Otrdiena, 2018. gada 17. jūlijs
Teksta izmērs:

Grundulis vai gliemeņu audzēšana?

11 Apr, 2018

Rīgas plānošanas reģions un Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar Latvijas Hidroekoloģijas institūtu šī gada 10. aprīlī Eiropas Savienības mājā rīkoja reģionālu pasākumu “Jūras un piekrastes resursi izaugsmei Latvijā”.

Pasākuma mērķis bija apzināt esošo situāciju par jūras resursu izmantošanu Latvijā un veicināt sabiedrības diskusiju par Baltijas jūru un piekrasti kā resursiem bagātu tautsaimniecības izaugsmei.

Kurš kuru – apaļais jūrasgrundulis vai jūras gliemenes? Jāmin, ka apaļais jūrasgrundulis kļuva par pasākuma apspriestāko personāžu un nosacīti simbolu mūsu piekrastes ūdeņu ekoloģiskajām izmaiņām.

Pasākuma pirmajā daļā tika aplūkotas politikas iniciatīvas saistībā ar jūras un piekrastes resursu izmantošanu. Tajā piedalīsies Renāte Bula, Ārlietu ministrijas Trešā sekretāre, Eiropas departamenta Baltijas valstu, Ziemeļvalstu un reģionālās sadarbības nodaļa, Inga Hoņavko, Dabas aizsardzības pārvaldes projektu vadītāja, un Jānis Lagūns, Zivsaimniecības departamenta Zivsaimniecības stratēģijas nodaļas vadītājs.

Otrajā daļā eksperti dalīsies ar līdzšinējo pieredzi saistībā ar jūras un piekrastes resursu izmantošanu Latvijā.  Jānis Megnis, Latvijas mazo ostu asociācijas priekšsēdētājs, pastāstīja par mazo ostu ietekmi uz piekrastes reģionu ekonomisko aktivitāti. Ar Salacgrīvas pieredzi atjaunojamo energoresursu izmantošanā un viļņu enerģijas pārveidotāju nākotni dalījās Jānis Auziņš no Salacgrīvas novada domes.

Visvairāk piemēru pasākumā bija par gliemeņu fermām. Dr. biol. Ingrīda Puriņa no Latvijas Hidoekoloģijas institūta iepazīstināja ar eksperimentālās gliemeņu fermas izveidi. Gliemenes ir ļoti vērtīgs proteīna avots – 12 g uz 100 g produkta, tajās ir Omega -3 taukskābes. Tās ir svarīgas jūras ekosistēmai, jo viena gliemene var izfiltrēt aptuveni 30 ml ūdens minūtē. Viņa norāda, ka līdzšinējie novērojumi liecina, ka viļņu spēks Ventspils piekrastē ir ļoti augsts un līdz ar to veido lavēlīgus apstākļus gliemeņu audzēšanai. Pie mums novākto gleimeņu izmērs būs stipri mazāks nekā dienvidBaltijas jūrā. Projekta ietvaros no šīs eksperimentālās fermas rudenī plānots novākt tonnu gliemeņu. Šī ir eksperimentāla ferma, tāpēc tos nevarēs izmantot komerciālos nolūkos, bet zinātnieku aplēses – fermas potenciāls būtu novākt desmit reižu vairāk.

Šo sesiju noslēdza BIOR Zivju resursu pētniecības departamenta vadītāja Didža Ustupa prezentācija par Baltijas jūras zivju resursu pieejamību. Viņš iezīmēja ekosistēmas izmaiņas lomu uz piekrastes resursu izmantošanu. Ja pirms vairākiem gadiem neviens pie mums īsti neko nezināja par apaļo jūrasgrunduli, tad tagad tagad tā ir otra zvejotākā suga aiz reņģēm (2017. gadā tās nozveja veidoja 808 tonnas, bet 2006. gadā – tā bija 6,3 kg). Interesanti, ka šai sugai patīk tieši mūsu piekrastes ūdeņi – tā ir daudz mazāk sastopama pie mūsu kaimiņiem. Bet vispār tās dzimtā puse ir Bulgārija. Jaunā suga ir jauna iespēja zvejniekiem, bet vienlaikus arī drauds mūsu piekrastes ūdens ekoloģijai, jo viņu iecienītākā barība ir Ziemeļu ēdamgliemene.

