Saturday, 2018. gada 22. septembris
Teksta izmērs:

Attīstības padomē pašvaldību politiskā vadība ar atbildīgajām institūcijām diskutē par NĪN politiku

14 Sep, 2018
Rīgas plānošanas reģiona Attīstības padomē šodien tikās 19 pašvaldību politiskā vadība, lai diskutētu par nozīmīgiem jautājumiem Rīgas reģionā – ar Valsts zemes dienestu un Tieslietu un Finanšu ministrijām pārrunāja paredzamās izmaiņas kadastrālo vērtību aprēķināšanas kārtībā un ietekmi uz nekustamā īpašuma nodokļu politiku kopumā.
 
 
Reģiona Attīstības padomes un Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (Jurēvica) norādīja uz nevienlīdzību, ka atsevišķās Pierīgas pašvaldībās daļai mājsaimniecību nekustamo īpašumu nodoklis var pieaugt pat par 60%, bet vidēji valstī par 30 – 40%. Tāpat maksātnespējas procesos pašvaldības ir vienas no pēdējām, kas spēj atgūt nesamaksātos parādus.
 
Valsts zemes dienesta ģenerāldirektore Sandra Zvidriņa informēja, ka ne šogad, ne nākamgad nemainīs īpašumu kadastrālās vērtības. Tai pat laikā jārēķinās, ka nākotnē tiks samazināts nekustamo īpašumu ar apgrūtinājumu īpatsvars, kas nozīmē, ka par šiem īpašumiem nevarēs pretendēt uz nodokļa samazinājumu. Piemēram, kā apgrūtinājums nevar būt elektrības pievads pie ēkas, kas ir pašsaprotama objekta sastāvdaļa. Apgrūtinājumi tiks saglabāti maģistrālajiem pārvadiem. Tāpat dienests strādā pie dažādu aprēķinu metodikas pilnveidošanas – piemēram, sasaistot būves ekspluatācijas vecumu un dabisko nolietojumu.
 
Savukārt Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks norādīja, ka pie aprēķinu formulu veidošanas svarīgi ir dot pārejas laiku pašvaldībām, pārskatot to teritoriju zonējumu un tā sasaisti ar nekustamo īpašumu nodokli. Pašvaldības šobrīd ir noteikušas savos lokālajos teritorijas attīstības plānos zonējumu, atbilstoši pilsētas izaugsmes potenciālam. Tomēr tas var neatbilst šī brīža attīstības gaitai. Tāpēc jādod laiks, lai tās var pielāgot zonējumu šī brīža situācijai.
 
Inčukalna novada domes priekšsēdētājs Aivars Nalivaiko aicināja pārskatīt nekustamo īpašumu nodokļa sasaisti ar pašvaldību iemaksām izlīdzināšanas fondā. Pašvaldībām jāzaudē ieņēmumi divas reizes – vispirms ar iemaksām izlīdzinašanas fondā, bet pēc tam ar nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumiem.
 
Māris Sprindžuks norādīja, ka iemaksas pašvaldību izlīdzināšanas fondā vairo neuzticību to pašvaldību darbam, kuru ieņēmumi tiek pārdalīti par labu citām pašvaldībām. Šīm pašvaldībām ir grūti izskaidrot saviem iedzīvotājiem, kāpēc no pašvaldības ieņēmumiem ir jāmaksā kopējā katlā jaunu skolu un peldbaseinu celšanai citās pasvaldībās, ja mums pašiem novadā nepietiek skolu.
 
Diskusijas noslēgumā Daiga Mieriņa (Jurēvica) atzina, ka šajā diskusijā pietrūkās atbildīgo ministru klātbūtne, kas varētu sniegt savu redzējumu šajos jautājumos un to virzīšanā.
 
 
 
 
 
© Rīgas plānošanas reģions. 2018 / Izstrādātājs GRANDEM
Paziņojums par sīkdatņu izmantošanu
Mūsu portālā tiek izmantotas sīkdatnes. Lietojot portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzini vairāk!