt labu plānu. Jāmin, ka Rīgas plānošanas reģions ir vienīgais no pieciem reģioniem, kur plāna izstrāde tika uzticēta nevalstiskajam sektoram.
Apspriede Tukuma bibliotēkā
Kaspars Jasinkevičš, viens no izstrādātā plāna ekspertiem, norādīja, ka viņš ikdienā vada sešus bērnunamus un krīzes centru ikdienā. Šis plāns ir tikai viena no deinstitucionalizācijas procesa daļām. Tas nosaka pakalpojumu klāstu, kas jāpiešķir tiem mērķgrupu cilvēkiem, kas tika izvērtēti. Šis plāns liek mums noticēt, ka deinstitucionalizācija nav iedoma, bet gan reāls plāns.
Māris Grāvis, “Sustento” un “Rūpju bērns”
Savukārt Māris Grāvis, viens no izstrādātā plāna ekspertiem un ikdienā biedrības “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns” valdes priekšsēdētājs, uzsver, ka deinstitucionalizācijā svarīga ir pakalpojumu pieejamība: “Šie pakalpojumi ir nepieciešami šodien, bet mēs savā izvērtējumā esam konstatējuši, ka nepieciešamie pakalpojumi var tikt sniegti ar divu gadu nobīdi. Tad tas ir nepieejams pakalpojums, jo rehabilitācija ir nepieciešama. Veidot plānu nebija viegli, jo bija jāmeklē kompromisi starp 29 pašvaldību vajadzībām, to iespējām un arī ERAF piešķirtajiem līdzekļiem.”
Ina Balgalve, Tukuma novada pašvaldības aģentūras “Tukuma novada sociālais dienests” direktore, norādīja, ka tai kā pašvaldībai ir jābūt proaktīvai. Ja ģimenes, kurās aug bērns ar funkcionāliem traucējumiem, saņems pakalpojumus, jo ātrāk tas atgriezīsies darba tirgū. Tas ir zelta vērts ieguldījums – ļaut, lai viņš ir starp mums un var dzīvot pilnvērtīgi.”
Apspriede Tukumā, priekšplānā Ina Baltgalve, Tukuma novada sociālā dienesta vadītāja
Fizioterapeite Kristīne atzina, ka bērnam ar invaliditāti saņemt 40 stundas pie fizioterapeita ir zelta vērta. “Tukuma Neatkarīgās ziņas” žurnāliste Agita Puķīte pauda bažas par to, ka šie rehabilitācijas pakalpojumi ir pieejamai vien daļai bērnu – kuri tikuši projekta pirmajā posmā izvērtēti.
Annele Tetere, Rīgas plānošanas reģions
Annele Tetere, Rīgas plānošanas reģiona Deinstitucionalizācijas projekta vadītāja, norādīja, ka šis ir tikai viens no atbalsta instrumentiem pašvaldībām – papildus tam, ko tās līdz šim dara mērķgrupu labā. Būtībā infrastruktūras izveide pašvaldībās ir pirmais solis, lai būtu reģionos attīstīti šie pakalpojumi un varētu tos sniegt.”
Apspriede Ķekavā
Limbažu novada domes priekšsēdētājs Didzis Zemmers pauda savu nostāju, ka vajadzētu pilnveidot ģimeniskai videi pietuvinātus pakalpojumus – novads ir nolēmis attīstīt specializētās audžuģimenes un veicināt adopciju. Lai to veicinātu, būtu svarīgi nodrošināt piemērotus apstākļus, piemēram, mājokļa remonts. Diemžēl šī brīža MK noteikumi neparedz novirzīt finanšu līdzekļus, piemēram, šādu mājokļu izveidei. Turklāt ierobežojošais faktors infrastruktūras izveidei ir 10 bērni kā minimālais skaits.
Jurijs, dzīvo grupu dzīvoklī
Plāna sabiedriskajās apspriedēs kafijas galdu ar garšīgiem pīrādziņiem un maizītēm nodrošināja nevalstiskās organizācijas personām ar garīga rakstura traucējumiem “Rūpju bērns” jaunieši. Viens no tiem – Jurijs – dalījās ar klātesošajiem ar savu pieredzi. Viņš šobrīd dzīvo grupu dzīvoklī Rīgā un ir ļoti apmierināts. Viņš dodas uz dienas centru, kur ir dažādas aktivitātes – grozu pīšana, šūšana, aušana un citas bodarbības. Viņš dodas arī uz “visādiem” semināriem, kas ļauj viņam sevi pilnveidot. Viņam ir bijusi arī pretēja pieredze – pāris dienas viņš padzīvojis pansionātā. Viņam bija stāstīts, ka tur būs jautri, dzīvos kopā ar jauniešiem, būs sporta un deju nodarbības. Bet patiesībā viņš dzīvojis starp večukiem ar “skumju skatienu”, izpalika arī solītā nodarbinātība – dejas, sports, datora un citas nodarbības.
Irita Neripa, SIA “Rekreācijas centrs “Vīķi” valdes locekle, diskusiju Limbažos nobeidza ar stāstu, ka jaunieši viņas vadītajā aprūpes iestādē personām ar garīga rakstura traucējumiem liek lielas cerības uz deinstitucionalizācijas projektu un cer uz solīto iespēju – dzīvot pilnvērtīgu dzīvi ārpus institūcijas.
Ārija Martukāne, profesionālo audžuģimeņu apvienība “Terēze”
Jolanta Jansone no Ķekavas novada domes, ieteica, ka plānā būtu nepieciešams iekļaut arī visus riskus, kas izriet no tā īstenošanas. Viens no tiem – ka tie, kas netika izvērtēti un kuriem šī projekta ietvaros netiks sniegti pakalpojumi, vēlēsies tos saņemt no pašvaldības brīdī, kad redzēs, ka tos saņem citi. /Jāmin, ka projekta sākumā ikviens varēja pieteikties individuālo vajadzību izvērtēšanai. Šis plāns ar pakalpojumu nodrošinājumu tiek izstrādāts, balstoties uz viņu individuālajām vajadzībām./
Rakstu vēlamies nobeigt ar Māra Grāvja, “Rūpju bērns” vadītāja, teikto Ķekavā, ka viņa vadītā nevalstiskā organizācija darbojas kopš 1993. gada, un tā droši var teikt, ka šis ir viens no milzīgākajiem soļiem, ko valsts spērusi šajā laika periodā šo mērķgrupu personu labā.
Izstrādātais plāns ir attīstības plānošanas dokuments, kura mērķis ir radīt priekšnosacījumus noteiktām cilvēku grupām – bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, bērniem ārpus ģimenes aprūpē un pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem – saņemt nepieciešamos pakalpojumus, paplašinot to iespējas iekļaujošai dzīvei sabiedrībā. Tā galvenais uzdevums ir plānot sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu attīstību un izvietojumu Rīgas plānošanas reģiona pašvaldībās, lai nodrošinātu mērķa grupas personām nepieciešamos atbalsta, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai un novērstu nonākšanu institūcijās.
Plāna pirmo redakciju var aplūkot: http://rpr.gov.lv/publiskai-apspriesanai-tiek-nodota-rigas-planosanas-regiona-deinstitucionalizacijas-plana-2017-2020-gadam-pirma-redakcija/
