Saturday, 2018. gada 22. septembris
Teksta izmērs:

Desmit Rīgas plānošanas reģiona pašvaldībām tiks izstrādāti ilgtspējas enerģētikas un klimata plāni nākamajiem 10 gadiem

27 Aug, 2018

Ar Rīgas plānošanas reģiona (RPR) atbalstu desmit reģiona pašvaldībām tiks izstrādāti ilgtspējīgas enerģētikas un klimata politikas rīcības plāni 2030. gadam ar mērķi samazināt enerģijas patēriņu un samazināt klimata pārmaiņās. Šī būs daļa no plānotajiem 115 plāniem, ko 11 valstīs izstrādās finanšu instrumenta “Apvārsnis 2020” projekta “Nodrošināt neitrālu oglekļa emisiju reģionos līdz 2050. gadam” (“C -TRACK-50”) ietvaros.

Par to rīkotajā pirmajā apaļā galda diskusijā “Daudzlīmeņu sadarbība emerģētikas un klimata politikas plānu izstrādē” informēja Rīgas plānošanas reģiona un “C-TRACK-50” projekta vadītāja Aija Zučika. Diskusija tika veltīta sadarbības iespēju veicināšanai, nacionālā un reģionālā līmenī izstrādājot politikas plānošanas dokumentus.

Marika Rošā, Rīgas plānošanas reģiona eksperte: “Deviņas no šīm desmit pašvaldībām ir savulaik parakstījušas pilsētu mēru paktu, un daudzas no tām jau šobrīd ir izvirzījušas mērķi par vismaz 40% samazināt CO2 un arī citu siltumnīcefekta gāzu emisijas līdz 2020. gadam. Pašvaldības jau šobrīd aktīvi darbojas, lai atbalstītu savā teritorijā atbildīgas un ilgtspējīgas enerģētikas politikas veidošanu. Šī plāna izstrāde būs vēl viens solis, lai kopīgiem spēkiem saprastu rīcības, kas sniegtu atbalstu ambiciozo mērķu sasniegšanā.”

Raimonds Kašs, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Klimata finanšu un tehnoloģiju nodaļas vadītājs, diskusijā informēja, ka klimats un enerģētika ir svarīgs aspekts nākamā Eiropas Savienības daudzgadu budžeta kontekstā: “Nākotnē tikai pieaugs vides un klimata loma Eiropas Savienības finansētos projektos. Jau šobrīd izskan, ka atbalsta programmās līdz 25% no izdevumiem, kas tiks veikti īstenotajiem projektiem, būs jābūt saistītiem ar klimatu – tas nenozīmē, ka tikai tiešā veidā, bet gan arī pastarpināti ar klimata komponente būs jāņem vērā arī atbalsta pasākumos iem, kas dažādās jomās, piemēram, lauksaimniecībai, rūpniecībai, pārtikas audzēšanai, transportam u.tml. Mēs jau šobrīd valstī virzāmies uz to, lai jaunu publisku ēku būvniecībā un atjaunošanā energoefektivitātes rādītājiem ir jāatbilstu “gandrīz nulles enerģijas” patēriņa prasībām.”

VARAM pārstāvis arī norādīja, ka Latvijai pamazām izdodas pakāpeniski virzīties uz ogļekļa mazietilpīgu attīstību, kas nozīmē, ka vienlaikus ar ekonomikas attīstību samazinās siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas: “Uz kopējā Eiropas Savienības valstu fona Latvija izskatās labi – Latvijai kopš 1990. gada ir izdevies samazināt SEG emisijas par vairāk nekā 57 %. Tomēr nākotnē svarīgi ir kāpināt īstenoto pasākumu un projektu kvalitāti un apjomus – piemēram, vērtējot no potenciālo interesentu aktivitātes Eiropas Savienības līdzfinansējuma saņemšanai projektu īstenošanai klimata jomā aspekta, ir skaidri redzams, ka iespēju ir vairāk, nekā Latvijā tās izmantojam. Mums būtu jādomā gan par lielāku aktivitāti finansējuma saņemšanai projektu konkursos starptautiskā līmenī, gan arī par projektu iesniegumu kvalitātes uzlabošanos, tādējādi nodrošinot labākus projektu īstenošanas rezultātus.”

Helēna Rimša, Ekonomikas minsitrijas Ilgtspējīgas enerģētikas politikas departamenta vecākā eksperte, norādīja, ka šobrīd notiek darbs pie Enerģētikas un klimata plāna 2021. – 2030. gadam izstrādes, kas tiek izstrādāts balstoties uz regulu par enerģētikas savienības pārvaldību. Šis plāns balstīsies uz piecām dimensijām – dekarbonizāciju, energoefektivitāti, enerģētisko drošību, iekšējās enerģijas tirgu un pētniecību & inovācijām. Pašvaldības lielākā vai mazākā mērā tiek skartas visās dimensijās. Piemēram, uz centralizēto siltumapgādi attiecas dekarbonizācijas un energoefektivitātes dimensijas, bet arī iekšējā enerģijas tirgus dimensija, kur tiek skatīti jautājumi par elektrības un gāzes tirgu un enerģētikas nabadzību un enerģijas pieejamību. Plāna mērķis ir veicināt Latvijas ekonomikas tālāko attīstību, tās konkurētspēju reģionā un pasaulē, kā arī sabiedrības labklājību, un līdz 2030.gadam nodrošinot Latvijas iekšzemes kopprodukta atsaisti no SEG emisiju apjoma.

Šī bija pirmā no trim apaļā galda diskusijām, kas tiek īstenotas “Apvārsnis 2020” programmas projekta “Nodrošināt neitrālu oglekļa emisiju reģionos līdz 2050. gadam” (“C -TRACK-50”) ietvaros. Projekta mērķis ir mobilizēt un atbalstīt valsts pārvaldes iestādes, pārskatot un izstrādājot enerģētikas politikas prioritātes oglekļa mazietilpīgai attīstībai līdz 2050. gadam, kā arī sekmēt starpnozaru sadarbību un iedrošināt pašvaldības rast finansējumu, izstrādāt un īstenot enerģijas un klimata plānus ar mērķi sasniegt neitrālas oglekļa emisijas līdz 2050. gadam. Projekta vadošais partneris ir Atēnu Nacionālā tehniskā universitāte un projektā ir apvienoti partneri no 11 Eiropas Savienības valstīm. Tā īstenošanas periods ir līdz 2021. gada 28. februārim.

© Rīgas plānošanas reģions. 2018 / Izstrādātājs GRANDEM
Paziņojums par sīkdatņu izmantošanu
Mūsu portālā tiek izmantotas sīkdatnes. Lietojot portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzini vairāk!