Savukārt trešā daļa tika veltīta Rīgas un Kurzemes plānošanas reģionu projektu iniciatīvām par Latvijā uzsāktiem projektiem, kas veicina jūras piekrastes attīstību.

Sesiju atklāja Edgars Rantiņš, Rīgas plānošanas reģiona administrācijas vadītājs, kas iepazīstināja klātesošos ar projekta “Smart Blue Regions” izaicinājumiem par viedo piejūras reģionu veidošanu Latvijā jeb kā gudri izmantot piekrastes resursus mūsu ekonomikas izaugsmei Baltijas jūras reģionā. Viņš uzsvēra, ka svarīgi katrai pašvaldībai piemeklēt savu “viedo” specializāciju.

Zaiga Ozoliņa, Baltic Blue Growth projekta vadītāja un Kurzemes plānošanas reģiona pārstāve, dalījās pieredzē par pilotprojektu gliemeņu audzēšanā. Šis ir nozīm’īgs resurss, kura apjomi gadu no gada pieaug, attīstoties gliemeņu fermām un metodikām to audzēšanā. Tās var izmantot gan uzturā, gan arī dzīvnieku barībā, kosmētikā, biogāzes ražošanā, biotehnoloģijās, mēslojumā un citos pārstrādes veidos. Turklāt gliemeņu fermas palīdz attīrīt ūdeņus, jo gliemenes darbojas kā ūdens filtrs. Audzēšanas laiks – līdz 18 mēnešiem. Iesgūstamais rezultāts – 2 kg gliemeņu uz metru.

Savukārt Dr. oec. Līga Brūniņa, biedrības “Baltijas krasti” valdes priekšsēdētāja, pastāstīja par projektu piekrastes aļģu pētīšanā tieši no ekosistēmas saglabāšanas rakursa. Tas ir arī svarīgi, jo aļģu daudzums mūsu piekrastē samazinās. Bet mūsu jūras aļgei ir potenciāls atjaunojamās enerģijas ražošanā, farmācijā, pārtikā (aizstājējs želantīnam) un parfimērijā, kā arī tā ierastā izmantošana ir mēslojums. Vienlaikus gan jāmin, ka aļģu sanesuma vietas piekrastē ir nozīmīgas putnu populācijai -avots barībai un slēptuve. Aļģes palīdz samazināt arī jūras eitrofikāciju. Projekts būs unikāls, jo 22 apsekojamo teritoriju izpētē tiks piesaistīti dažādu jomu speciālisti – biologi, ornitologs, entomologs.

Pasākumu noslēdza eksperti no Dānijas, Vācijas un Zviedrijas ar aizraujošu stāstījumu par saviem īstenotajiem starptautiskajiem projektiem: Dr. Peter Krost, uzņēmums “oceanBASIS GmbH”, Susanna Minnhagen, projekts “Baltic Blue Growth”, un Per Dolmer, Orbicon A/S (Dānija).

Pasākums tika rīkots INTERREG Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas līdzfinansētu projektu ietvaros – “Baltic Blue Growth” (“Baltijas jūras izaugsme – liela mēroga gliemeņu audzēšanas attīstība Baltijas jūrā”) un “Smart Blue Regions” (“Viedie piejūras reģioni: viedā specializācija, jūras un piekrastes resursi ekonomikas izaugsmei Baltijas jūras reģionā”).

© Rīgas plānošanas reģions. 2018 / Izstrādātājs GRANDEM
Paziņojums par sīkdatņu izmantošanu
Mūsu portālā tiek izmantotas sīkdatnes. Lietojot portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzini vairāk!