Piektdiena, 2018. gada 14. decembris
Teksta izmērs:

Eksperti par Latvijas piekrastes nākotni: potenciāls ir augsts, bet šobrīd vēl neapgūts

20 Sep, 2018

Dažādu nozaru eksperti, kas piedalījās diskusijā “Piekrastes “gudrā” izaugsme: kā tā mainīsies nākamjos desmit un divdesmit gados?”, atzina, ka Latvijas piekrastei un tās ūdeņiem ir augsts ekonomiskais potenciāls, bet šobrīd vēl esam tā meklējumos. Diskusija tika veltīta Rīgas plānošanas reģiona jūras un piekrastes viedās specializācijas tematiskā plāna 2020. – 2027. gadam izstrādei.

Daiga Mieriņa (Jurēvica), Rīgas plānošanas reģiona un Carnikavas domes priekšsēdētāja, atzina, ka pašvaldību uzdevums ir salāgot vides un uzņēmējdarbības intereses, lai attīstītu piekrastes teritoriju. Viņa norādīja, ka tas tikai laika jautājums, kad piekrastē “ienāks” viedās tehnoloģijas, jo tā ir neatņemama mūsdienu dzīves sastāvdaļa. Carnikava šobrīd attīsta promenādi 2 kilometru garumā līdz jūrai – tas ir piemērs, ka ir iespējams atrast kopsaucēju ar vides aizsargiem, kas deva savu atbalstu šī projekta virzībai. Valstij būtu vairāk jāiegulda piekrastes vides sakārtošanā – veselīgs dzīvesveids dod pienesumu ekonomikai, jo uzlabo cilvēki mazāk saskaras ar veselības problēmām.

“Latvijas piekraste un jūras ūdeņi netiek izmantoti atbilstoši savam attīstības potenciālam. Mums būtu jādomā par vienotas infrastruktūras izveidi gar piekrasti ar savienojuma un mobilitātes punktiem. Piekraste ir mūsu luksus prece un pret to atbilstoši ir jāizturas – jāattīsta vienota promenāde, kas saved atšķirīgas sabiedrības intereses – iedzīvotāju, tūristu, uzņēmēju, ostu, pašvaldību un citu. Mums ir jāmāk salāgot ekonomisko potenciālu ar vides aizsardzību,” diskusijā par jūras piekrastes nākotni Latvijā nākamjos desmit un divdesmit gados atzina Rīgas plānošanas reģiona jūras un piekrastes viedās specializācijas tematiskā plāna 2020. – 2027. gadam izstrādātājs Neils Balgalis (SIA “Grupa93” valdes priekšsēdētājs).

Kristaps Soms, Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktors, ka šajā Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā ir paredzēts atbalsts pašvaldībām piekrastes infrastruktūras sakārtošanai. Kā viens no piemēriem ir veloceliņa izbūve gar jūras piekrasti, kurā ir iesaistītas piejūras pašvaldības. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka šajā jomā ir vēl daudz darāmā – šobrīd noteikti nevar pateikt, ka mūsu infrastruktūra ir pilnībā sakārtota. Savukārt runājot par piekrastes attīstību viņš aicināja domāt par jauniem tūrisma produktiem ārpus sezonalitātes. Kā labu piemēru viņš minēja Somijas stāstu par Santaklausu.

Anda Ikauniece, Latvijas Hidroekoloģijas institūta direktore un vadošā pētniece, atzina, ka marikultūras jomā Latvijai ir pirmās eksperimentālās iestrādes. Ir arī pirmais pieteikums par gliemeņu audzēšanas fermas izveidi pie Tūjas Rīgas līcī. Lai gan mūsu klimatiskie apstākļi neļauj gliemenēm izaugt pietiekami lielām, lai tās izmantotu uzturā, tomēr to ekonomiskais potenciāls ļauj tās audzēt Skandināvijas tirgum, kur tās kā izejvielu izmanto, piemēram, barības ražošanai putniem un citos produktos. Anda Ikauniece arī norādīja, ka arī zivju pārstrāde ir attīstījusies – piemēram, tiek ražoti zivju konservi ar jūras grunduli. Tomēr arī Latviju ietekmē globālas tendences un šobrīd pēc pieteikumiem ES finansējumam var redzēt, ka tikai daži projekti ir vērsti uz inovācijām – pārējie ir saistīti ar zvejas kuģu sagriešanu un zivju nozveju.

Jānis Megnis, Latvijas Mazo ostu asociācijas priekšsēdētājs, saskata, ka mazo ostu attīstība notiks trīs virzienos. Pirmais ir saistīts ar kravu pārkraušana, kur galvenokārt dominē kokmateriāli, koki, granulas un šķembas, kas aiziet eksportā. Otrs virziens ir zivsaimniecība, bet arī šis segments attīstās, ļaujot ienākt zivju kulinārijai un ražojot zivju miltus. Trešais virziens ir jahtu tūrisms. Šobrīd ir pārrobežo projekti, kas iedod impulsu ostu infrastruktūras sakārtošanai tieši burāšanas tūrisma veicināšanai no Skandināvijas valstīm. Eksperst atzīsta, ka potenciāli būtu attīstīt prāmju tūrismu no mazajām ostām uz Roņu salu, jo attālums nav liels. Šobrīd ir pat piedāvājumi, bet tas notiek neregulāri. Lai attīstītu prāmju līniju ar iknedēļas regularitāti, ir nepieciešamas vismaz piecu gadu dotācijas.

Kristīne Štāla-Bula, “Hotel Jūrmala Spa & Conference Centre” pārstāve, atzina, ka Latvijas piekrastei ir attīstības iespējas. Ir jāapzinās, ka tūristi nebrauc uz Jūrmalu svaiga gaisa un neskartās dabas dēļ, bet viņiem ir nepieciešams papildu produkti, piedzīvojumi – vide, kurā var gūt jaunu pieredzi. Arī Jūrmalai ir nepieciešams atrast savu kūrorta produktu – no jauna ir atsākušās diskusijas par kurortoloģijas centra izveidi, kas nozīmē veselības atjaunošanu ar pieejamajiem dabas resursiem un atbilstošu speciālistu sagatavošanu. Jūrmalā ir pieejami minerālie un termālie ūdeņi – tās ir plašas iespējas, bet jāapzinās, ka cilvēki, kuriem par šo jomu zināšanu ir, samazinās.

Latvijas Jūras akadēmijas docente Ģertrūde Aniņa pastāstīja, ka jūrniecības izglītībai ir augsts pieprasījums, un šobrīd akadēmijā studē 700 studentu. Tehnoloģijas attīstās un līdz ar tām arī jauna tipa kuģi. Tehnoloģijas piesaista jauno cilvēku interesi.

Diskusiju skatīties šeit.

Diskusija notika Interreg Baltijas jūras transnacionālās sadarbības programmas 2014.-2020.gadam līdzfinansēta projekta “Viedie piejūras reģioni: viedā specializācija, jūras un piekrastes resursi ekonomikas izaugsmei Baltijas jūras reģionā” (“Smart Blue Regions”) ietvaros. Diskusiju rīkoja Rīgas plānošanas reģions un SIA “Grupa93”, kas izstrādā Rīgas plānošanas reģiona (RPR) jūras un piekrastes viedās specializācijas tematisko plānu 2020. – 2027. gadam.

© Rīgas plānošanas reģions. 2018 / Izstrādātājs GRANDEM
Paziņojums par sīkdatņu izmantošanu
Mūsu portālā tiek izmantotas sīkdatnes. Lietojot portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzini vairāk!