Otrdiena, 2018. gada 17. jūlijs
Teksta izmērs:

Baltijas jūras reģionā ir vēl plašas neizmantotas iespējas attīstīt jaunus tūrisma produktus

19 Jūn, 2018

Smart Blue Regions projekta ietvaros šodien Jūrmalā tikās projekta partneri un interesenti uz starpvalstu semināru “Piekrastes un jūras tūrisms – sadarbības potenciāls Baltijas jūras reģionā”. Tā mērķis bija  apmainīties ar idejām un identificēt starpvalstu sadarbības iespējas Baltijas jūras reģionā jūras un piekrastes tūrisma jomā, pamatojoties uz kopīgām tūrisma produktu grupām un partneru reģionu tūrisma potenciāla priekšrocībām, kuras varētu attīstīt un īstenot arī fondu plānošanas periodā pēc 2020.gada.

Ņemot vērā, ka norises vieta bija Jūrmalā, tad Ekonomikas ministrijas Gatis Silovs Nozaru politikas departamenta direktors semināra ievadā norādīja uz Jūrmalas priekšrocību, kas ir tās vēsturiskais mantojums. Tai ir neskarta piekraste un tās koku pārbagātība ir viens no iemesliem, kāpēc šeit pirms simts un vairāk gadiem sāka būvēt sanatorijas un ar tām Jūrmala kļuva atpazīstama ne tikai Latvijā, bet ārpus tās. Šobrīd tā ir lielākā kūrortpilsēta Latvijā, kas veiksmīgi izmanto dabas resursus tūrisma produktu radīšanā.”

Savukārt tikšanās rīkotāja – Rīgas plānošanas reģiona un projekta “Smart Blue Regions” pārstāve Latvijā Inga Brieze informēja par projekta gaitu un uzsvēra nepieciešamību projeka īstenošanā sekmīgi sadarboties visiem partneriem, jo tā ir iespēja ielikt spēcīgus pamatus jaunu biznesa ideju attīstīšanā tūrisma jomā nākotnē.

Latvijas Veselības tūrisma asociācijas vadītāja Gunta Ušpele dalījās ar pieredzi veselības tūrisma jomā Latvijā. Latvijas viena no priekšrocība ir veselības pakalpojumu kvalitāte un cena, kas kopumā veicina Latvijas konkurētspēju ar citiem reģioniem, piemēram, citām Eiropas valstīm, Tuvo un Tālo austrumu valstīm, ASV. Milzīga priekšrocība ir apkārtējā vide, kas nodrošina pilnvērtīgu rekreāciju – jūras tuvums un neskartā daba kombinācijā ar medicīnas pakalpojumu pieejamību arvien vairāk pievilina veselības tūristus. Pasaules tendences rāda, ka medicīnas tūrisms kļūst arvien pieprasītāks, jo cilvēku dzīvesveids kļūst stresaināks. Tiesa, cilvēki ir ļoti aizņemti un vēlas 10 dienu tūres izmantot daudz īsākā laikā posmā. Gunta Ušpele arī norādīja, ka vēl ir ļoti liels neizmantots potenciāls attīstīt tieši jaunus veselības tūrisma produktus – piemēram, āra baseinus jūrā, minerālvannas.

Kadri Jalonen, Igaunijas Ida-Viru pašvaldības tūrisma koordinatore, pastāstīja par aktīvā tūrisma iespējām Igaunijas ziemeļkrastā. Šis reģions ir tūristu mazāk apmeklēts, bet tam ir pārsteidzoša daba un tas lepojas ar daudziem Igaunijas rekordiem. Tam ir karsts ar ceturto leilāko ezeru Eiropā, tajā atrodas augstākā klints Igaunijā Ontika (56 m) un augstākais ūdenskritums Valste (30,5 m). Reģionā ir lielākais ezeru rajons Igaunijā ar 42 ezeriem. Šobrīd notiek darbs pie produktu attīstīšanas par pamatu izmantojot neskarto dabu.

Telle Tuominen, Turku universitātes pārstāve, pastāstīja interesantu piemēru, kā saglabāt jūras krastā kultūras mantojumu & DefenceArch projekts un lielais arhipelāgs Somijā. Viens no lielākajiem izaicinājumiem Baltijas jūras reģionā – ir tika daudz valodu, kas sarežģī mārketinga materiālu izstrādi!

Aiga Petkevica, EST-LAT Ostu projekta koordinatore dalījās ar savu pieredzi ostu projekta īstenošanā Latvijā un Igaunijā, kura mērķis ir veicināt pakalpojumu tūristiem kvalitātes pilnveidošanu, jaunu produktu attīstīšanu un infrastruktūras pieejamību mazajās ostās.

Somijas pārstāve Kairi Joesalu iepazīstināja ar projektu “Smart Marina”. Viņa uzsvēra nepieciešamību sasaistīt mazās piekrastes ostas vienotā sistēmā ar kvalitatīviem pakalpojumiem un izsmeļošu informāciju burātājiem. Burātāji ceļo no ostas uz ostu, no pilsētas uz pilsētu, no valsts uz citu valsti. Iebraucot vienā ostā, viņam ir svarīgi iegūt informāciju kur un kā doties tālāk. Viņa arī norādīja, cik lielu nozīmi tūristu pievilināšanā ieņem sertifikāti, piemēram, “zilais karogs”. Tie ir svarīgi, jo norāda uz noteiktu pakalpjumu kvalitāti, ko tūrists sānems ostā.

Semināra otrajā daļā eksperti no dažādām valstīm sadalījās grupās, lai attīstītu jaunas idejas, kā piekrastes tūrismu padarīt veiksmīgāku.

Semināra mērķauditorija ir tūrisma attīstības un mārketinga speciālisti, tūrisma grupu organizācijas un asociācijas, vietējās un reģionālās pašvaldības. Seminārā diskusijas balstījās uz tādiem jūras un piekrastes tūrisma produktiem kā daba un aktīvais tūrisms (pārgājieni, zaļumi, ūdens tūrisms utt.), veselība un SPAs, kultūras mantojums, konferences, jahtu un burāšanas tūrisms.

 

Rīgas plānošanas reģions  īsteno Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2014.-2020. gadam līdzfinansētu projektu “Viedie piejūras reģioni: viedā specializācija, jūras un piekrastes resursi ekonomikas izaugsmei Baltijas jūras reģionā” (Smart Blue Regions).

Projekta mērķis ir  sekmēt ekonomikas izaugsmi reģionos, izmantojot piekrastes/jūras resursus (blue growth), ko veicinātu uzlabota Baltijas Jūras reģionu rīcībspēja, ieviešot piekrastes/jūras viedās specializācijas stratēģijas. Viena no Latvijai svarīgām piekrastes attīstības jomām Baltijas jūras reģionā ir jūras un piekrastes tūrisms, kā arī ar to saistīta starpreģionu sadarbība kopīgā piekrastes tūrisma attīstībā un mārketingā.  Projektu īsteno projekta partneri no sešiem Baltijas jūras reģioniem: Schlesviga -Holšteina (Vācija), Dienvidrietumu reģions (Somija), Ida-Viru (Igaunija), Pomorskie (Polija), Skone (Zviedrija) un Rīgas plānošanas reģions (Latvija).

© Rīgas plānošanas reģions. 2018 / Izstrādātājs GRANDEM
Paziņojums par sīkdatņu izmantošanu
Mūsu portālā tiek izmantotas sīkdatnes. Lietojot portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzini vairāk!